Melnbaltā bezrūpība — skunkss

Dzīvnieku turēšana nebrīvē var kalpot dažādiem mērķiem. Vieniem ir svarīga apziņa, ka pasaulē ir vismaz viena radība, kas nevar viņus komandēt, citiem tie palīdz sublimēt pārpalikušo seksuālo eneriģiju, pasaulē nav neviena cilvēka, kurš būtu spējīgs to novērtēt un cienīgs saņemt. Taču dzīvnieku mājās var turēt vēl kāda iemesla dēļ – lai sevi pārbaudītu. Šim nolūkam diez vai kāds cits zvēriņš būs tik piemērots kā skunkss.
Eksotiski mājdzīvnieki
Jānis Unke
18. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Skunkss šai pārbaudei ļoti piemērots gan nelielo izmēru dēļ, kas viņu – atšķirībā no rakstura pārbaudei it kā ļoti piemērotajiem lauvām vai krokodiliem – ļauj ērti ļauj turēt jebkurā dzīvoklī, gan tāpēc, ka skunksu jeb smirdoni mēdz uzskatīt par visbriesmīgāko zvēru pasaulē. Ja tevi apskādēs lauva, cilvēki steigsies palīgā vismaz pēc tam, kad pāridarītājs būs aizgājis, bet, ja būsi cietis no skunksa uzbrukuma, vari kaut nobeigties, tik un tā neviens tev netuvosies.

«Kam ir bijusi tā nelaime nākt tuvākā saskarē ar smirdoni, no tā citi vairās kā no mēra apsēsta,» raksturojot svītraino skunksu Mephitis mephitis, uzsver vācu dzīvnieku aprakstnieks Alfrēds Brēms. Vai var iedomāties vēl labāku radījumu sava rakstura, komunikabilitātes un mīlestības pārbaudei, mūsdienās tik ļoti nepieciešamās iecietības un cieņas pret citādo izkopšanai? Ja tu domā, ka esi vislabsirdīgākais un iecietīgākais cilvēks pasaulē, pamēģini mājās turēt skunksu, kuram nav izoperēti anālie dziedzeri! Pieradināti skunksi tos darbinot ļoti reti…

Otras tik iespaidīgas smakas dabā nav!

Slavens ar smaku

Var jau būt, ka mūsdienu cilvēka vēlēšanās sevi pārbaudīt arī ir iemesls, kāpēc skunksu turēšana nebrīvē kļūst arvien populārāka. Pirmajā brīdī gan šķiet, ka tas nav īstais iemesls, citādi jau tiem skunksiem, kurus gatavojas turēt mājās, negrieztu laukā viņu neatkārtojamās smakas ģeneratoru – anālos dziedzerus. Jā, taču tiem skunksēniem, kuri piedzims operētiem vecākiem, šie dziedzeri tik un tā būs. Tad nu skunksa turētājs varēs brīvi izlemt – vai viņš jau ir tik labi iepazinis un tik ļoti iemīlējis skunksu, ka riskēs sadzīvot ar viņu pēc pilnas programmas? Galu galā pasaulē taču ir ūdeņraža pārskābe, ar kuru var mēģināt no apģērba dabūt laukā skunksa smaku, vai uguns, ar kuru apskādētās drēbes var sadedzināt.

Vēlreiz jāatkārto, ka otras tik iespaidīgas smakas dabā nav. Salīdzinot ar šo aromātu, vīrietis labākajos gados, kas pēc trīsdiennieka atjēdzies papes kastē pilsētas izgāztuves svaigākajā daļā, vērtējams kā vijolīšu pušķis bērna rokās. «Viņi ir spējīgi pat veselu māju padarīt neapdzīvojamu vai arī ar dārgiem audumiem piekrautu noliktavu padarīt pilnīgi nevērtīgu,» uzmanīties no skunksiem iesaka Brēms.

Skunksa briesmīgais ierocis dara viņu bezrūpīgu – kāpēc bēgt, ja citi zvēri bēg no tevis?

Slavenā šķidruma galvenā sastāvdaļa ir butilselēnmerkaptāns (C4H9SeH) – tik riebīgi smirdoša viela, ka mūsu degunam, lai to sajustu, pietiks ar 0,000000000002 gramiem. Nav grūti iztēloties, kāpēc, dabūjuši virsū skunksa strūklu, suņi sāk izmisīgi vārtīties. Acīs nokļuvis, skunksa dziedzeru šķidrums var izraisīt pat īslaicīgu aklumu. Skunksa apšļākti zābaki smird pat pēc tam, kad četrus mēnešus noturēti hlorētā ūdenī. Vietu, kur aprakts beigts skunkss, var atrast pēc smakas (protams, ja pirms nāves ir paguvis iedarbināt savu ieroci, jo citādi skunkss nesmird vairāk kā citi sīkie plēsēji).

Dziedzeri ar dzelteno eļļai līdzīgo šķidrumu skunksam atveras anālajā atverē, un vajadzības, proti, briesmu gadījumā zvērs tikai sasprindzina muskuļus, un šķidrums izšļācas vairāku metru tālumā, vienmērīgi kā mauriņa rasinātājs noklādams to, kurš skunksam licies pārāk uzbāzīgs. Ja neesi paguvis izvairīties, pēc tam bēgt ir par vēlu. 

Skunksa briesmīgais ierocis dara viņu bezrūpīgu – kāpēc bēgt, ja citi zvēri bēg no tevis? Taču arī skunkss nav visvarens. Munīcijas viņam pietiek tikai piecām sešām zalvēm un pēc tam dienas desmit jāgaida, kamēr organisms atkal saražo labumu. Tāpēc zvēriņš to tērē taupīgi, cenšoties potenciālo uzbrucēju atbaidīt ar savu brīdinošo melnbalto krāsojumu, pagriezis pēcpusi, atslējis asti kā vāvere un zīmīgi mīņādamies. Dažus skunksa ienaidniekus tas neietekmē, bet diez vai kāds cilvēks būs pret smakām tik imūns kā Virdžīnijas ūpis, kurš skunksus patērē regulāri, vai arī tik izsalcis kā puma, kas arī retumis uzkož pa skunksam.

Grūtāk nekā ar kāmīti, bet vieglāk nekā ar bērnu – tāds ir skunksa turēšanas grūtības pakāpes vērtējums.

Jābruņojas ar pacietību

Ja esi nolēmis, ka skunkss ir tieši tas, kā tev līdz šim vēl trūcis, ķeries pie lietas ar apziņu, ka skunksu turēšanā nebūsi pirmatklājējs. Amerikas indiāņi skunksus tur jau kopš laika gala, un arī pārējie amerikāņi tos ir gan audzējuši fermās kā kažokzvērus, gan turējuši nebrīvē, protams, ar izoperētiem dziedzeriem. Tagad skunksu turēšanas mode sāk ieviesties arī Austrumeiropā un Krievijā.

Grūtāk nekā ar kāmīti, bet vieglāk nekā ar bērnu – tāds ir skunksa turēšanas grūtības pakāpes vērtējums. Katrā ziņā arī grūtāk, nekā turēt kaķi. Gan barošanas dēļ – ar sauso kaķu barību vien skunkss ilgi neiztiks, gan tādēļ, ka skunkss ir jāpieskata gandrīz kā mazs bērns. Viņš nevar sev nodarīt tik daudz skādes kā bērns, toties var nodarīt daudz lielāku skādi istabas mēbelēm un citiem priekšmetiem. Skunkss ir ļoti spēcīgs. Ja viņš ir nolēmis izkustināt kādu mēbeli, tad to arī izdarīs, ja vien tā nebūs pienaglota pie grīdas. Smakas dziedzerus skunksam var izoperēt, bet ziņkārības un neatlaidības gēnu gan ne, tāpēc tam, kurš ir nolēmis mājās turēt skunksu, jāapbruņojas ar lielu pacietību. Miskaste, portfelis ar vērtīgiem dokumentiem un puķupods nav tās lietas, kurām skunkss spēs vienaldzīgi paiet garām, neapgāzis otrādi un neizrevidējis to saturu. Arī rakstāmgalda vai sekcijas atvilktņu atvēršanu skunkss apgūs bez taviem trenera padomiem.

Smakas dziedzerus var izoperēt, bet ziņkārības un neatlaidības gēnu gan ne, tāpēc tam, kurš ir nolēmis mājās turēt skunksu, jāapbruņojas ar lielu pacietību.

Skunksiem ļoti patīk siltums, un viņi spēj par to parūpēties. Zeķes, dvieļi, mīkstās rotaļlietas – visi šie istabā atrastie priekšmeti skunksam noderēs viņa migas siltināšanai. Ja ar to viņam šķitīs par maz, nebrīnies, ka kādu nakti pamodīsies bez segas, kuru skunkss būs tev novilcis un aiznesis uz savu migu.

Savas vajadzības skunkss izrāda uzreiz. Ja viņš gribēs sēdēt tev klēpī, tad arī sēdēs, nevis gaidīs, kamēr tev pašam pieleks, ka vajadzētu viņu paņemt rokās. Ja gribēs ar tevi spēlēties, tad piespiedīs tevi to darīt.

Skunkss nav kaķis, kurš var gadiem ilgi pārtikt no savas iemīļotās sausās barības ar tunci, – skunksam būs jādod daudz sakņu, mazliet augļu, mazliet vārītas vistas, dažreiz ceptu zivi, liesu jogurtu, biezpienu, drusku vārītu rīsu un obligāti vienu saldu cepumiņu ik dienas… Nekādu jēlu gaļu, nekādus suņu vai kaķu konservus, nekādus konservantus un fāstfūdus! Nekādu šokolādi!

Ja tu to gribēsi,viņš  būs tev blakus visas 24 stundas diennaktī desmit vai pat visus divdesmit gadus. Glāstu skunksam nevar būt par daudz.

Skunksi, kas paši izdala briesmīgu smaku, ir ļoti alerģiski pret daudzām citām vielām un alergēniem – turklāt viņi ir daudz alerģiskāki nekā suņi, kaķi un bērni. Pat putekļi un matu laka viņus var darīt nelaimīgus. Labā ziņa ir tā, ka, pasargādams no alerģijām skunksu, arī tu iemācīsies iztikt bez visādām ķīmijām.

Ja tev izdosies savu skunksu pasargāt no minētajām problēmām un nodrošināt viņa labsajūtu, tad pretī tu saņemsi uzticamu rotaļbiedru, kurš tev par prieku metīs kūleņus, stāvēs dažādās jocīgās pozās un uzbruks no slēpņa. Kā arī, ja tu to gribēsi, būs tev blakus visas 24 stundas diennaktī desmit vai pat visus divdesmit gadus. Glāstu skunksam nevar būt par daudz.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs