• Kāpēc dzīvniekiem nepieciešams A vitamīns

    Mājas mīluļi
    Ārija Lipska
    17. aprīlis, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Visbiežāk veselības stiprināšanai tiek ieteikti vitamīnu kompleksi jeb multivitamīni, taču par multivitamīniem dzirdētas divas ne pārāk glaimojošas atziņas: pirmā – tas, kas domāts visam, patiesībā neder nekam. Otrā – vitamīnu pārdozēšana var būt tikpat kaitīga kā trūkums. Tāpēc ir vērts izpētīt un uzzināt, kas var notikt, ja organismā rodas kāda vitamīna deficīts. Sākam ar vitamīnu A.

    Raksts no žurnāla Astes arhīva

    A vitamīna vēsture

    Šis vitamīns tika atklāts tikai 20. gadsimta sākumā, kad laboratorijas peles un žurkas zinātnieki sāka barot ar nepilnvērtīgu un daļēji sintētisku barību. Dzīvnieciņiem strauji pasliktinājās redze un sākās augšanas un attīstības traucējumi. Tiklīdz peļu un žurku barībai pievienoja sviestu, attīstības un redzes traucējumi ātri izzuda. Tā sviestā tika atklāts A vitamīns jeb retinols, kas veicina organisma augšanu, attīstību un normālu redzes orgānu darbību. Arī provitamīns karotīns, ko satur oranži pigmentētie augi – piemēram, burkāni – nokļūstot organismā, pārtop A vitamīnā.

    A vitamīna ietekme uz organismu:

    • piedalās vielmaiņas procesos,
    • veicina organisma augšanu un attīstību,
    • nodrošina normālu redzes orgānu darbību,
    • veicina asaru un sviedru dziedzeru darbību,
    • no infekcijām pasargā elpceļu un gremošanas sistēmas gļotādas,
    • organismu kopumā aizsargā pret infekcijām.

    Kas var izraisīt A vitamīna trūkumu

    Tikai un vienīgi – neatbilstoša pārtika, kas nesatur vai satur ārkārtīgi maz A vitamīna vai karotīna. Tiesa, ja dzīvnieciņš sirgst ar hroniskām gremošanas, zarnu trakta vai aknu slimībām, A vitamīna uzsūkšanās organismā var būt apgrūtinoša.

    Ar A vitamīnu bagāti pārtikas produkti:

    • sviests,
    • olu dzeltenums,
    • liellopu aknas,
    • zivju aknas (īpaši – mencu un jūras asara).

    Daudz karotīna satur:

    • burkāni,
    • spināti,
    • salāti,
    • pētersīļi,
    • lociņi,
    • upenes,
    • mellenes,
    • persiki,
    • aprikozes,
    • pieneņu lapas,
    • nātres,
    • brūklenes.

    Kā izpaužas A vitamīna deficīts

    Suņiem

    Rodas nervu sistēmas darbības traucējumi: nestabila gaita – suns sāk zvāroties, neiet taisni, rausta ķepas un pat galvu. Dzīvnieks var zaudēt līdzsvaru un nokrist. Ja A vitamīna trūkums ir ilgstošs, suns var pakrist un ilgu laiku nekustēties, vāji un krampjaini raustīt kājas.

    A vitamīna deficīta gadījumos suņupuikas neizrāda interesi par kucītēm, taču arī kucītēm šī vitamīna trūkums radikāli maina gan meklēšanās grafiku, gan grūtniecības norisi – ļoti bieži ir spontānie aborti. Pat ja kucīte ar izteiktu A vitamīna deficītu dzemdē, daļa kucēnu parasti ir miruši, pārējie – ar ļoti vāju veselību.

    A vitamīna deficītam ir raksturīgs apetītes zudums un pat ožas traucējumi – suns nespēj noteikt ēdiena smaržu un kvalitāti. Suņa redze zaudē asumu, īpaši – tumsā. Apspalvojums kļūst nespodrs, sāk pastiprināti izkrist.

    Kaķiem

    A vitamīna deficīta pazīmes ir līdzīgas kā suņiem – runči neizrāda interesi par pārošanos, bet kaķenēm nenotiek meklēšanās, bieža parādība ir spontānie aborti vai dzimst miruši kaķēniņi. Arī kaķiem pazūd apetīte, rodas ožas un redzes traucējumi, apspalvojums kļūst nespodrs un pastiprināti izkrīt.

