Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pilsēta nekad neguļ. Tā ir vieta, kas nemitīgi aug, attīstās un mainās. Nenoliedzami – tai ir savs šarms. Ne velti daudzi no mums kādu iemeslu dēļ izvēlas dzīvot tieši pilsētā. Mums pilsēta var šķist aizraujoša vieta, bet – kā jūtas mūsu draugi suņi? Pilsēta ir pilna ar smaržām, trokšņiem, gaismām, cilvēkiem, ātrām kustībām un citiem dzīvniekiem. Tas vienlaikus var būt gan saviļņojoši, gan satraucoši. Lai dzīve pilsētā suņa kompānijā būtu viegla un baudāma, ir svarīgi izvēlēties sev piemērotāko šķirni. Lūk, svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā, pieņemot gala lēmumu!
Mērķis
Vispirms tev mierīgi jāapsēžas un jāpadomā, kāpēc tu gribi suni. Vai vēlies, lai tev ir treniņa biedrs, kas skries pakaļ ritenim, dosies ar tevi garās pastaigās uz mežu vai skrējienos pa pilsētas parkiem? Varbūt tu gribi kādu, kas laiski gulšņās kopā ar tevi dīvānā un aizpildīs vientulības un tukšuma sajūtu dzīvoklī? Bet varbūt meklē labāko draugu, kuru ņemt līdzi visur, kur dodies, – uz draugu ballīti, pastaigu brīvā dabā, ciemos pie radiniekiem utt.
Atbildes uz šiem jautājumiem tev palīdzēs saprast, kādu suni meklē – sportisku un sociālu vai mazāk aktīvu un viegli skolojamu. Neatkarīgi no tā, kāds būs iemesls, svarīgākais ir tas, lai suni ņem sev, nevis bērniem, mīļotā vai kāda cita dēļ.
Citi lasa
«Ļoti daudzu ģimeņu mērķis ir iegādāties suni bērnam. Ja tas ir arī tavs gadījums, tad suni tev noteikti nevajag.
Kāpēc? Jo jāpatur prātā, ka bērns reiz aizies. Kad tas notiks, tu paliks viens pats ar suni, kuru patiesībā nemaz negribēji,» atgādina kinologs. Tāpat jāatceras arī tas, ka skolas vecuma bērni ir daudzreiz noslogotāki nekā vidēji pieaugušais – viņiem ir skola, mājasdarbi, treniņi un citas ārpusskolas aktivitātes, tāpēc nemaz nav laika vismaz divas stundas dienā veltīt pastaigām un rotaļām ar mājas mīluli.
Izmērs
Noteikti ne reizi vien esi dzirdējis kādu sakām, ka lieli suņi nav paredzēti dzīvošanai dzīvokļos. Lai arī daļa patiesības tajā ir, tam nav tieša sakara ar mazo dzīves platību. Patiesībā lielus suņus var turēt arī dzīvoklī. Mājas ir dzīvnieka miera osta un atpūtas vieta, līdz ar to dzīvoklī viņš ēdīs un gulēs. Savukārt rotaļāšanās ar saimnieku un sugas brāļiem notiek pastaigas laikā. Tāpat lieli suņi nemaz neaizņem tik daudz vietas, kā mums sākotnēji var šķist. Viss, kas viņam nepieciešams, ir sava vietiņa kādā istabas stūrī, kur nolikt galvu. Kaut šī vietiņa varbūt šķitīs salīdzinoši liela, daži mazie sunīši savas aktivitātes dēļ var izmantot daudz lielāku platību.
Zemajos stāvos dzīvojošie cilvēki par saviem mājas mīluļiem droši var izvēlēties arī lielu šķirņu pārstāvjus, bet augstāk dzīvojošajiem tas gan nav ieteicams. Tas tāpēc, ka vecumdienās dzīvniekam būs grūtības uzkāpt uz augšējo stāvu. Mazāku sunīti tu bez lielas piepūles varēsi pasist padusē un uznest augšā, bet ar 30 kilogramu smagu labradoru to izdarīt būs gandrīz neiespējami. «Suns nav paredzēts kāpšanai pa trepēm. Man ir sajūta, ka skraidīšana pa trepēm nedaudz saīsina suņa dzīvi. To pierāda arī fakts, ka nereti veterinārajās klīnikās veci suņi tiek iemidzināti nevis slimību vai vecuma dēļ, bet gan tāpēc, ka viņi fiziski vairs nevar uzkāpt pa kāpnēm, lai nokļūtu mājās,» atklāj Ivars. «Cilvēkiem vajadzētu aizmirst par stereotipu, ka mazs suns nav suns. Tā nebūt nav,» viņš piebilst.
