Sabiedriskie un atraktīvie kakadu radinieki — mazās korellas

Papagaiļi
Ārija Lipska
28. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Korellas ir tikpat viegli turamas un kopjamas kā viļņainie papagailīši, bet jau pieder vidējo un prātīgāko papagaiļu klanam.

Korella patiešām pieder lielajai kakadu ģimenei jeb dzimtai, jo visu kakadu raksturīgākā iezīme ir cekuliņš uz galvas. Tā nav tikai skaista pričene – cekuls piedalās putna emociju parādē tāpat kā aste kaķim un sunim. Mēdz teikt – kas kakadu ir prātā, tas arī uz galvas… Tiesa, korellas grebene nav tik izteikta kā, piemēram, baltajam kakadu, taču šie mazie panki ir tikpat atraktīvi un sabiedriski kā viņu lielie radinieki.

Savvaļas dzīve un paradumi

Korellas nav paši krāšņākie papagaiļi, bet šie putni jau savos rašanās pirmssākumos – pirms miljoniem gadu – nav vēlējušies īpaši izcelties uz pārējo Austrālijas dziedoņu un lidoņu fona – pelēcīgā āriene korellām palīdz būt diezgan nemanāmām un paslēpties no ienaidniekiem. Tāpēc šodien viltīgo, var teikt, ar lapsas prātu apveltīto putnu (jo tie prot aizvērt muti tur, kur no viņiem neko neprasa – nolaižoties uz zemes) un labi nomaskēto korellu savvaļas statuss ir parasts masveidīgs Austrālijas putns – kā pie mums baloži, sastopams visā kontinentā, izņemot mitrās austrumu, ziemeļu un dienvidu piekrastes.

Korellas Austrālijā ir kā pie mums baloži.

Savvaļā (tāpat kā nebrīvē) korellas dzīvo pa pāriem vai nelielās ģimenēs, taču bada laikos, lai atvieglotu barības meklēšanu, var apvienoties milzīgos baros. Uzturā viņi lieto dažādas sēkliņas un graudus, ogas, augļus un par visgardāko uzskata prosu. Dzer ļoti uzmanīgi – ātri nolaižas pie nelielām ūdenskrātuvēm, ātri padzeras un tūdaļ paceļas gaisā, uz zemes neuzturoties nevienu lieku sekundi. Turklāt gan ēšanas, gan dzeršanas laikā korellas uzvedas ļoti klusu un nemanāmi – klaigā tikai pārlidojot.

Lido korellas vienmēr taisni, izstiepjoties diezgan garā līnijā (lidojums ar straujiem pagriezieniem raksturīgs tikai korellu puisīšiem, kad viņi vēlas precēties un lenc savu izredzēto). Šie papagaiļi nepieķeras konkrētai dzīvesvietai, uzturas tur, kur paēduši, nakšņo un atpūšas ne pārāk blīvu koku un krūmu zaros. Teorētiski vairošanās laiks savvaļā sākas augustā un beidzas decembrī (tad Austrālijā ir lietus sezona un daudz barības), bet praktiski – ja valda labvēlīgi klimata apstākļi – tas var turpināties visu gadu. Turpretī sausajos gados, kad kontinents izkalst, korellas var vispār nepāroties un neradīt pēcnācējus. Korellas ligzdiņas vij augstu nokaltušu koku dobumos un šajā laikā viņās atmostas teritoriālais instinkts – vairs nekur neceļo un savai mājai nevienu klāt nelaiž. Dēj 2 līdz 5 oliņas (mēdz būt pat 8), perē 19 līdz 21 dienu, mazuļus baro abi vecāki un putneļi ligzdu pamet piecu nedēļu vecumā.

Korellām nav noslieces demolēt un pa skaidiņai izjaukt māju kā lielajiem kakadu. Šie putni var lidināties pa dzīvokli, nenodarot tam būtiskus bojājumus.

Kāpēc korellas ir labākas par kakadu?

Ilgus gadus korellu ideālo atbilstību mājas putniņu statusam aizēnoja viļņainie papagailīši un tikai salīdzinoši nesen (iespējams, pēc tam, kad tika selekcionētas dažādas nokrāsas) šie mazie kakadu kļuva populāri. Kāds ir korellu trumpis, lai turēšanai mājas apstākļos izvēlētos tieši viņas, nevis viļņainos papagailīšus vai korellu lielo radinieku kakadu? Pirmkārt, korellas ir lielāki papagaiļi par viļņainajiem, tikpat gudri un pat vēl atraktīvāki (tiesa, ja vēlies savu putniņu mācīt runāt, tomēr labāk ņem viļņaino vai kakadu). Protams,  korellas ir mazāki par kakadu, bet arī to cena ir vismaz 200 reižu mazāka. Tātad – korellas ir vidēja izmēra papagaiļi par saprātīgu cenu.

Otrkārt, korellas tiek uzskatītas par klusiem putniem. Tiesa, viņu kliedzieni ir diezgan skaļi, taču kliedz šie putni ārkārtīgi reti (var teikt – tie ir pat klusāki par viļņainajiem). Jāpiebilst, ka laikā, kad korellu tēviņš vilina savu draudzeni, viņš dzied ļoti skaisti.

Treškārt, korellu turēšana ir ļoti vienkārša – tāda pati kā viļņainajiem papagailīšiem. Korellu barība nopērkama jebkurā zooveikalā, tā nav dārga. Korellas ātri pierod pie saimnieka un ar viņu komunicē (pat ja iekož – kodiens nav stiprs un sāpīgs). Šie putniņi ir izturīgi pret zemām gaisa temperatūrām – nenosals arī rudenī, kad vēl nav pieslēgta apkure, un līdz pat rudenim viņus var turēt ārā – uz balkona vai dārzā (tikai jāraugās, lai būris vai voljērs neatrastos caurvējā).

Laikā, kad korellu tēviņš vilina savu draudzeni, viņš dzied ļoti skaisti.

Ceturtkārt, korellām nav noslieces demolēt un pa skaidiņai izjaukt māju kā lielajiem radiniekiem kakadu. Šos putnus var laist lidināties pa dzīvokli, neuztraucoties par būtiskiem bojājumiem (viņi nenograuzīs loga rāmi, taču kaut ko dzimtajam mežam līdzīgu – pītās mēbeles vai palmas stumbru – gan paretinās).

Piektkārt, tiem, kuri vēlas būri iekārtot kā centrālo mājas dekoru ar vairākiem un dažādiem putniem, korellas ir īsts atradums. Tās ir draudzīgas – var turēt vairākus pārus un arī kopā ar viļņainajiem papagailīšiem, zāles papagailīšiem, arī kanārijputniņiem, amadīniem un citiem audējputniem.

Sestkārt, tiem, kas sapņo iegādāties lielo kakadu, sākumā vajadzētu patrenēties ar korellām. Kāpēc? Korellas nav tik kaprīzas kā kakadu (turklāt, tās vienmēr pērk pārī) – tu varēsi tās atstāt mājās līdz pat vakaram, neuztraucoties par to, ka putniņi jūk prātā no vientulības un sāk sevi izplūkt. Šāda rīcība raksturīga lielajiem kakadu. Un vēl – lielais kakadu saimniekam pieķeras kā bērns un sāk diktēt savus noteikumus…

Taču ņem vērā – korellas nav kanārijputniņi, kuri var iztikt bez saimnieka uzmanības. Korellām ļoti patīk komunicēt ar cilvēku!

Ja vēlies korellas vairot

Vislabāk iegādāties jaunu korellu pārīti – arī tad, ja putnus nevēlies pārot. Ja vēlies turēt vairākus korellu pārīšus, arī tos vēlams iegādāties un ievietot voljērā vienlaicīgi. Nekad jaunu putnu nedrīkst likt būrī laikā, kad pamatiedzīvotāji perē oliņas vai kopj cālīšus – viņi var pārtraukt to darīt. Cālīšu barošanas laikā korellas kategoriski nedrīkst uztraukt – arī uztraukuma dēļ vecāki var pamest bērneļus. Diezgan bieži mazie putniņi iet bojā A vitamīna trūkuma dēļ (pirms putnu vairošanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu par cālīšu putriņas gatavošanu).

Ja vēlies nodarboties ar selekciju, korellu pārus labāk turēt nošķirtus (arī dēšanas laikā, jo gadās, ka vienā un tajā pašā perētavā jeb finiera mājiņā iedēt oliņas var vairākas korellu mātītes, bet perēšanu parasti uzņemas viena – vienam putnam sasildīt 12 vai vairāk oliņu ir grūti un tās iet bojā – atsalst).

Uzziņa:

  • Korellas Nymphicus Hollandicus pieder kakadu dzimtai.
  • Nepieciešams liels būris – 2,5×1×2 m; ja tur vairākus putnus, katram pārim nepieciešamais minimālais laukums ir 1,5 kvadrātmetri.
  • Perēšanai nepieciešama finiera mājiņa un ligzdas materiāls, mājiņas izmēri: 25×25×35 cm, ieejas caurumiņš – ne mazāks par 8 mm.
  • Korellas neizrāda īpašu interesi pa augļiem, taču ābolu vai burkānu tomēr vajadzētu iemānīt un pasniegt katru dienu.
  • Korellu dzīves ilgums – līdz 30 gadiem.

Mātītei vaidziņš ir bālāks nekā tēviņam. Visas nenobriedušās korellas ir līdzīgas mātītēm – izteiktas dzimuma iezīmes parādās tikai ap sešiem mēnešiem, bet tēviņus var pazīt pēc kuplāka un dzeltenāka cekuliņa un rozīgākas vaska kārtiņas virs knābja. Vīriešu kārtas pārstāvjus var pazīt arī pēc skaistās dziedāšanas vēl ilgi, pirms tie ieguvuši spilgto krāsojumu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs