Putnu miegs

Kad domājam par mājas putnu veselību un labklājību, pirmās lietas, kas nāk prātā kā svarīgākās, ir barošana, kopšana un komunikācija (attiecības ar otru putnu vai putna saimnieku). Ko gan īpašu varētu teikt par putna miegu? Izrādās, ka rūpēšanās par tava putniņa miega kvalitāti ir tikpat nozīmīga kā pareiza barošana un kopšana. Tiesa, daudzi putnu saimnieki par to nekad nav iedomājušies, uztverot miegu kā pašsaprotamu procesu, kas nekā īpaši nav jāregulē.
Putni
Ilze Zicāne
10. jūlijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Vide ietekmē miega kvalitāti

Kopumā galvenais kritērijs putna miega kvalitātei ir vide, kurā viņš dzīvo, un traucējošie faktori, kas šajā vidē var parādīties. Padomā, vai vieta un apstākļi, kādos tu dzīvo, ļauj tev pašam kārtīgi un netraucēti izgulēties? Vai tu no rītiem jūties atpūties un mundrs? Ja atbilde ir noliedzoša, iespējams, arī tavs putns jūtas tieši tāpat.

Protams, cilvēki ir atšķirīgi. Dažiem piemīt apbrīnojama spēja ātri un cieši aizmigt gandrīz jebkuros apstākļos – sabiedriskajā transportā, gaismā vai skaļas mūzikas pavadībā. Taču putniem tieši pēdējie divi faktori – gaismas (laternu gaisma aiz loga, Ziemassvētku lampiņu virtenes) un skaņas (gaudojoša mašīnas signalizācija, vilciena dārdoņa, kaimiņu čalas, ko var dzirdēt cauri sienai) – ir lielākie kvalitatīva miega traucētāji.

Ja putna miegs ir traucēts īslaicīgi, viņš nākamajā dienā var būt nīgrā omā, bet, ja putnam ir grūtības izbaudīt kvalitatīvu miegu ilgtermiņā, tas var radīt nopietnas uzvedības un pat veselības problēmas.

Amerikāņu veterinārārste Liza Vilsone, kas padziļināti interesējas par papagaiļu uzvedību, stāsta, ka viņas pieredze liecina – lielāko daļu putnu uzvedības vai komunikācijas problēmu atrisina miega kvalitātes uzlabošana. Saimniekam atliek vien nodrošināt, lai papagailis 8–12 stundas varētu gulēt maksimālā klusumā un tumsā.

Kad un cik ilgi putnam jāguļ?

Lielākā daļa putnu guļ naktīs, taču daži, piemēram, Āfrikas pelēkais papagailis, ir naktsputni, kas diennakts tumšo daļu pavada ēdot, pastaigājoties un sarunājoties. Pa kuru laiku Āfrikas pelēkie un citu putnu šķirņu pārstāvji, kas naktīs īsti neguļ, var atpūsties, ja dienā mājās ir troksnis un rosība? Šajā gadījumā cilvēkam būtu jāpielāgojas un jādod putniem iespēja netraucēti nosnausties dienas laikā.

Veterinārārsti, kas specializējas putnu labturībā, uzsver, ka putniem nepieciešams apmēram tikpat ilgs miegs kā cilvēkam – vienā cēlienā 8–12 stundas.

Papildus šim naktsmieram (tas var būt arī dienā) ir normāli neilgi nosnausties arī citā diennakts laikā. Vajadzību pēc papildu miega nosaka putna aktivitātes nomoda stāvoklī. Savvaļā putns ir nodarbināts krietni vairāk nekā nebrīvē. Viņš vairāk laika pavada, gādājot sev maltīti un kustoties, tāpēc arī guļ ilgākas stundas. Ja tavs putns ir no aktīvajiem, nebrīnies, ka viņš pēc tam vēlas arī kārtīgi izgulēties.

Miegs dod spēku gan ķermenim, gan prātam. Ja miega ir par maz, ķermenis un prāts nav spējīgs funkcionēt tā, kā tam paredzēts. Veterinārārsti norāda, ka gandrīz jebkuru uzvedības problēmu (knābšana bez acīmredzama iemesla, pārmērīga klaigāšana, spalvu raustīšana utt.) cēlonis var būt miega trūkums. Lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir īstais iemesls, saimniekam vien uz pāris nedēļām jāparūpējas, lai putns gulētu klusumā un tumsā. Ja destruktīvā uzvedība mainās uz labo pusi, putnam patiesi ir bijuši miega traucējumi.

Pie kā pieradis cilvēks, bet putns ne

Naktis mežā, putna dabiskajā vidē, nemaz nemēdz būt klusas tādā veidā, kā to saprot cilvēks. Tas nav absolūts un tīrs klusums. Ir dzirdami meža zvēri, dažādas izcelsmes dabas skaņas, kas kopumā veido troksni. Tomēr meža nakts troksnis atšķiras no pilsētas nakts trokšņa. Tāpat kā mēs, cilvēki, bieži vairs nedzirdam un par troksni nesaucam datora klaviatūras klikšķus, īsziņas signālu, TV vai radio, ko klausās kaimiņš aiz sienas, tāpat arī putni ir raduši nedzirdēt meža skaņas. Pretēji ir ar pilsētas trokšņiem.

Putns, pat ja dzimis nebrīvē, krietni asāk reaģēs uz tām nenozīmīgajām skaņām, ko mēs vairs it kā nedzirdam.

Kas attiecas uz putna īpašnieku, viņam nekādā ziņā nav jālavās uz pirkstgaliem, kamēr putns ir aizmidzis. Būtiski ir izvairīties no skaļu un pēkšņu trokšņu radīšanas, tomēr putnu var nobiedēt arī pārspīlēti palēninātas un pieklusinātas darbības, jo to var uztvert kā pielavīšanās un uzbrukšanas mēģinājumu. Putns, kurš pieradis pie sava saimnieka, nepārdzīvos, ja cilvēks mierīgi turpinās dzīvot savā ritmā.

Naktsmiers savvaļā

Tāpat kā lielākajai daļai dzīvo radību, putniem krēsla nozīmē gulētiešanas laiku, bet rītausma ir zīme, ka jāceļas augšā. Iemesls šādai dienaskārtībai ir viegli izskaidrojams – putni ir medījums lielākiem plēsējiem. Kustēties un radīt skaņas pēc tumsas iestāšanās nozīmē pakļaut sevi briesmām, uzkrītoši norādot uz savu atrašanās vietu.

Ja tavs putniņš dzīvo viesistabā un tu vēlu paliec nomodā, skatoties televīziju, putns nebrīvē piedzīvo to pašu stresu, ko savvaļā piedzīvotu, paliekot nomodā pēc krēslas. Vienkāršākais, ko tu vari darīt, ir apsegt viņa būrīti ar gaismu necaurlaidīgu audumu (tomēr tas nedrīkst radīt bezgaisu), lai radītu tumsu, kas nozīmē, ka jāguļ.

Katrai putnu sugai un šķirnei piemīt savi naktsmiera paradumi. Piemēram, sarkanie papagaiļi, kas apdzīvo Bolīvijas augsto kalnu reģionus, vienmēr strikti ir savās ligzdās jau brīdi pirms tumsas iestāšanās un no rītiem nepamet ligzdas, kamēr nav uzlēkusi saule.

Zilie un zelta papagaiļi snaužot pavada lietainās dienas. Savukārt hiacintes papagaiļi ir aktīvi līdz ar pirmo gaismiņu, nemaz negaidot oficiālo saullēktu, bet dienas vidu izmanto īsai snaudai.

No augstkalniem līdz zemiem purviem un lietus mežiem papagaiļi un citu sugu putni lielākoties dodas pie miera laikā no krēslas līdz rītausmai. Nebrīvē šiem putniem ir nepieciešamas tādas pašas iespējas.

Kanārijputniņu fotosintēze

Kanārijputniņi, iespējams, ir visvairāk pieradinātā putnu suga. Tomēr, lai gan kanārijputniņi būrīšos mūs priecē jau simtiem gadu, viņi joprojām ir atkarīgi no gaismas, kas ietekmē viņu dienas ritmu.

Retais kanārijputniņa īpašnieks zina, ka atšķirībā no citiem dziedātājputniņiem kanārijputniņš ir gaismjutīgs un gaisma vai tās trūkums diktē putna miega periodus.

