Nemurrājošais nezvērs — kāpēc kaķis kļūst agresīvs?

Kaķa uzvedība
6. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Tev ir nācies satikt kaķi, kurš atgādina mazu nezvēru, neļauj sevi paglaudīt, kož, skrāpē, metās iekšā kājās un naidīgi rūc? Vai tavam parasti mierīgajam un mīlīgajam kaķim gadās pēkšņas un pilnīgi neizskaidrojamas agresijas lēkmes? Speciālisti norāda, ka agresija ir viena no tipiskākajām kaķu uzvedības problēmām, kuras dēļ kaķu saimniekiem, kas saskārušies ar smagām kaķa agresijas izraisītām sekām, nereti nākas meklēt veidus, kā no nesaticīgā mājdzīvnieka tikt vaļā. Kāpēc kaķi kļūst agresīvi, un kā iemācīties ar to sadzīvot?

Iemesli agresīvai uzvedībai var būt bailes, savas teritorijas aizstāvēšana, sāpes, kaķis var tev iešņāpt rokā, arī aizmirstoties rotaļas laikā. Skaļi trokšņi, neparastas smaržas, ciemiņu ierašanās vai jebkurš uztraukums kaķa apkārtējā vidē var kļūt par iemeslu viņa agresīvai uzvedībai. Kaķis lieliski atceras nepatīkamus gadījumus, kas ar viņu notikuši pagātnē (veterinārārsta apmeklējums, kas kaķim saistās ar piedzīvoto nepatiku, mazu bērnu neapzināti nodarītas sāpes utt.), un līdzīgā situācijā, kad patiesībā kaķis ne kripatiņas nav apdraudēts, mincis var sākt uzvesties neadekvāti. Citreiz kaķa smalko psihi var ietekmēt vairāki nepatīkami stimulatori vienlaikus, un tad kaķis var atrasties uzbudinātā stāvoklī pat vairākas stundas…

Lai kaķa agresiju novēstu visefektīvāk, nepieciešams likvidēt iemeslus, kas izraisījuši kaķa neapmierinātību. Sāc ar rūpīgu dzīvnieka apskati. Pārliecinies, vai viņš ir vesels, vai uz ķermeņa nav brūču, uz vēderiņa – sacietējumu. Pārbaudi, vai kārtībā ir kaķa zobi, vai nav parādījušās blusas vai kādas citas infekcijas pazīmes. Lai būtu pilnībā drošs, atrādi dzīvnieku veterinārārstam. Sāpes ir viens no visbiežākajiem kaķa agresijas iemesliem. Kaķim izveseļojoties, pāries arī dusmas.

Ja tev kaķa agresija sagādā problēmas, it īpaši, ja tā vērsta pret bērniem, konsultējies ar veterinārārstu vai dzīvnieku psihologu.

Nobijies kaķis – bīstams kaķis

Otrs visai izplatīts agresijas iemesls – bailes. Izbiedēts kaķis var būt ļoti bīstams, tāpēc pārbijušos kaķi labāk likt mierā, lai viņš var aizbēgt un paslēpties, citādi bailes ātri vien pāraugs uzbrukumā un tavas rokas un kājas pārklāsies sarkanām švīkām. Tāpēc, ja vien tavs kaķis neatrodas situācijā, kas apdraud viņa dzīvību, nemēģini savu mīluli mierināt, pieskarties viņam vai ņemt rokās. Atceries, ka kaķis, kurš dievina tevi, krasi atšķiras no kaķa, kurš ir nobijies. Tu aci pret aci sastapsies ar dzīvnieku, kura vienīgā interese būs pašsaglabāšanās. Un jebkurš mēģinājums nomierināt kaķi tiks uztverts kā papildu draudi.

Baiļu izraisītājs var būt otrs kaķis, suns vai cilvēks. Tiesa, agresīva aizsargreakcija pret cilvēku novērota ļoti reti. Visbiežāk tie ir gadījumi, kad tiek ārstēti ļoti bailīgi kaķi. Apkopjot šādam kaķim brūces, dodot tabletes vai injicējot zāles, jābūt ļoti uzmanīgam, jo no bailēm kaķis var tev saplēst rokas līdz asinīm.

Atceries, ka kaķis, kurš dievina tevi, krasi atšķiras no kaķa, kurš ir nobijies.

Bailes no pārbraucieniem

Vēl viena situācija, kad kaķis nervozē, dusmojas un tu vari ciest no viņa nagiem, ir dzīvnieka transportēšana, piemēram, uz izstādi vai vasarnīcu. Vairākums kaķu, nokļūstot ārpus dzīvokļa sienām, kaut arī atrodas tev uz rokām un dzird nomierinošus vārdus, sāk histēriski ņaudēt un rauties ārā. Kaķim, kurš dzīvo pilsētas dzīvoklī, visa pasaule aiz tā sliekšņa ir nezināma un šķiet briesmu pilna.

Nonākot kāpņutelpā un pēc tam arī uz ielas, nabadziņš krīt panikā un nekontrolē sevi, tāpēc var tev uzbrukt un visai sāpīgi saskrāpēt.

Daudz mierīgāk pret ceļojumiem izturas kaķi, kuriem ļauts brīvi pastaigāties pa ielu. Tāpēc, ja dzīvo daudzdzīvokļu mājā, nopērc kaķim pavadiņu un reizi pa reizei izej ar viņu pastaigāties kāpņutelpā. Pieradis pie pavadiņas, skaņām un smaržām ārpus dzīvokļa teritorijas, kaķis vairs nemirs no bailēm, kad tu izdomāsi viņu kaut kur vest.

Otrs variants, kā pieradināt kaķi pie pārbraucieniem – speciāla pārvadājumu konteinera iegāde. Tas labi noslēdzas, un sanervozējies kaķis no tā nevarēs izsprukt un aizmukt nezināmā virzienā kā, piemēram, no groza. Nevajadzētu kaķi pārnēsāt somās ar rāvējslēdzēju – nonākot tumšā maisā, kaķi parasti sarīko īstu histēriju: skaļi ņaud un krampjveidīgi cenšas izrauties. Šādi satrakojies, kaķis var pat saplēst somu un aizbēgt. Kad, neskatoties uz kaķa protestiem, esi laimīgi viņu nogādājis galapunktā un ielaidis jaunajā mītnē, kaķis vairākas stundas nevarēs nomierināties, ilgi slēpsies un kādā mirklī var uzbrukt tev vai kādam citam.

Kā noteikt, ka kaķis ir nobijies?

Izbiedēts kaķis pieplok zemei, pieglauž ausis, var rūkt un šņākt, viņa acu zīlītes paplašinās. Kaķis var pat apgriezties uz muguras, kas var atgādināt padošanās pozu. Taču tā tas nebūt nav! Pašas labākās zāles izbiedētam kaķim – laiks, lai nomierinātos. Tā ilgums gan atkarīgs no tā, kāds notikums, priekšmets vai dzīvnieks bijis kaķa baiļu iemesls. Tu sapratīsi – kaķis nomierinājies, kad mincis sāks laizīt savu vilniņu, atļaus sev nedaudz pieskarties vai pats pietuvosies tev, meklējot uzmanību. Ja bailes ir pārāk lielas un tu nevari novērst to iemeslu, bet kaķis nu nekādi nevar pierast, aprunājies par to ar veterinārārstu. Eksistē dažādas zāles, kas palīdzēs kaķītim pārvarēt bailes.

Kaķis skrāpē un kož bez iemesla

Kāpēc ir reizes, kad kaķis skrāpē vai kož rokā, kas viņu glauda? Šis ir jautājums, kas interesē daudzus kaķu saimniekus. Tavs kaķītis ērti iekārtojies tev uz ceļiem, labpatikā miedz acis un murrā. Protams, tu viņu sāc vēl vairāk glaudīt un kasīt aiz auss – īsta idille. Un te pēkšņi tāds atbrīvojies un apmierināts kaķis bez jebkāda iemesla iecērtas ar zobiem tev rokā vai spēcīgi saskrāpē tevi. Kāpēc tā? Nekādā gadījumā nevajag uzskatīt, ka tavs kaķis ir nepateicīgs un neparedzams mežonis. Kaķim, tāpat kā cilvēkam, patīk, ka viņu glauda, taču līdz zināmam momentam – pēc tam viņam tas kļūst nepatīkami.

Kaķim, tāpat kā cilvēkam, patīk, ka viņu glauda, taču līdz zināmam momentam – pēc tam viņam tas kļūst nepatīkami.

Kā to pamanīt? Galvenais signāls – sitieni ar asti. Ar to kaķis parāda, ka maiguma porcija ir bijusi pietiekama. Nākamajā brīdī kaķis labākajā gadījumā vienkārši aizies no tevis, bet sliktākajā – sāpīgi iekampsies tev rokā. Uzmanīgi vērojot kaķi, tu pakāpeniski iemācīsies nekļūdīgi noteikt to momentu, kad tava paša interesēs ir jābeidz glaudīšanas seanss.

Kaķa vēders vispār ir kaut kas līdzīgs sarkanai podziņai ar uzrakstu «Es tev tūliņ iekodīšu!». Kad kaķis labpatikā apveļas uz muguras un izriež savu vēderu, saimniekam liekas – tas ir aicinājums paglaudīt šo brīnišķīgo maigo punčuku. Taču pret to vajadzētu izturēties ļoti uzmanīgi. Vēdera glaudīšana daudziem kaķiem izsauc vēlmi apķert tavu roku ar priekšķepām, iekosties plaukstā un ātri sist ar pakaļķepām pa apakšdelmu. Šīs kaķa darbības ir visnotaļ nepatīkamas. Ja tā ir noticis, prātīgāk ir uzvesties klusi un mierīgi, saglabājot pilnīgu pasivitāti, jo tad ir daudz lielāka iespējamība, ka kaķis tevi atlaidīs bez ilgi nedzīstošām brūcēm uz rokām un kājām, nekā tad, ja tu pretosies. Arī skaļš, pēkšņs troksnis var novirzīt kaķa uzmanību un liks viņam atlaist tavu roku. Uzsit ar plaukstu pa sienu vai jebkuru citu blakus esošu cietu priekšmetu, un kaķis, visticamāk, liks tevi mierā.

Teritoriālā agresija

Tā parasti tiek raidīta pret citiem kaķiem (retāk suņiem un cilvēkiem), kuri dzīvo vai uz kādu laiku nokļuvuši teritorijā, kuru dzīvnieks uzskata par savu. Kaķi teritorijas dēļ gatavi cīnīties līdz asinīm. Nekastrētiem runčiem tas ir dzīvesveids, galvenā rūpe un mīļākais hobijs. Tāpēc visus kaķus, kas dzīvo kopā ar cilvēkiem, vajadzētu sterilizēt. Runčiem tas ir svarīgi arī pašu drošības labad, toties tu necietīsi no nepatīkamā aromāta.

Kaķi teritorijas dēļ gatavi cīnīties līdz asinīm. Nekastrētiem runčiem tas ir dzīvesveids, galvenā rūpe un mīļākais hobijs.

Ja tavs kaķis ir dzimis kauslis un ieradis doties āra pastaigās, problēmas risinājumam ir vairāki varianti. Viens no tiem – tu vari viņu vairs nelaist laukā. Tas par visiem 100% atrisinās šo problēmu. Ja tas tev nešķiet piemērots variants, laid kaķi pastaigā tikai pa dienu, jo teritoriāli kautiņi lielākoties uzliesmo tieši naktīs. Ja barosi kaķi vakaros, vari būt drošs – viņš mājās nāks laikus.

Pārnestā agresija

Ir situācijas, kad kaķis ne no šā, ne no tā pēkšņi uzbrūk saimniekam vai kādam citam mājdzīvniekam. Speciālisti norāda, ka parasti negaidīti uzbrukumi notiek, ja kaķa agresijas objekts viņam ir neaizsniedzams vai jau pazudis. Šādos apstākļos kaķis var novirzīt savas dusmas uz kādu citu, kas tobrīd viņam atrodas pa ķepai, piemēram – saimnieku.

Ja kaķa agresijas objekts viņam ir neaizsniedzams, viņš var novirzīt savas dusmas uz kādu citu, kas tobrīd viņam atrodas pa ķepai, piemēram – saimnieku.

Izsaukt šādu uzvedību var kāds cits dzīvnieks vai tā smarža, skaļš troksnis, sveši cilvēki, kaķim nepatīkama vide. Taču skaidri noteikt šīs agresijas iemeslu nav iespējams. Turklāt no notikuma, kas kaķi sadusmojis, līdz viņa neadekvātās uzvedības izpausmei var paiet pat vairākas dienas. Ja kaķis par kaut ko ir saērcināts, mēģini pievērst viņa uzmanību iemīļotajai rotaļlietai vai gaļas kumosiņam. Vairākums kaķu ātri vien aizmirsīs savas dusmas un jau pēc dažām minūtēm apmierināti murrās pie tavām kājām. Par laimi, izprovocētā agresija tikpat pēkšņi kā parādījusies, tā arī pāriet.

Tipiskākās agresijas formas:

  • sāpju izraisīta agresija
  • baiļu izraisīta agresija
  • teritoriālā agresija
  • pārnestā agresivitāte
  • agresija rotaļas laikā u. c.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs