Kaķis un zīdainis — vai var sadzīvot zem viena jumta?

Astes
Zane Piļka-Karaļeviča
15. februāris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
«Kaķi mēdz uzgulties uz jaundzimušā sejas un var mazo nosmacēt!», šādas runas uz daudziem atstāj tik spēcīgu iespaidu, ka nereti pāris, gatavojoties kļūt par vecākiem, atbrīvojas no kaķa, kuru vēl nesen loloja un dievināja. Vai tiešām šādiem uztraukumiem ir pamats?

Pieaugušos, protams, var saprast – viņi baidās pakļaut gaidāmo mazuli riskam. Tomēr tas ir ļoti skumji, ja dažādu (bieži vien nepamatotu) runu dēļ cilvēks atsakās no sava mīluļa, jo mājās, kur mazi bērni dzīvo kopā ar kaķi, ieguvēji ir visi.

Protams, var gadīties, ka kaķis, ieraugot jaunu siltu un ērtu vietiņu, ieritināsies blakus mazulim. Taču risku var samazināt līdz nullei, ja vecāki ievēros vienkāršu likumu: nekad neatstāt bērnu bez uzraudzības, ja dzīvnieks brīvi pārvietojas pa māju vai vietās, kur kaķis var tik līdz bērnam, piemēram, caur atvērtu logu. Šis likums attiecas uz zīdainīšiem, tiem, kas jau rāpo, un ļoti ziņkārīgiem mazuļiem, kas mācās staigāt. Taču ideāli būtu, ja šo likumu ievērotu līdz pat sešu gadu vecumam, kad bērns jau saprot, kad un kā var tuvoties mājas mīlulim un samīļot to.

Kaķi un jaundzimušie bērni pilnīgi mierīgi ir spējīgi ja ne sadraudzēties, tad vismaz mierīgi dzīvot līdzās, neradot viens otram problēmas.

Sākumā šis noteikums jāievēro mazuļa drošības labad, bet vēlāk nereti jādomā par to, kā nodrošināt mieru un patvērumu dzīvnieciņam. Ideālā variantā cilvēkiem, kas grasās iegādāties kaķēnu, būtu jāpagaida, kamēr bērni paaugsies. Kaķēns tad viegli apradīs ar jaunajiem noteikumiem mājā un vienlīdzīgi izturēsies pret visiem tajā dzīvojošiem – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tas ir daudz vieglāk nekā jau pieaugušam kaķim izturēt pēkšņu un skaļi kliedzošu ģimenes pieaugumu. Taču, protams, bērni (tāpat kā arī kaķi) ne vienmēr pie mums atnāk pēc rūpīgi izstrādāta plāna, tāpēc svarīgi zināt, kā izturēties pret kaķi, kad ģimenē ienācis zīdainis.

Mājās parādās zīdainis

Zīdainis un kaķis jāiepazīstina vienu ar otru jau pirmajās dienās. Pirmajā randiņā vislabāk paņemt kaķi rokās un ļaut viņam apošņāt visas bērna mantas, bet pēc tam arī pašu, sekojot līdzi, lai kaķis nenodarītu mazulim pāri. Kaķim jauns ir pilnīgi viss – jauni un lietoti pamperi, ratiņi, gultiņa, pārtinamais galdiņš, rotaļlietas. Kaķim jāļauj visu izzināt un apošņāt, lai viņš pārliecinātos, ka ne bērns, ne viss šis aprīkojums neapdraud viņu.

Galvenais – nebļauj uz kaķi, nesodi viņu, bet gan nomierini un iepazīstini ar jauniņo, un viss beigsies labi. Nereti, apmierinājuši savu ziņkāri, kaķi zaudē par bērnu jebkādu interesi.

Pēc tam vecākiem jāpārliecinās, vai kaķis mazulī nesaredz konkurentu. Vairums kaķu šajā ziņā nesatrauksies, jo pretendē uz tavu uzmanību tikai tad, kad paši to grib, bet citā laikā lepni noraida tavus mīlestības uzplūdus. Citi, īpaši komunikablu šķirņu pārstāvji, kā Siāmas vai Burmas kaķi, ir vairāk prasīgi un var izjust pret bērnu greizsirdību. Šādā gadījumā kaķa centienus pievērst sev uzmanību laiku pa laikam vajag ignorēt. Taču ļoti svarīgi sākt to darīt jau pirms tam, kad mazuli pārved mājās, jau laikus dodot kaķim saprast, ka tu ne vienmēr esi viņam pieejams un pie sāniem. Ja kaķis pieradīs, ka saimnieks pats izlemj, kad pievērst viņam uzmanību, tad dvēseles trauma par zīdaiņa parādīšanos mājā nebūs tik liela. Svarīgi, lai šajos sagatavošanas darbos piedalītos visi ģimenes locekļi, ne tikai topošā mamma. Ja ar mazuļa parādīšanos kaķim sāks pievērst lielāku uzmanību nekā parasti (taču obligāti tikai pēc tam, kad ir samīļots bēbis), viņš sāks uztvert mazuli kā neatņemamu vēstnesi tīkamam kontaktam ar saimnieku un, kas ļoti svarīgi, sapratīs, ka bērns rangu tabulā atrodas daudz augstāk. Pats par sevi saprotams, barot kaķi un bērnu vienmēr vajag atsevišķi, jo ēdiena gaidās kaķis kļūst uzbudināts un mazāk paredzams, nemaz nerunājot par higiēnas ievērošanu.

Kaķis uz zīdaiņa ienākšanu ģimenē var reaģēt arī ar stūru iezīmēšanu. Citreiz to kaķis var darīt, pat saimniekam redzot. Vairumam gan, aprodot ar jaunpienācēja klātbūtni, šis niķis beidzas. Galvenais – nebļauj uz kaķi, nesodi viņu, bet gan nomierini un iepazīstini ar jauniņo, un viss beigsies labi. Nereti, apmierinājuši savu ziņkāri, kaķi zaudē par bērnu jebkādu interesi.

Vecākiem jāpārliecinās, vai kaķis mazulī nesaredz konkurentu.

Bērns sāk rāpot

Daudz nopietnākas problēmas var rasties, kad mazulis sāk rāpot. No šī brīža kaķis var sākt uztraukties, jo nu bērns dosies viņu iepazīt un vairs tik mierīgi nepagulšņāsi savā iemīļotajā atpūtas vietiņā. Daudzi kaķi saprot, ka vajag nomainīt dislokāciju un pārvākties uz augstākiem plauktiem, kur ir daudz drošāk, taču svarīgi, lai kaķim būtu šāda vieta, kur patverties no mazuļa uzmākšanās. Šajā attīstības posmā ļoti svarīgi, lai mazulis ar savu rociņu, kuru tur un vada vecāks, pataustītu un maigi paglaudītu kaķi. Šādi bieži un īsi kontaktēšanās seansi palīdz iemācīt bērnam, kā pareizi izturēties pret dzīvnieku un tajā pašā laikā pieradina kaķi pie tā, ka bērns var pienākt un pieskarties viņam. Ar laiku bērns arī pats varēs kontaktēties ar kaķi, nebaidoties no viņa un nenodarot dzīvniekam pāri.

Bērns aug un ceļas kājās

Dienu no dienas mazulis pārvietojas arvien pārliecinošāk, koordinācija ir arvien labāka, bet kaķim mazais kļūst daudz paredzamāks, un šajā laikā mincis var pieķerties viņam daudz vairāk nekā pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Turklāt kaķa tualete un citas bīstamas lietas grīdas līmenī mazuli vairs neinteresē, viņš atrod daudz interesantākus objektus. Kaķim, iespējams, vajadzēs meklēt jaunus slēpņus vēl augstāk, taču līdz laikam, kad bērns spēs aizsniegt kaķi uz palodzes, viņš jau zinās, kā var un kā nevar izturēties pret kaķi un labāk sapratīs mammas norādes nedarīt mincim pāri. Pakāpeniski bērns iemācīsies pareizi kaķi ņemt rokās, to vajadzētu parādīt vecākiem. Bērns, cik jau nu viņš spēj, var sākt rūpēties par kaķi, piemēram, palīdzēt mammai viņu barot. Kontaktam joprojām jānotiek vecāku uzraudzībā un – jo biežāk, jo labāk. Tā bērns ne tikai uzzinās, kā izturēties pret dzīvnieku, bet arī mācīsies izprast kaķa garastāvokli, saprast ķermeņa valodu, bet vēlāk arī vajadzības.

Rekomendācija kaķu saimniecēm

Ja kaķis pieradis saņemt no tevis nedalītu uzmanību un pavada daudz laika, gulšņājot tev uz ceļiem, tad grūtniecības periodā pakāpeniski jādistancējas no mīluļa. Diemžēl tieši šajā laikā kaķis parasti saņem visvairāk uzmanības un mīlestības, īpaši, kad sieviete atrodas pēdējos grūtniecības mēnešos un lielākoties uzturas mājās.

Ja vien ir tāda iespēja, ļauj kaķim iepazīties ar bērnu čalām, dauzīšanos un zīdaiņa raudāšanu jau laikus. Ja tev ir draugu ģimene ar maziem bērniem, uzaicini viņus ciemos un ieraksti bērnu balsis diktofonā vai telefonā. Pēc tam ierakstu kaķim ir pa laikam atskaņo, lai viņš pie trokšņa pamazām pierastu.

Ļauj kaķim iepazīties ar visiem jaunajiem priekšmetiem, kas parādās tavās mājās – gultiņu, matraci, rotaļlietām utt.

Pirms mazulis atvests uz mājām, lai ģimenes locekļi no slimnīcas paņem kādu sedziņu vai paladziņu, uz kā gulējis zīdainis, – tā kaķis jau laikus var iepazīties ar mazuļa smaržu.

Ja ar zīdaiņa parādīšanos mājās kaķis sajutīs strauju tavas uzmanības trūkumu, mazulis viņā izraisīs tikai negatīvas asociācijas. Tāpēc centies ievērot ierastu dzīvesveidu, vismaz tik, cik attiecas uz kaķi.

Nekad ar varu nespied kaķi iepazīties ar mazuli. Kad saņemsies drosmi, mincis pats atnāks uz viņu paskatīties. Un nevajag uzreiz panikā kliegt, ja kaķis pieliecies bēbi apostīt.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+