Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Kaķeņu matriarhāts un runču džentlmeņu klubiņi
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka kaķi nav sociāla suga – viņiem nav dabiskas iekšējas nepieciešamības iekļauties savā sugasbrāļu pulkā, un viņi neveido bara attiecības. No kaķveidīgajiem par sociālu sugu tika dēvētas lauvas, jo tās savā barā veido izteikti hierarhiskas attiecības. Vēlāk zinātnieki atklāja, ka čītani un bobkati veido unikālas sociālās struktūras, taču ar laiku pētījumi pierādīja, ka arī mājas kaķiem ir sava hierarhija – gan starp noslēgtā vidē dzīvojošiem, gan brīvi klaiņojošiem. Tas gan neizslēdz, ka atsevišķi indivīdi tajās neiesaistās. Sākotnēji, pētot kaķu uzvedību, atklājās, ka savvaļā dzīvojošās kolonijās pastāv uz matriarhālu hierarhiju balstīti radniecīgu kaķeņu grupējumi, kuru vadībā ir pieredzējusi galvenā kaķene. Pētnieki pamanīja, ka dažas kaķenes šādā veidojumā tik ļoti satuvinās, ka palīdz cita citai pat dzemdībās, kā arī kaķēnu zīdīšanā un pieskatīšanā, kopīgās medībās.
Kaķu mammas kopā sargā savas kolonijas mītnes no ienaidniekiem un citiem draudiem, tostarp pāroties kāriem runčiem, kuri cenšas nogalināt kaķēnus, lai kaķenes atkal būtu ieinteresētas pāroties.
Dzīvnieku uzvedības speciālists profesors Nikolass Dodmans atzīmē, ka vidē, kur barības ir pietiekami, var harmoniski dzīvot pat 70 un vairāk kaķu, veidojot reālu sabiedrību, kurā kaķenēm ir savas alianses, bet runči patrulē teritorijās, kur viņas dzīvo. Runči mēdz būt gan vientuļnieki, gan brālīgo savienību veidotāji. Arī tajās valda savi likumi un vadošiem kaķi. Interesanti, ka, ejot meitās, viena šāda klubiņa runči ir vienlīdzīgi, galvenais kaķis neveido savu harēmu. Tikai īpaši agresīvi un fiziski spēcīgi runči tiek pie privilēģijām. Savukārt kaķenes bieži vien dodot priekšroku rangā zemākiem puišiem.
Kaķu draudzīgās sapulces
Vērojot mājas kaķus, kas brīvi klejo pa apkārtni (nevis mitinās vienā mājoklī), pamanāms, ka viņi rīko tādas kā draudzīgās sapulces, kurās liels skaits apkārtnes kaķu sanāk vienā pagalmā vai pļaviņā un stundām ilgi sēž, viens uz otru skatīdamies. Daži turas pa divi un ērti iekārtojas viens otram tuvāk, dažkārt pat izrādot īpaši draudzīgu attieksmi. Lai kādas būtu attiecības teritoriju sadalē un varas jautājumos ārpus šīm sapulcēm, kopā sasēduši, kaķi strīdus atliek malā, iestājas tāds kā pamiers. Zinātnieki nav noskaidrojuši, kāda kaķu vidē šīm sapulcēm varētu būt nozīme.
Attiecības sarežģītākas
Kaķi, kuri dzīvo kopā vienā mājoklī, īpaši, ja tie ir viena saimnieka ģimenes locekļi, arī mēdz veidot savu noteiktu hierarhiju. Salīdzinot ar suņu bara paradumiem, tā ir krietni komplicētāka un attiecības – smalkākas, turklāt tā stipri atšķiras no cilvēku vidē pieņemtās un mums viegli saprotamās. Mums skaidrāki un saprotamāki šķiet suņu likumi. Kaķu sociālajā grupā arī vienmēr ir dominējošais kaķis, kurš kontrolē situāciju, bet ne vienmēr līderis ir despotisks. Pirmais ēd galvenais, bet pieeja vērtīgiem resursiem ir vienlīdzīga visiem locekļiem, taču tiem netiek pielaisti svešinieki. Kaķis, kurš ir augstākā sociālā statusā, nekad nemetas atņemt barību tam, kurš pēc ranga ir zemāks.
Pārējā laikā iekšējā kārtība nav tik redzama un arī nav pārāk noteikta. Kaķu saime vairāk līdzinās kompānijai kopīgai brīvā laika pavadīšanai. Līderi arī nav tik paģēroši, lai panāktu sev visus labumus.
Piemēram, bosam pienākas siltākā vieta pie mūrīša, saulainākā palodze.
Pēc kaķu likumiem, zemāka statusa mincim tā labprātīgi jāatbrīvo, kaut arī pirms tam tieši šis stūrītis ilgstoši bijis viņa atpūtas vieta. Bet – priekšnieks var arī nedzīt ārā zemāka ranga kaķi, ja tas uz brīdi grib šajā vietā patupēt. Ja par dominējošo atzītais runcis ieraudzīs, ka uz viņa teritorijas robežas parādījies zemāk stāvošs kaķis, viņš pagaidīs, pavēros, ļaus tam pa taku aiziet pirmajam vai, ļoti iespējams, abi aizies savās gaitās, nevis tūlīt pat metīsies cīņā, kā, visticamāk, strīdīgā situācijā reaģētu suns.
Runājot par kaķu savdabīgajām attiecībām, pētnieks Pauls Leihauzens ieviesis terminus nosacītā hierarhija un absolūtā hierarhija. Absolūtajā hierarhijā visi locekļi ieņem ļoti noteiktu rangu, bet nosacītajā, kas raksturīga kaķiem, vienmēr ir priekšnieks un viens vai divi simtprocentīgi apakšnieki, kuri ir padoti pilnīgi visiem citiem locekļiem, taču pārējie ir pa vidu, un viņu stāvoklis var mainīties.
Kas var kļūt par bosu
Galvenajam kaķim ne vienmēr jābūt pašam lielākajam un agresīvākajam. Lielumam un muskuļiem kaķu vidē nav tik svarīga loma, būtiskāks te ir psiholoģiskais faktors. Toties tiek ņemts vērā dzīvnieka vecums, pieredze, kā arī seksuālais un sociālais briedums. Novērots, ka bieži vien tieši mierīgākajam, līdzsvarotākajam un vienlaikus pašapzinīgākajam ir lielākas izredzes būt par galveno, ko pieņem pārēji. Varētu teikt, ka godā tiek celts harismātiskākais kaķis.
Nekad par galvenajiem nekļūst kastrēti dzīvnieki un jaunuļi. Kā zināms, tuvojoties gada vecumam, kaķi jau ir pilnīgi nobrieduši seksuālai dzīvei, taču vēl jāpaiet vismaz pāris gadiem, lai savā vidē viņi tiktu uzskatīti par sociālu briedumu ieguvušiem. Tāpat barveža lomu nevar iegūt slimi dzīvnieki. Ja kaķu boss saslimst, pārējie viņu ātri pazemina amatā. Ir pat izteikts minējums, ka tieši šī iemesla dēļ kaķi tik veiksmīgi slēpj savas kaites, pareizāk sakot, tās cilvēka acīm grūti pamanīt. Slimiem, vārgiem, kautrīgiem un bailīgiem visos baros ir zemāks status.
Interesanti, ka tad, ja kādos apstākļos pēc dabas kautrīgāks kaķis iegūst augstāku statusu, izmainās arī viņa uzvedība un viņš kļūst pašapzinīgāks.
Galvenā var būt arī pieredzējusi un pašapzinīga kaķene, kurai ir savs bars. Piemēram, vidē, kurā ir kastrētas kaķenes vai sociāli vēl nenobrieduši kaķi, kas uzauguši vienā mājā ar vecāka gadagājuma reproduktīvu kaķeni, viņa būs priekšniece bez liekām domstarpībām. Starp nekastrētiem kaķu puišiem kaķenes gan var pakāpties savā sociālajā rangā tikai tad, kad runčus pārņēmis mīlas skurbums un ja dāma ir gana agresīva pēc dabas. Uzvedības speciālistu rakstos minēts, ka šāda kaķene, ja turklāt vēl ir visai agresīvas dabas, pārošanās laikā var pārdomāt un mierīgi pārtraukt visu uzsākto koķetēriju, – runcis dziļi vīlies, bet bez iebildumiem dodsies prom.
Kā var zināt, kurš ir galvenais?
Kaķu uzvedības eksperte Merilina Krīgere iesaka vērot, kurš pirmais pienāks pie bļodiņas, kad tajā ielikts svaigs ēdiens. Priekšroka ir vadošajam kaķim, tikai pēc tam pie ēdiena ķeras pārējie. Literatūrā sastopama arī cita pazīme, kas liecina, kurš ir galvenais, proti, cik augstu vietu mājoklī vai tā apkaimē kaķis ieņems burtiskā nozīmē. Svarīgākā persona sēž visaugstākajā laukumiņā, no kurienes var vērot visu apkārtni. Parasti boss arī uzmana, lai viņa sociālās grupas kaķu teritorijas nesāk iekārot kaimiņu mājas minči. Kaimiņi lieliski zina, kurš kurā mājā ir galvenais. Bet, ja ar viņu notiek kāda nelaime un sociālajā grupā acumirklī nenotiek pārkārtošanās – piemēram, nav kaķa, kas var nekavējoties ar cieņu ieņemt bosa lomu, kaimiņmājas minči bez kavēšanās sāk izvirzīt savas pretenzijas uz teritoriju. Šādā situācijā grupā, kur agrāk bijis gan miers savējo starpā, gan toleranta saskaņa ar kaimiņiem pagalmā, jukas un kaķu kaujas ir garantētas.
Par kaķa sociālo stāvokli liecina arī tas, kā viņš iet pāri istabai, īpaši labi tas redzams, ja telpa nav mēbeļu piebāzta.
Dominējošais droši dodas istabai pa vidu, bet pēc ranga zemākie iet pa perimetru.
Ja mājās kaķis ir viens pats, tad lielākoties viņš uzvedas kā galvenais, ja vien nav gluži bailīgs un ar bēdīgas pieredzes bagāžu.
Vadošais kaķis mēdz atstāt savu kaku zālienā atklātu, pat necenšoties to aizkasīt, – lai nepārprotami citiem parādītu, ka te ir viņa personīgā teritorija.
Kaķiem smarža ir ļoti būtisks dzīves orientieris, tāpēc savu pakļaušanos priekšniekam kaķi izrāda arī ar savu smaršu piejaucēšanu, glaužoties ap viņu. Tā ka boss būs tas, kurš visvairāk tiks apglaudīts.