Suņa aktivitātes līmenis un tavs dzīves stils
Visu šķirņu suņi vidēji guļ 16 stundas diennaktī. Vienīgā atšķirība ir tajā, cik daudz viņš jānodarbina, lai suņuks pēc tam saldi čučētu. Franču buldogam pietiks ar salīdzinoši neilgu pastaigu, ungāru īsspalvainais putnusuns jeb vižla tev aktīvi būs jānodarbina visu atlikušo dienas daļu. Pie aktīvajām šķirnēm pieder arī borderkolliji, malinuā un vairāki medību suņi. «Reti kurš saimnieks ir gatavs apmierināt tik augstu aktivitātes līmeni,» pārliecināts ir kinologs. Protams, katrai suņu šķirnei un arī tiem aktīvākajiem var gadīties kāds mierīgāks pārstāvis, taču uz to nevajadzētu likt lielas cerības. Prātīgāk būtu izvēlēties vidēji aktīvus suņus, piemēram, franču buldogu, kas arī augumā ir salīdzinoši neliels. Visaktīvākie ir vidēja auguma suņi, piemēram, Austrālijas aitusuņi. Arī tos droši vari ņem, dzīvojot pilsētā, taču atceries, ka viņiem vajadzēs sevišķi daudz tavas uzmanības – ilgstošas pastaigas, rotaļas un citas aktivitātes.
Ja suns pastaigu laikā nebūs spējis atbrīvoties no uzkrātās enerģijas, viņš, visticamāk, to izpaudīs, izārdot māju, un, ja tev ir dārzs, tad arī to pārvērtīs līdz nepazīšanai.
Izvēloties topošo mājas mīluli, noteikti ir jāpadomā arī ne tikai par to, cik aktīvs ir suns, bet arī – cik aktīvs esi tu pats un cik daudz sava brīvā laika esi gatavs ieguldīt jaunajā ģimenes draugā. Tomēr paturi prātā, ka nav tādu suņu šķirņu, kuriem tava uzmanība nebūs vajadzīga.
Viņiem visiem laimīgai dzīvei ir nepieciešamas pastaigas vismaz trīs reizes dienā neatkarīgi no laikapstākļiem vai saimnieka garastāvokļa.
Tāpat svarīgas ir rotaļas un citas veida socializēšanās ar savu cilvēku un, vēlams, arī ar sugas brāļiem. Tātad – mazāk aktīvam sunim dienā ir jāvelta vismaz pusotras līdz divas stundas dažādām aktivitātēm.
Attapība
Suņu skola būtu nepieciešama visiem četrkājainajiem draugiem – gan tiem, kuri dzīvo pilsētā, gan tiem, kas mitinās lauku viensētā. Tas varētu būt pārsteigums, taču, tā labi padomājot, neviens negrib turēt mājās neaudzinātu suni, kas rej uz ciemiņiem un garāmbraucošiem auto, rok bedres vai, ieskrienot kaimiņa sētā, nokož visas viņa vistas. Tomēr nevar noliegt, ka no pilsētā dzīvojošajiem suņiem nereti tiek prasīts daudz vairāk. Viņiem ir jāprot saglabāts mieru cilvēku pārpildītās ielās, ignorēt mašīnu un cita skaņas, nevilkt pavadu, ignorēt riteņbraucējus, skeitbordistus, skrējējus un citus aktīvās atpūtas piekritējus.
Visus suņus ir iespējams izskolot, taču ir šķirnes, kuras dažādu iemeslu dēļ jaunas prasmes un iemaņas apgūst daudz ātrāk.
Ar šādu šķirņu suņiem apmācības process un līdz ar to arī dzīve pilsētā būs nedaudz vieglāka. Kopumā dzīvoklī var dzīvot jebkurš suns, viss ir atkarīgs no tā, vai saimnieks ir spējīgs viņam veltīt pietiekami daudz uzmanības un brīvā laika.
Piemērotākās suņu šķirnes
Franču buldogs
Visi dzirdētie stāsti par franču buldogu veselības problēmām ir patiesi, un tos nevajadzētu ignorēt. Par spīti tam, viņiem piemīt daudz lieliskas īpašības. Franču buldogi ir ļoti aktīvi suņi ar zemu noturības līmeni, kas nozīmē, ka viņi salīdzinoši ātri nogurst. Viņi būs īpaši piemēroti cilvēkiem, kam patīk nepārspīlētas fiziskās aktivitātes. Jāuzsver arī tas, ka šīs šķirnes pārstāvji mēdz būt agresīvi vai holēriski aktīvi, līdz ar to pēc aktivitātēm nespēj paši sevi nomierināt. No tā visa gan iespējams izvairīties ar agrīnu socializēšanu.
Korgijs
Korgiji ir pietiekami aktīvi, bet tajā pašā laikā salīdzinoši viegli nogurdināmi suņi. Viņu temperaments ir piemērots kā dzīvei dzīvokļos, tā aktīvākām pastaigām pa mežu, pārgājieniem un pat skrējienam pa parku kopā ar saimnieku. Kaut daudzi šo šķirni asociē ar Lielbritānijas karalisko ģimeni, korgijs nebūt neizbaudīs nemitīgu laiskošanos uz karaliska spilvena, tā vietā viņš labprāt izskraidīsies pa mežu un dosies garākās pastaigās ar saimnieku.
Zeltainais retrīvers
Zeltainie retrīveri ir vidēji aktīvi, draudzīgi un sociāli kompanjoni. Viņi labi jutīsies gan divatā ar saimnieku, gan lielākā cilvēku kompānijā. Šie suņi ir rotaļīgi, dzīvespriecīgi un labi sadzīvo ar bērniem. Viens no lielākajiem šķirnes mīnusiem ir problēmas ar kājām, precīzāk, displāzija, kas saistīta ar nepareizu elkoņu vai gūžas locītavas izveidi, sunim augot. Tās rezultātā dzīvniekam rodas sāpes locītavās un ir apgrūtinātas kustības. Lai no tā izvairītos, ieteicams izvēlēties suņus no audzētavām, kur kucēniem jau laikus ir veikti displāzijas testi.
Frizē bišons
Tas ir mazs, balts un ļoti pūkains suņuks. Pēc rakstura viņš ir ļoti rotaļīgs un dzīvespriecīgs. Viņsm nav raksturīgas lielas uzvedības problēmas, piemēram, agresija. Ja nenokavēsi svarīgo socializācijas posmu, frizē bišons var būt lielisks mājas mīlulis, kas nebūt nelīdzināsies mazajiem rejošajiem sunīšiem, no kā cilvēki parasti vēlas izvairīties.
Mazie pūdeļi
Mazie pūdeļi pēc sava rakstura ir nedaudz līdzīgi frizē bišoniem. Arī viņi ir jautri un aktīvi suņi, kuriem patīk spēlēties un kas labi saprotas ar mājiniekiem. Tomēr arī tos, gluži tāpat kā citus suņus, ir nepieciešams apmācīt un socializēt, lai izvairītos no situācijām, kad tiek aprieti visi garāmgājēji. Vienīgā problēma ar mazajiem pūdeļiem (un arī frizē bišoniem) ir tā, ka viņi nelabprāt paliek mājās vieni. Taču arī šo problēmu var atrisināt ar savlaicīgu apmācību, mācot suni paliek vienu.
Austrālijas aitusuņi
Viņi ir laba borderkolliju alternatīva, jo ir mazāk aktīvi, taču pēc rakstura ļoti līdzīgi – dzīvespriecīgi, vislabāk jūtas blakus savam saimniekam un ir arī salīdzinoši intelektuāli, līdz ar to vieglāk skolojami. Un tomēr viņi noteikti ir aktīvākie suņi šajā sarakstā, ko ieteicams ņemt tikai tikpat aktīvam cilvēkam. Viens no šķirnes lielākajiem mīnusiem ir tas, ka viņi mēdz būt bailīgi.
Jaunskotijas pīļu retrīvers
Šīs šķirnes suņi būs īpaši piemēroti aktīviem cilvēkiem, kas ir gatavi ieguldīt savu laiku ilgākās pastaigās un kopīgās aktivitātēs ar mājas mīluli. Pēc rakstura viņi ir līdzīgi zeltainajiem retrīveriem – draudzīgi, sociāli un labi saprotas ar bērniem –, līdz ar to Jaunskotijas pīļu retrīvers ir laba zeltainā retrīvera alternatīva.
Nepiemērotākās suņu šķirnes
- borderkollijs
- malinuā
- ungāru īsspalvainais putnusuns (vižla)
- Rodēzijas ridžbeks
- dalmācietis
- vācu asspalvainais putnusuns (drathārs)
- vācu īsspalvainais putnu suns (kurchārs)