    Kucēniem un kaķēniem

    A vitamīna deficīta gadījumos rodas caureja, izkārnījumi ir duļķaini, bieži – ar asinīm. Mazulīši – īpaši kucēni – nepieņemas ne svarā, ne augumā. Kaķēniem kavējas zobiņu augšana, bet kucēniem – piena zobu maiņa. Bieža parādība – plaušu slimības.

    Trusīšiem

    A vitamīna deficīts ir īpaši bīstams – dzīvnieciņiem attīstās gastroenterīts, rodas kustību traucējumi – trusis pārvietojas zvārojoties, sākas konvulsijas un pat paralīze.

    Grauzējiem

    Īpaši postoši A vitamīna deficīts izpaužas jauniem kāmīšiem, žurciņām, pelītēm un jūrascūciņām – mazie dzīvnieciņi lēni attīstās, praktiski neaug un nepieņemas svarā. Pieaugušiem grauzējiem šī vitamīna deficīts visbūtiskāk traumē redzi – viņi vāji redz pustumsā un tumsā, rodas tā saucamais vistas aklums.

    Ja grauzējiem laikus nepamana A vitamīna trūkumu, pelīšu, kāmīšu, žurciņu un jūrascūciņu redze var tikt nopietni bojāta: vispirms uzpampst acs plakstiņš, tad acs sāk asarot un radzene kļūst duļķaina – dzīvnieciņa redze ik dienu kļūst vājāka un vājāka.

    A vitamīna trūkums izpaužas apmatojuma kvalitātē – spalva kļūst nespodra un sāk izkrist. Tiek traumēta arī grauzēju dzimumorgānu darbība: tēviņiem samazinās sēklinieki, tie normāli nefunkcionē, bet grauzēju mātītes dzemdē arvien retāk, līdz pārtrauc reproduktivitāti. A vitamīna deficītā dzimušie mazuļi ir vai nu miruši, vai ļoti vāji un slimīgi.

    Vēl šī vitamīna trūkums izraisa acu, elpceļu un gremošanas orgānu gļotādu sausumu, tādējādi šajās vietās var viegli iekļūt un ieperināties dažādas infekcijas.

    Dekoratīvajiem putniem

    Putniem, kuriem no ēdienkartes izņem A vitamīnu saturošus produktus, pirmās deficīta pazīmes novērojamas jau pēc 7–50 dienām. Pazīmes: nestabili sēž vai stāv uz kājām, apetītes zudums un novājēšana. Putnu mazuļi vairs neaug, ķermeni klāj retas spalvas, traumēta kustību koordinācija. Tieši tāpat kā zīdītājiem, arī putniem pasliktinās redze – strauji samazinās pigments, kas projicē attēlu, acs gļotāda izžūst, tajā ātri iekļūst dažādi mikrobi. Īpaši bieži ar A vitamīna deficīta izraisītām acu slimībām sirgst jauni papagaiļi un kanārijputniņi. Vēl šī vitamīna trūkums var veicināt elpceļu, gremošanas trakta un aknu slimības.

    Reptiļiem

    A vitamīna deficīts var izraisīt ādas sausumu, acs radzenes duļķošanos, acu plakstiņu strauju sapampumu. Bruņurupučiem šī deficīta rezultātā acis var tiktāl aizpampt, ka dzīvnieciņš tās nemaz nevar atvērt! Negatīvās pārmaiņas uz ādas un gļotādas reptiļiem var izraisīt arī iesnas un dažādas ādas slimības.

    Zivīm

    A vitamīna deficīta ietekmē zivis pārstāj augt, bieži slimo un to acis duļķojas.

    Ārstēšana

    Pamanot pirmās A vitamīna deficīta pazīmes, vēlams parādīt mīluli veterinārārstam, bet jau pirms ārsta vizītes vari iekļaut mazā slimnieciņa ēdienkartē kādu ar A vitamīnu bagātu produktu.

    Tā kā suņi un kaķi slikti uzņem karotīnu, viņiem vēlama dzīvnieku izcelsmes barība, kas satur lielus daudzumus A vitamīna (liellopu un zivju aknas, olas dzeltenums).

    Zivīm vēlams dot dzīvo barību, nātru, pieneņu vai salātlapas (pārlietas ar verdošu ūdeni un sasmalcinātas).

    Materiāla sagatavošanā izmantota L. Stiškovskas grāmata 1000 padomu, kā rūpēties par mājdzīvniekiem.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē