• Šobrīd

    weather img

    Rīga +24°C Skaidrs, A vējš, 2.06 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Labākais sargs pasaulē – Kaukāza aitu suns

    Suņi
    Zane Piļka-Karaļeviča
    Zane Piļka-Karaļeviča
    24. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Kaukāza aitu suns… Kādus tik viedokļus un spriedumus nav nācies dzirdēt par šo suņu šķirni! Vieni kaukāziešus uzskata par suni numur viens, jo viņi ir vislabākie sargi pasaulē. Citi viņus nemīl, dodot mājienus par viņu agresivitāti un niknumu. Kā ir patiesībā, «Astes» jautāja Kaukāza aitu suņu audzētājai Lolitai Ķuzei.

    Kaukāzieši – mūža mīlestība

    «Kaukāza aitu suns bija mans sapnis jau kopš bērnības. Jaunībā ļoti daudz lasīju par šo suņu šķirni un skaidri zināju, ka reiz arī man būs šis suns. Tolaik es dzīvoju dzīvoklī, tāpēc kaukāzieti nevarēju atļauties… Bet tiklīdz iegādājos privātmāju laukos, uzreiz realizēju savu sapni,» stāsta Lolita. Viņa atzīst, ka nekad nav nožēlojusi šķirnes izvēli – tā esot viņas mūža mīlestība. «Deviņdesmitajos gados, kad iegādājos savu pirmo suni, tā bija kucīte, es vēl nezināju, ka sākšu nodarboties ar kaukāziešu audzēšanu. Šī vēlme nāca vēlāk,» teic Lolita. Viņa norāda, ka kucīti izvēlējās apzināti, jo šīs šķirnes pazinēji viņai silti ieteica kā pirmo neņemt vīriešu kārtas pārstāvi, jo suņi ir augumā lielāki, tos sievietei arī fiziski grūtāk noturēt, bet kucītes ir mazākas, tām ir arī maigāks raksturs.

    «Mana pirmā kucīte tiešām bija maiguma iemiesojums un nesargāja pilnīgi neko. Viņa mīlēja visus uz šīs pasaules. Un, lai arī mēs gājām uz apmācību laukumu un mēģinājām pamodināt viņā kaut nelielas sargsuņa pazīmes, jo es viņu tomēr ņēmu, lai apsargātu māju, tas nedeva nekādus rezultātus. Tagad es varu pateikt, ja kucēnā nav «iekšā» sargāt – tas ir diezgan bezcerīgs pasākums,» atzīst audzētāja. Uz jautājumu, kāpēc sarga lomai izvēlēts tieši kaukāzietis, nevis vācu aitus uns vai kāds cits sargsuns, Lolita atzīst, ka liela nozīme bijusi arī vizuālajam tēlam. Kaukāzietis tomēr ir īsts suņa iemiesojums. «Vācu aitu suns ir radīts citam mērķim – lai strādātu pārī ar cilvēku. Viņš ir labs darba suns, taču vācu aitu sunim vajadzīgs pārinieks, tikai tad viņš ar prieku pildīs komandas un strādās. Kaukāza aitu suns atšķiras ar to, ka teritorijas apsargāšana ielikta gēnos. Viņam nevajag cilvēku obligāti blakus, viņš pats uzņemsies iniciatīvu,» savu izvēli skaidro Lolita.

    Unsplash

    Cieš bezatbildīgu cilvēku dēļ

    Ar gadiem Lolita tā iemīlēja šo šķirni, Pašai mājās šobrīd dzīvo veseli pieci kaukāzieši, ar kuriem viņa regulāri apmeklē arī izstādes. «Viņiem ļoti patīk ceļot. Un, lai arī pēc izstādes, kas bijusi ārzemēs, nogurums ir tāds, ka grūti parunāt, visu atsver iegūtais gandarījums. Tie, kas apmeklē izstādes, mani sapratīs. Tas ir azarts, prieks par atkalredzēšanos, jauni kontakti,» teic Lolita.

    To, ka kaukāzietis nav tik ļauns, kā daži viņu mālē, apliecina Lolitas pieredze izstādēs. «Tur ir ļoti daudz cilvēku, kas ne tikai pa gabalu vēro kaukāziešus, bet nāk klāt, vēlas aptaustīt, paglaudīt. Mani suņi uz cilvēka nekad nav pat uzrūkuši,» stāsta Lolita, piebilstot, ka ārpus mājas kaukāzieši parasti nav agresīvi. «Viņi sargā savu māju, un tur tik tiešām neviens svešs neatnāks. Taču, tiklīdz iziet ārpus savas teritorijas, viņš ir parasts suns, kas ignorē citus. Mierīgi pastaigājas savā nodabā, un viņam ne prātā nenāk kādam tāpat bez iemesla uzbrukt.» Lolitai žēl, ka kaukāzietim šobrīd ir slikta slava, daudzi maldīgi uzskata, ka tas ir asinssuns, kas saplosīs visus savā ceļā. Tās ir muļķības! Līdzīgi kā bulterjeri, arī šī šķirne cietusi bezatbildīgu cilvēku dēļ, kas 90. gados iegādājās kaukāzieti ar mērķi to padarīt par «nāves mašīnu» citu iebiedēšanai. Bet, kad šāds suns uzbrūk un saplosa cilvēku, mediji vainu noveļ nevis uz cilvēku, bet šķirni… 

    Kā izvēlēties kucēnu

    No sākuma tev jātiek skaidrībā – kam tev vispār suns vajadzīgs? Mājas apsargāšanai? Vai arī plāno apmeklēt izstādes? Vai saņemsies kādreiz suni vest pārot? Vai arī ne? Atbildi skaidri uz šiem jautājumiem pats sev, lai nākotnē nebūtu vilšanās. Tāpat izlem, ko tu vēlies – suni vai kucīti –, jo viņi ļoti atšķiras pēc rakstura. Kad esi izdomājis, ko tieši vēlies, sāc meklēt audzētavu, kur plānoti Kaukāza aitu suņa kucēnu metieni. Nekāds tirgus! Nekādi sludinājumi!!! Kad esi atradis audzētāju, noteikti aizbrauc ar viņu iepazīties, apskati kucēnu vecākus. Apskati, kādi izskatās kucēni, vai atbilst šķirnei, kāda viņiem veselība. Labs kucēns ir labi barots, aktīvs, sabiedrisks. Viņam nav slimības pazīmju. Pārliecinies, vai kucēna vecākiem veiktas displāzijas pārbaudes. Ja tu gribi ņemt suni izstādēm, pievērs pastiprinātu uzmanību kucēna sakodienam. Kaukāzietim raksturīgs šķērveida sakodiens, tas ir svarīgi. Tāpat svarīgi, lai suņu puikām sēklinieku maisiņā būtu divi labi attīstīti sēklinieki. Audzētājs ar kucēniem diendienā kopā pavada divus mēnešus. Un šajā laikā var pateikt, kāds katram kucēnam raksturs. Kurš vairāk būs piemērots sargāšanai, kurš kā ģimenes mīlulis, kurš izstādēm.

    Kam nav piemērots

    «Atbildīgi pārdevēji pirms kucēna atdošanas potenciālo saimnieku tomēr novērtē. Vairākas reizes man ir bijis arī tā, ka es neesmu kucēnu devusi. Pilnīgu un kategorisku «nē» es saku cilvēkiem, kas mīt dzīvoklī. Otrkārt, ja potenciālais suņa saimnieks dzīvo ciematā un viņa mājai nav žoga. Žogam jābūt pamatīgam – vismaz pusotra metra augstumā. Izņēmums – radiosēta. Taču ne visus kaukāziešus radiosēta atturēs izbēgt. Es zinu 75%, kas tik tiešām dzīvo radiosētā, taču pazīstu arī eksemplārus, kas, zinot, ka dabūs strāvas triecienu, aizžmiedz acis un prom ir. Ir tādi brīvdomātāji, kam ļoti gribas ārā, un tādus var noturēt tikai kārtīgs žogs,» teic Lolita.

    Ir cilvēki, kas kaukāzieti vēlas «zīmēšanās» dēļ, lai kaimiņiem parādītu, cik viņiem liels un nikns suns, ka saplosīs ikvienu, kas vēlēsies pietuvoties.

    Arī šādiem cilvēkiem šis suns nav piemērots. Tas var beigties slikti gan saimniekam, gan sunim. «Ja suns kādu sakodīs, mēs nevaram vainot dzīvnieku – vienmēr vainīgs ir saimnieks. Viņam jāapzinās, kāds viņam ir suns, un jānovērš jebkuri iespējamie konflikti,» teic audzētāja. Vēl viena kategorija – ģimenes ar maziem bērniem. Vecākiem, kas vēlas savā ģimenē kaukāzieti, jāapzinās, ka no mazā pūkainā kucēna drīz vien izaugs 45–75 kg smags dzīvnieks, kuru dažkārt grūti noturēt pat pieaugušam vīrietim. Kaukāza aitusuns nav piemērots arī raksturā maigiem cilvēkiem. Jo suns tomēr ir liels, spēcīgs, lielākā daļa – ar ļoti izteiktām sarga īpašībām. Viņam vajadzīgs stingra rakstura saimnieks.

    Par likšanu pie ķēdes

    «Sunim ir jābūt iespējai izskrieties, izdauzīties. Var, protams, suns uz neilgu laiku atrasties arī pie ķēdes, ja atnāk, ciemiņi, piemēram, taču obligāts noteikums – suns regulāri jālaiž vaļā. Ķēde nedrīkst būt divmetrīga – tai jābūt vismaz 4–5 metrus garai, vēl labāk, ja šī ķēde slīd pa 20 metrus garu trosi,» iesaka Lolita. Sunim jābūt arī pieklājīgai būdai, jo kaukāzieši dzīvo ārā. «Manuprāt voljērs, kas ir 2 × 2 metri ir daudz sliktāk nekā ja suns atrodas pie troses. Mazā voljērā suns vairāk stāv kājās, nekustas un bezjēgā rej.»

    Audzināšana

    Kad potenciālie saimnieki ierauga kaukāzieša kucēnu, sajūsmā spiedz – vai, kāds smuks lācītis! Taču šiem mazajiem lācīšiem patiesībā ir ļoti spēcīgs raksturs, ko suns var demonstrēt jebkurā laikā, izrādot savu neatkarību. Tāpēc apmācīt kaukāzieti jāsāk jau no pirmajiem soļiem jaunajās mājās. Nevar šā suņa audzināšanu palaist pašplūsmā. Citādi tu iegūsi nekontrolējamu dzīvnieku, kurš, starp citu, ir daudz spēcīgāks par cilvēku – gan fiziski, gan garīgi. Tāpēc sunim uzreiz jāliek saprast, kurš mājās ir saimnieks, un jāved uz apmācības laukumu. Lolita norāda, ka Kaukāza aitu suņu apmācībā ir trīs likumi.

    1. Viņus nekādā gadījumā nedrīkst sist.
    2. Apmācība jāveic ar mīlestību un pacietību.
    3. Ja esi devis komandu, obligāti panāc, lai tā tiktu arī izpildīta.

    Apmācības laikā kaukāzieti nedrīkst steidzināt vai kliegt uz viņu, citādi kaukāzietis var kļūt nikns. Kucēnu sarāt var tad, kad viņš izrāda agresiju pret kādu no ģimenes locekļiem vai, piemēram, ēd kaut ko zemē atrastu. Gribētos atzīmēt, ka agresija pret svešiniekiem ir šķirnes īpašība, ko viņi mantojuši no senčiem, tāpēc šo īpašību saimniekam jāspēj regulēt. Audzināšanas procesā ir svarīga stingrība. «Ja tu esi devis kādu komandu un vēlies, lai suns izpilda, tas jādara ar rotaļu vai stingrāku balsi, taču noteikti vajag panākt, lai suns to izpilda. Jo kaukāzieši ļoti ātri uzķer – aha, es vienreiz varēju nepaklausīt, varēšu arī otrreiz. Un tad tie radzņi buciņam arī aug,» teic Lolita. Nevajadzētu aizmirst arī par uzslavām, apbalvojot suni par labi veiktu komandu.

    Galvenais apmācības procesā ir panākt, lai kaukāzietis savā saimniekā atzītu stingru līderi.

    Tad problēmu nebūs. «Atceries, ka kaukāzietis nav nekāds kalps, viņš ir cilvēka draugs un partneris. Nopelnīt šā dzīvnieka uzticību un cieņu izdodas ne kuram katram. Nekādā gadījumā neizgāz savas dusmas uz kucēnu, nesit, ja neizdodas panākt bezierunu paklausību, – kaukāzietim ir ļoti laba atmiņa. Ar spēku un kliegšanu tu neko no suņa nepanāksi. Suns ticēs un pakļausies tikai garā spēcīgam un taisnīgam saimniekam,» norāda Lolita. Ar suni pašam saimniekam jānodarbojas, nevajadzētu uzticēt kaukāzieša apmācību svešam cilvēkam. Daudziem saimniekiem ir kārdinājums atdot suni suņu skolā un saņemt no turienes jau gatavu sargu. Ar kaukāzieti šis numurs neies cauri. Atdodot suni skolā, tu iegūsi dzīvnieku, kas klausīs instruktoram, proti, cilvēkam, kas viņu apmācījis. Saimniekam pašam jānodarbojas ar suni – vismaz desmit piecpadsmit minūtes dienā. Esi pacietīgs, un tavas pūles vainagosies panākumiem. Tu iegūsi suni, ar ko nav kauns iziet sabiedrībā un ar kuru būs ērta līdzāspastāvēšana.

    Barošana

    «Kad es divu mēnešu vecumā atdodu kucēnu jaunajiem saimniekiem, suns jau ir nobaudījis gan sauso barību, gan gaļu. Tālākais ir saimnieka ziņā, ar ko suni barot. Svarīgi, lai pirmajā dzīves gadā suns saņem ļoti kvalitatīvu barību, jo šajā laikā notiek ļoti straujš augšanas process – no mazā lācēna izaug īsts milzis! Tikai sausā barība ir laba sliņķiem, ļoti aizņemtiem cilvēkiem un ceļojumu laikā. Sunim jādod «super premium» klases barība, kas nodrošina visas attīstībai nepieciešamās barības vielas. Barot kvalitatīvi tikai ar naturālo barību ir ļoti dārgi. Tāpēc mans subjektīvais viedoklis ir, ka suns jābaro gan ar sauso barību (jo tur ir visas nepieciešamās minerālvielas), gan gaļu un mājās gatavotu ēdienu,» saka audzētāja. Kaut arī kaukāzietis ir milzīgs kā lācis, viņš neēd kilogramiem. «Mani suņi ēd divas reizes dienā, vasarā no otras reizes viņi bieži vien pat atsakās,» stāsta Lolita. Ar gremošanas problēmām kaukāzieši nesirgst un alerģijas tiem nav raksturīgas. Šajā ziņā viņi ir viena no visveselīgākajām šķirnēm. Arī nosliece uz lieko svaru, kā, piemēram, labradoriem, nav vērojama.

    Vajadzīgs kontakts ar cilvēku

    Ir cilvēki, kas kaukāziešus uzskata par dzīvu «piekaramo atslēgu» vai «signalizāciju» un domā, ka ar šiem suņiem nevajag rotaļāties un kontaktēties. Tas ir ļoti nepareizi. Lolita uzsver, ka kaukāzietim ir nepieciešams kontakts ar cilvēku. Ja viņš tiks iespundēts voljērā un viņam pieies klāt, tikai lai pabarotu, nekas labs tur nesanāks. Suns šajā ziņā ir ļoti jūtīgs. «Ar suni ir jānodarbojas, jāpastaigājas. Suns jāved sabiedrībā, jāsocializē jau no bērnības. Viņam jārāda svešas vietas, cilvēki, suņi. Ja pie tā ir radināts, viņš māk uzvesties sabiedrībā. Kaukāzietis savas mājas iemītniekus – gan cilvēkus, gan citus mājdzīvniekus – mīl no visas sirds, ar kaķi var ēst pat no vienas bļodas. Arī bērnu nekad neaiztiks, pat lielākais agresors. Taču es silti ieteiktu suni vienatnē ar bērnu nekad neatstāt. Lai arī cik viņš būtu audzināts un paredzams, tas tomēr ir dzīvnieks. Tas jāsaprot jebkura suņa saimniekam. Ne tikai kaukāzieša.»

    Šķirnes priekšrocības

    • Ārkārtīgi uzticīgs saimniekam.
    • Uzticams sargs.
    • Izturīgs pret jebkādiem laikapstākļiem.
    • Neatkarīgs un patstāvīgs.
    • Nav izvēlīgs barības ziņā.
    • Viegli kopjams.
    • Lieliski sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem.

    Šķirnes trūkumi

    • Neuzticīgs svešiem cilvēkiem.
    • Nav ieteicams ģimenēm, kurās aug ļoti mazi bērni.
    • Nav piemērots turēšanai dzīvoklī.
    • Nosliece uz displāziju.

    Eksterjers

    • Galva: liela, masīva, piere gandrīz plakana.
    • Purns: masīvs un dziļš, ar masīviem žokļiem un zodu, labi aizpildīts zem acīm. Lūpas biezas, sausas, labi pigmentētas.
    • Acis: nelielas, ovālas, ar nopietnu, uzmanīgu, vērtējošu izteiksmi.
    • Ausis: izcelsmes valstī tradicionāli tiek kupētas.
    • Kakls: vidēja garuma, spēcīgs, skausts labi izteikts.
    • Korpuss: ļoti attīstīts, plats, muskuļots un labi sabalansēts.
    • Mugura: taisna, plata, stingra.
    • Krūtis: garas, platas, labi attīstītas.
    • Vēders: mēreni pievilkts.
    • Aste: augstu novietota, sirpjveida vai gredzenā.
    • Kājas: taisnas, novietotas paralēli viena otrai.
    • Apmatojums: rupjš, taisns, ar biezu pavilnu.
    • Augstums skaustā: minimālais suņiem 68 cm, kucēm 64 cm.
    • Svars: suņiem no 50 kg, kucēm no 45 kg.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+