Kādi putni dzīvo Latvijas dārzos?

Putni
Ievas Padomu Avīze
2. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Atkarībā no tā, kur dārzs atrodas, putnu barotava ziemās ļauj vērot īstu čivinātāju parādi. Dārzos ziemā mēdz dzīvoties zīlītes, zvirbuļi, dzeņi, strazdi, dzilnīši, ķivuļi, žagatas, vārnas, kovārņi, zvirbuļu vanagi, apodziņi, sīļi, uz pavasara pusi – sarkankrūtīši, dižknābji un žubes. Kādi putni dzīvojas tavā dārzā, un kāds no tiem labums?

Zīlītes

Favorītes un visbiežākās dārzu spārnaines gan ziemā, gan pavasarī un vasarā, protams, ir zīlītes. Speķa jeb lielā zīle ar dzelteno vēderiņu ir visparastākais un dārzos biežāk redzamais putns. Tai līdzīga, tikai mazāka ir zilzīlīte, kas dižojas ar zilu cepurīti uz galvas. Pelēkā un purva zīlīte ar melnu vai tumšbrūnu cepurīti ir līdzīgas kā māsas, un pat ornitologiem tās grūti atšķirt. Ja nu pēc dziesmiņas – purva zīle žēli velk cici-čežēčēžē. Retāk dārza bariņos redzama meža zīlīte, kurai arī ir melna cepurīte, un vēl tā prot švītīgi pacelt savu cekuliņu. Vēl retāk dārzā satiekama cekulzīlīte ar pelēkraibo panka frizūriņu.

Dzilnīši

Bieži vienā barā kopā ar zīlītēm turas dzilnīši – par zīlītēm lielāki putneļi ar zilganpelēkām muguriņām un gaišiem vēderiem. Īsti akrobāti, jo prot pa stumbru skraidelēt ar galvu uz leju. Dzilnīšiem ir niķis gardumiņus nevis apēst uzreiz, bet stiept projām un noglabāt nebaltai dienai.

Dzeņi

Dārzu vecajos kokos mēdz saimniekot arī dzeņi. Kad koku mizas ziemā sasalušas, dižraibais dzenis un viņa radinieks vidējais dzenis labprāt ielūkojas putnu barotavas bezmaksas restorānā. Arī dzeņi turas kopā ar zīlītēm – barā ziemā ir drošāk!

Zvirbuļi

Dārzos labprāt dzīvojas arī pašpuikas zvirbuļi – lauku un pilsētas. Lauku zvirbuli no pilsētas brāļa var atšķirt pēc tā, ka lauciniekam ir sarkanīga cepurīte, bet pilsētas džekam – pelēka galvvirsiņa.

Ķivuļi

Diezgan nemanāms putniņš, kurš mēdz dārza stūrītī klusām vīterot un čīkstināt savu balstiņu, ir ķivulis. Ķivuļi dzīvo bariņos un ligzdošanas laikā dārzā nav satiekami, bet rudens pusē vieni no pirmajiem pārceļas tuvāk cilvēkam.

Žagatas

Žagata ir liels un stiprs putns, turklāt ļoti gudra. O, no šīs garastes var sagaidīt pārsteigumus – tā mēdz šo to košāku nočiept! Pret citiem putniņiem izturas kā nekaunīgs otrgadnieks un mazos labprāt piečakarē. Var kādu mazu putneli pat nogrābt aiz apkakles un aprīt kā kotleti.

Sīlis

Sīlis ir košs putns ar diezgan negantu ķērcienu. Starp citu, prot atdarināt balsis! Mierīgi dzīvo arī pilsētā, kur apmetas kādā parkā, kapos vai krūmājā. Taču tādu īstu māju viņam nav, sīlis ir ceļotājs bez sentimentālas piesaistes – kaut kur jāpaēd, tas arī viss.

Strazdi

No strazdiem Latvijā uz ziemu paliek melnais un pelēkais meža strazds. Melnie ir lielāki individuālisti un turas pa vienam, bet pelēkie lidinās baros. Melnais meža strazds salīdzinoši nesen, tikai 20. gadsimta beigās, sāka mainīt paradumus un, par spīti tam, ka skaitās meža strazds, sāka ligzdot pilsētās. Šis ir liels putns, kas taisa lielu jezgu, purina asti un skaļi kliedz. Melnajam meža strazdam garšo ogas un āboli, ja ziemā kāds palicis karājamies kokā, bet vasarā viņš kārpa zāli un meklē kukaiņus un sliekas. Mājas strazdi ziemā parasti lido uz siltākām zemēm, tikai daļa paliek tepat – kaut kur maigākajos Latvijas rietumos.

Žubītes, dižknābji un sarkankrūtīši

Ir putni, kas dārzā uzrodas uz pavasara pusi, – tie ir lielo knābju īpašnieki, tostarp sarkankrūtīši, dižknābji un žubes. Tie ir graudēdāji, kas no zīlītēm ar viņu spicajiem, slaidajiem knābīšiem atšķiras ar pamatīgu knābi. Dižknābis var pārknābt pat ķiršu kauliņu! Pie barotavas viņi uzvedas kā splīnīgi veģetārieši un speķa gabaliņu atšķirībā no zīlītēm neknābā.

Parastās žubītes atlido pašās marta beigās, kad barotavas parasti jau tiek slēgtas, taču, ja barotava vēl vaļā, tad ar interesi izpēta piedāvājumu. Dižknābi nevar satikt pārāk bieži, taču Latvijas rietumos, Liepājas un Rucavas pusē, viņš ir redzēts ciemiņš. Sarkankrūtītis dārzā ap barotavu neknakstās, bet sēž zarā un knābā pumpurus vai čīkst savu čīkstošo dziesmiņu.

3 patiesības par putnu barošanu

Ja gribi barot putnus, izvēlies iespējami tīrākus produktus un uzmanies, lai sēkliņas nav kodinātas ar ķīmiju. Ja gribi pacienāt ar speķi, tad izvēlies nesālītu – lielā sāls koncentrācija zīlītes vēderam ir inde. Var uzlikt arī brokastu putru, ja tā nav sālīta, vai maizi – arī tajā ir sāls, bet tā koncentrācija mazāka, ar to putniņa nieres tiks galā. Nopērkama arī jau gatava speciāla barība putnu barotavām.

Pārbarot putniņus nevar, jo ziema ir laiks, kad putni var ēst, cik grib, un pārēsties nav iespējams. Aukstajā, garajā naktī apkurinot savu mazo ķermenīti, kalorijas tērējas rūkdamas. Turklāt – jo mazāks putniņš, jo vairāk viņš salst.

Nekas slikts nenotiks, ja putniņus nebarosi vispār. Putni, kuriem tuvumā nav barotavu, dara to, ko daba paredzējusi – lidinās pa mežu un meklē sēkliņas, zirnekļu kokonus vai mizu spraugās un zaru žāklītēs saslēptos pārtikas krājumus – un mierīgi iztiek bez cilvēka. Taču, ja reiz sākts barot, tad jāturpina līdz pavasarim, jo putniņi jau būs pieraduši pie barotavas leiputrijas un barības meklējumos vienmēr atlidos pārbaudīt barotavu, tā zaudējot laiku, tāpēc kādā reizē var nepagūt kaut ko noderīgu atrast un tukšā vēderiņa dēļ nosalt.

Patiesībā barotavas ir mazliet lāča pakalpojums putniem. Barojot mēs putnus pieradinām pie izlaidīgas dzīves, kad pašiem nav daudz jānopūlas. Turklāt barotavas piedāvājums ir tāds fast food, kas īsti nenodrošina visus putnam vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas. Tādi putnu pasaules čipsi – krietni neveselīgāki par kukaiņu kūniņām un zirneklīšiem. Speķa gabaliņš gan ir enerģētiski vērtīgs, bet diezgan vienveidīgs ēdiens. 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs