Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kā Harijs pie jums nonāca?
– Tas bija pirms pieciem sešiem gadiem. Tajā laikā mēs ar Kristīni vēl dzīvojām Cēsīs un ļoti sapņojām par suni, par kaķi nemaz tā īsti nedomājām. Sākām pat pētīt dažādas suņu šķirnes. Man, piemēram, ļoti patika ungāru vižlas. Taču sapratām, ka mūsu dzīvesveids un iespējas tomēr neļauj uzņemties rūpes par suni.
Ar suni nemitīgi jābūt kontaktā, jādodas pastaigās un jāstrādā ar viņu. Un, ņemot vērā, ka tolaik mēs bijām vēl jaunāki nekā tagad, nolēmām, ka suni ņemsim kaut kad vēlāk. Un tad no suņu šķirņu pētīšanas pārmetāmies uz kaķu šķirņu analīzi. Negribējām kaķi, kas dzīvo pats par sevi, ir pilnīgs individuālists, kuru nevar paņemt rokās un paglaudīt, kuram jāpaklanās, ejot garām. Mēs gribējām runātīgāku un draudzīgāku kaķi, lai tā mijiedarbība ar dzīvnieku ir lielāka.
Kaķu šķirnēs ļoti iedziļinājās Kristīne, un viņai iekrita acīs Kornvolas reksi. Mums viņi šķita ļoti interesanti kaķi, patika arī, kā viņi izskatās.
– Vai nozīme šķirnes izvēlē bija arī tam, ka Kornvolas reksi pieder hipoalerģiskajām kaķu šķirnēm?
– Jā, mēs satraucāmies par to, ka kādam no mums varētu sākties alerģiska reakcija, īpaši jau man, kuram it kā ir alerģija no kaķiem, bet ne no visiem, un īsti neko nevar saprast. Tāpēc reksa izvēlē alerģija bija viens no faktoriem. Taču ne svarīgākajiem. Mums ļoti iepatikās rakstura īpašības, kādas piemīt šiem kaķiem. Kad par šķirni tika pieņemts lēmums, sākām meklēt, kur Kornvolas reksus var iegādāties.
– Kur beigu beigās kaķēnu atradāt?
– Koknesē. Mums no Cēsīm visai tālu sanāca viņam pakaļ braukt. Kad aizbraucām, varējām izvēlēties starp diviem kaķēniem. Bija pieejams brālītis un māsiņa.
Kad mēs iegājām kaķēnu saimnieces mājā, Harijs, tāds maziņš, maziņš, istabas stūrī nekustīgi sēdēja, astīti ap sevi kārtīgi aplicis. Viņš mums tūlīt iekrita acīs un sirdī.
Mums uzreiz izveidojās kontakts. Interesanti, ka viņam mamma ir tīršķirnes Kornvolas rekss, bet tēvs Kornvolas reksa jauktenis. Tāpēc smejamies ar Kristīni, ka Harijs ir par 75 procentiem Kornvolas rekss.
– Ak, tad tāpēc viņam dots vārds par godu Harijam Poteram? Viņš taču arī bija jauktasiņu princis.
– Izcils skaidrojums! Es par to pat nebiju iedomājies. Mums ar sievu vienkārši ļoti patīk Harija Potera sāga. Un šķita, ka viņam ļoti piestāv šis vārds.
– Vai Harijs ir pirmais kaķis tavā mūžā?
– Jā! Man nekad nav bijis dzīvnieks mājās, jo man māsai ir alerģija un astma. Un viņai tā alerģija izpaužas daudz nopietnāk nekā, piemēram, man. Tāpēc jau no bērna kājas es pat neesmu apsvēris opciju, ka man varētu būt dzīvnieks. Par to aizdomājos tikai tad, kad uzsāku patstāvīgu dzīvi.
– Kā māsas sadzīvo ar alerģiju, ciemojoties pie tevis?
– Pirms viņa brauc, viņa iedzer zāles. Un līdz šim viss bijis kārtībā.
– Un kā ar tevi? Tu taču arī baidījies no alerģijas.
– Interesanti, bet mums abiem ar Kristīni pirmos pāris mēnešus bija sajūta, ka viss – mums sākusies alerģija. Šķita, ka mums grauž un asaro acis un deguns sāk tecēt. Bet, iespējams, tas viss bija tikai mūsu galvā. Jo pēc tam visi šie simptomi pazuda.
– Vai piepildījās jūsu gaidas saistībā ar šīs šķirnes kaķi?
– Jā! Viņš ir gluži kā tāds mazs klauniņš. Ļoti zinātkārs un smieklīgs. Ar savu nemitīgo drasēšanu un skraidīšanu Harijs mūs visu laiku izklaidē.
Viņš ir kaķis, kuram tik tiešām vajadzīgs cilvēks. Kornvolas reksiem saimnieks nav tikai apkalpojošais personāls.
Piemēram, no rītiem vai citā laikā, ja neesam dažas stundas tikušies, viņš pienāk un sāk ar priekšķepām kāpt pa kāju, jo grib, lai viņu paņem opā un samīļo. Tas mums tāds mazais ikrīta rituāls. Vēl Harijs ir ļoti runātīgs, kā mēs arī gribējām. Reizēm šīs runāšanas ir jau par daudz un par skaļu, taču mums tas netraucē.
– Kurš ģimenē tur galveno rūpi par kaķi?
– Mums nav sadalīti pienākumi, ka es tīru kaķa kasti, bet Kristīne dod ēst. Mēs visu darām kopā atkarībā no tā, kuram tobrīd ir laiks vai kurš ir mājās.
– Harijs ir viens no tiem kaķiem, kam ir pašam savs Instagram konts. Kāpēc tev bija svarīgi tādu izveidot?
– To izveidoja Kristīne īsi pēc Harija ienākšanas mūsu mājā. To mēs darām savam priekam. Un es ļoti priecājos, ka ir šis Instagram konts, jo ir forši reizēm tur ieiet un pakavēties atmiņās. Tas ir kā tāds Harija albums.
– Cik viņam ir sekotāju?
– Oi, nav daudz. Nedaudz pāri 200. Tikai paši lielākie fani! (Smejas.)
– Vai tas, kāda bilde tiks ievietota viņa kontā, ar Hariju vispār tiek saskaņots?
– Diemžēl ne. Jau pirms 5 gadiem viņš atļāva mums brīvi pārvaldīt viņa kontu, ierakstus pirms tam nesaskaņojot. Viņš uzticas mūsu gaumei.
– Harijs brauc ar tevi mašīnā. Vairumam kaķu pārbraucieni ir milzīgs stress – kā tu viņu pie tā pieradināji?
– Tas notika pats no sevis. Kad sākumā vedām pie veterinārārsta, likām viņu speciālajā kaķu konteinerā. Taču tur viņš tāāā auroja, ka tas nebija izturams. Kad izlaidām ārā, panika beidzās – viņš salonā uzvedās ļoti adekvāti un nebļāva. Kopš tā laika kastē Hariju vairāk neliekam.
Mums nesagādā problēmas viņu tā pārvadāt, jo viņš netraucē. Harijs nav neparedzams. Pārbraucieni mums ir veiksmīgi.
– Tu esi ne tikai televīzijas raidījumu vadītājs, bet arī mūziķis. Kā Harijs uzvedas, kad dzird tevi pie bungām?
– Viņš nav dzirdējis mani darbībā, taču domāju, ka viņš īpaši nereaģētu. Viņam vienalga.
– Harijs tevi vispār atpazīst, redzot TV ekrānā?
– Grūti spriest. Pēdējā laikā viņš ir pasācis stāvēt uz plašu atskaņotāja, kur ir TV, un sēž un skatās ekrānā, kas tur notiek. Kaut kad skatījos 900 sekunžu ierakstu, kur es stāstīju laika ziņas, un Harijs skatījās, ko es tur rādu un stāstu. Es vēl pie sevis nodomāju – nez vai viņš mani atpazīst?
– Harijam septembrī paliks 6 gadi. Jūs ar Kristīni kaut kā atzīmējat viņa dzimšanas dienas?
– Baigās svinības ar viesiem un dāvanām nerīkojam, bet mēs atceramies. Ierakstām sveicienu Instagram, piemēram, un iedodam kādu gardumu.
Turklāt Harijs ir absolūti vienaldzīgs pret kaķiem domātām rotaļlietām. Daudz vairāk viņu interesē parasta kartona kaste, čaukstošs konfekšu papīriņš vai visparastākā aukla.
– Tev ir kādas versijas, ar ko Harijs nodarbojas, kad jūs ar Kristīni esat prom?
– Tā būs ļoti garlaicīga atbilde, bet es zinu, ka tas ir fakts – viņš vienkārši guļ. Taupa enerģiju līdz mūsu atnākšanai.
– Ja šovā Balss maksā tiktu izveidota Harija maska, kuram mūziķim vai aktierim tu uzticētu zem tās paslēpties?
– Aktierim Džimam Kerijam vai Artūram Skrastiņam – viņš varētu būt ļoti labs kaķis.
– Vai tev ir kāds padoms vai vēlējums cilvēkiem, kuri vēl tikai sapņo par savu kaķi?
– (Ilgi domā.) Ļoti rūpīgi izvērtēt lēmumu par dzīvnieka iegādi. Vai būs laiks veltīt viņam uzmanību, vai būs pacietība viņa audzināšanai un pietiekamas finanses, ja gadās kāda veselības liksta un kaķis jāatrāda veterinārārstam. Tās visas ir ļoti svarīgas lietas, kas jāapsver. Taču, ja jūs sapratīsiet, ka varat uzņemties atbildību, es varu garantēt, ka tas būs labākais lēmums jūsu dzīvē, jo dzīvnieka esamība mājā sagādā milzum lielu prieku.