Tāpat miegu regulē arī sezonālās izmaiņas. Pavasarī dienas kļūst garākas, un kanārijputniņam tā ir zīme, ka jāgatavojas dibināt ģimeni, savukārt vasaras beigas, kad dienu garums sāk rukt, ir mājiens, ka jāsāk mainīt spalvas. Tas nozīmē, ka ielu un pilsētu apgaismojums, kas redzams pa logu, būtībā sajauc kanārijputniņam prātu par to, kāds gadalaiks ārā īsti ir. To vēl vairāk pastiprina viņa redzes īpatnības. Tāpat kā žubītes, arī lielākā daļa kanārijputniņu redz citādi nekā mēs. Tas, ko mēs redzam kā krēslainu un matētu gaismu, viņiem ir absolūta tumsa. Tāpēc arī šie putni vēlas doties pie miera jau krēslā. Savukārt mākslīgais apgaismojums, kas ienāk no ielas vai blakus istabas, putnam liek celties augšā.

Ja putna saimniekam ir neregulārs dienas ritms, reizēm paliekot nomodā visu nakti, kanārijputniņam tas ir milzīgs stress, jo viņš nesaprot, ka spožā gaisma ir mākslīga – viņam tā ir zīme, ka joprojām jābūt nomodā.

Vajadzīga rutīna

Lai kādas sugas putniņš dzīvotu tavās mājās, viņš uzvedas saskaņā ar saviem dabiskajiem instinktiem, kas izveidojušies, viņa senčiem dzīvojot savvaļā. Rūpīgam saimniekam jānoskaidro, kādi ir viņa mājas putna savvaļas radinieku paradumi, lai savam mīlulim piedāvātu pēc iespējas līdzīgākus.

Jebkuram putnam nepieciešama dienas kārtība, nemainīga atkarībā no saimnieka untumiem. Pretējā gadījumā putns cietīs no bezmiega, stresa un veselības problēmām. Piemēram, Austrālijas papagaiļiem nepieciešams vismaz 10 stundu miegs tumšā un klusā istabā, turklāt došanās pie miera un celšanās augšā jāieplāno katru reizi precīzi vienā un tajā pašā laikā. Saprast, ka jāiet gulēt, visiem putniem palīdz sega, ko pārklāj pāri būrītim.

Lielākajai daļai papagaiļu, kuru diena piespiedu kārtā ilgst 14, 16 un 18 stundas, var sākties hormonālas izmaiņas, kas var izpausties kā pastiprināta spalvu izkrišana, spalvu plucināšana, agresijas izrādīšana pret noteiktām rotaļlietām un objektiem.

No šīm problēmām var izvairīties, iekārtojot atsevišķu (klusāko un tumšāko) telpu dzīvoklī, kur putnu vienā un tajā pašā laikā pārvietot ik reizi, kad pienācis viņa naktsmiera laiks. Mazos dzīvokļos, kur nav lieku istabu, putnam var iekārtot pieliekamā telpu vai verandu (ar nosacījumu, ka tā ir silta).

Būtībā putna saimniekiem savi mīluļi jāliek gulēt tieši tāpat kā vecākiem mazuļi. Jāpārbauda, vai pa aizkaru šķirbu nenāk iekšā spožs ielas apgaismojums un vai tieši aiz putna guļamtelpas sienas pilnā sparā nenotiek skaļa ballīte. Nedrīkst aizmirst noteiktā laikā putniņam norādīt, ka nu ir jāceļas augšā.

Putnu sapņi

Jau 1990. gadā tika veikti pētījumi, kas pierādīja, ka arī putni sapņo. Interesanti, ka žubītes miegā izsapņo savu dziedāšanu. Daži putniņi, piemēram, nešķiramie papagaiļi, reizēm dzied pat miegā, snaužot pusdienas laiku.

Ja cieši aizmidzis putns pēkšņi tiek iztraucēts no miega, viņš var pamatīgi pārbīties.

Dabā iekārtots, ka putniem piemīt reakcija – lido vai cīnies. Arī nebrīvē putns kļūs agresīvs vai centīsies bēgt. Šajā gadījumā viņš var sevi savainot, triecoties pret būrīša metāla restēm. Citiem putniem ir atšķirīga reakcija uz pēkšņām izbailēm – tie sastingst, lai potenciālais plēsoņa viņu notur par nedzīvu, tātad neinteresantu objektu. Izbailes var radīt arī trokšņi, kas cilvēkam neko īpaši neizteiks, piemēram, automašīnas riepu kaukšana, žurka, kas skrubinās zem dēļu grīdas vai kāda cita negaidīta un nepierasta skaņa.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs