Mīklainā kaķu narkotika — kaķumētra

Liela daļa mājas kaķu, kā arī lauvas, pumas, leopardi un vēl citi kaķu savvaļas radinieki par kaķumētru ir stāvā sajūsmā, tā viņus tīkami uzbudina un reibina, taču pārējie uz šo augu nereaģē vispār. Zinātnieki ir izpētījuši, kura, visticamāk, ir kaķus piesaistošā viela, ko satur šī mētra, taču joprojām nav skaidrs, kāpēc tā neietekmē visus kaķu dzimtas pārstāvjus.
Kaķa veselība
Ligita Timma
21. jūnijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Parastā kaķumētra (Nepeta cataria) ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas mētru ģints augs ar maziem, bāliem ziediņiem, kas izkārtoti vārpveida ziedkopās. Līdzīgi kā citas mētras, tas ir smaržīgs, jo satur ēteriskas eļļas. Pēc smaržas atgādina piparmētru un citronu, bet aromāts nav tik spēcīgi izteikts. Plaši pazīstama ir arī kaķumētras variācija – citronu kaķumētra (Nepeta cataria var. ‘Citriodora’), kam ir izteiktāks citronu aromāts un kuras ziedi ir tādā pašā krāsā kā pamatsugai vai arī tumšāki (violeti).

Kaķumētra, visticamāk, ir cēlusies Eiropas austrumos, bet jau gadsimtiem ir audzēta arī citur Eiropā. 18. gadsimtā kolonisti to aizveda arī uz Ziemeļameriku. Mūsdienās Eirāzijā un Ziemeļamerikā augs ir samērā plaši izplatīts un kultivēts. Latvijā kaķumētra savvaļā satopama visai reti – atsevišķi augi vai nelielas grupas ceļu un dzelzceļu malās, nezālēm aizaugušās vietās. Mūsu zemē tas ir kultūrbēglis – senāk audzēts kā kultūraugs, bet pamazām aizklīdis arī savvaļā. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Pretēji tam, kā šī mētra iedarbojas uz kaķiem, cilvēkiem tā uzlabo miegu, atslābina, nomierina.

Savu nosaukumu kaķumētra ieguvusi saistībā ar īpašo spēju piesaistīt un apreibināt kaķus, taču to pavisam citos nolūkos jau no seniem laikiem dažādos veidos izmanto cilvēki. Iekams no austrumiem sāka ievest īstā tējaskoka lapas, kaķumētru daudz lietoja tējām. No lapām gatavoja arī ārstniecisku zāļu tēju. Kaķumētra palīdz pret saaukstēšanos, kakla sāpēm, bronhītu un astmu. Tā mazina spazmas, tāpēc izmantojama, kad moka vēdergraizes, kuņģa spazmas vai menstruāciju sāpes. Tautas medicīnā savulaik tā esot izmantota pat vēža ārstēšanā.

Kaķumētru izmanto arī kulinārijā. Francijā šā auga lapas un dzinumus tradicionāli izmanto kā garšvielu. Svaigas lapas var pievienot salātiem, kaltētas liek pie zupām un gatavojot gaļas ēdienus. No auga var iegūt arī gaiši dzeltenu krāsvielu vilnas un citu audumu krāsošanai. Pašlaik pasaulē kaķumētra plaši tiek kultivēta kā dekoratīvs augs, ko izmanto dažādiem apstādījumiem.

Lapu un ziedkopu ķīmiskā analīze atklājusi, ka augs satur daudzas gaistošas eļļas, skābes, miecvielas, sterīnus. Specifisko ķīmisko savienojumu sarakstā ir, piemēram, timols, baldriānskābe, nepetalaktons un citi.

Kādā no pētījumiem arī secināts, ka kaķumētra netīk žurkām, un tās šo augu neēd pat tad, ja ir pavisam izbadējušās.

Kas kaķim atlaiž bremzes

Zinātniskā izpratnē mēs joprojām neesam līdz galam atklājuši noslēpumu, kāpēc īsti kaķumētra piesaista kaķus, pareizāk sakot, vairāk nekā pusi no kaķu dzimtas sugu pārstāvjiem, lauvas, leopardus, pumas un vēl citus savvaļas kaķveidīgos ieskaitot. Nav arī skaidrs, kādas tieši sajūtas kaķim tā rada un kādu uzvedību rosina. Ir dažādi novērojumi, iespējamie izskaidrojumi un secinājumi. Tie kaķi, uz kuriem kaķumētra iedarbojas, pakošļājot šā auga lapas vai ziedus un ieelpojot tā smaržu, izskatās apmierināti, priecīgi, satraukti, reizēm rotaļīgi, bet nav agresīvi noskaņoti.

Iespējamās kaķa reakcijas:

  • ošņā, košļā šo augu, siekalojas, mīņājas ap to vietu, kur mētra aug;
  • krata galvu;
  • vārtās, vāļājas pa zemi, berzējas;
  • zaudē koordināciju, krīt un klūp;
  • spārdās ar abām pakaļkājām, it kā gribētu atsperties, ar kādu cīnīties;
  • noskaņots medībām – grib kaut ko ķert, dzīties pakaļ.

Pētnieki secina, ka, visticamāk, kaķumētra atmodina un sakāpina kaķa pamatinstinktus – tādus kā ēšana (par instinktīvu fizisku vēlmi pēc ēdamā varētu liecināt auga košļāšana un siekalošanās), plēsīgā daba (uz to norāda gatavība medīt, kaut ko ķert, zināms arī, ka spēcīgus spērienus ar pakaļkājām kaķi mēdz izmantot cīniņā) un seksuālais uzbudinājums (vārtīšanās). Acīmredzot kaķumētra kairina kaķa smadzenes, īpaši tās daļas, kas saistītas ar hipotalāmu (reģionus, kas atbild par ēšanu, par plēsīgo dabu un seksuālo uzvedību), skaidro viens no pasaulē pazīstamākajiem dzīvnieku uzvedības ekspertiem, profesors Nikolass Dodmans.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka nepetalaktona – viens no gaistošajiem vielu savienojumiem, ko satur kaķumētra, – molekulai ir tāda pati forma kā opijam, tā stimulē tādus pašus receptorus un rada arī līdzīgu reakciju kā opijs un morfīns.

Varētu gan šķist, ka pamatdziņu rosināto vāļāšanos pa zemi un berzēšanos kaķumētrai vajadzētu izraisīt tikai sieviešu dzimtas kaķiem (kā zināms, tā meklēšanās laikā uzvedas kaķenes), taču tāda pati izturēšanās pēc mētras nogaršošanas raksturīga arī runčiem. Iespējamais izskaidrojams varētu būt saistīts ar to, ka seksuālā uzvedība nav specifiska tikai vienam dzimumam – abi dzimumi var uzvesties abējādi.

Tas nozīmē, ka tieši nepetalaktons varētu ietekmēt kaķa baudas centrus, tādēļ dzīvnieks nonāk ekstāzē. Šis pieņēmums saskan ar teoriju par to, kā opijs iedarbojas uz dažādām sugām, tajā skaitā kaķiem un zirgiem, – proti, tiek atlaistas bremzes.

Vai mētra mincim ir kaitīga

Ir izskanējis viedoklis, ka kaķumētra kaķiem rada līdzīgu efektu kā marihuāna cilvēkiem. Lai arī varētu likties, ka viela, kas kaķi noved reibumā un ekstāzē līdzīgi kā narkotika, varētu būt viņa organismam kaitīga, nevienā līdzšinējā pētījumā nekas tāds nav atklājies.

Mētra nerada atkarību, to arī nevar pārdozēt, jo kaķis šo augu nesakošļāsies par daudz – viņam apniks.

Organisma reakcija parasti ilgst aptuveni 5 –10 minūtes. Pēc stundas lielākā daļa kaķu zaudē par mētru interesi un ilgu laiku vairs nepievērš tai uzmanību. Kā novērots, uz šo augu vairāk sliecas reaģēt kaķi reproduktīvajā vecumā nekā vecāki vai jaunāki minči. Mazie kaķēni no tā pat cenšas izvairīties – nekādu interesi neizrāda kaķēni, kas ir jaunāki par astoņām nedēļām. Tāpat augs nepiesaista ļoti bailīgus vai satrauktus kaķus. ASV kaķumētra ir kļuvusi par ierastu sastāvdaļu kaķu mantiņās, nagu asināmajos, pat ir izveidots aerosols ar šā auga ekstraktu.

Dzīvnieku uzvedības eksperts Nikolass Dodmans uzskata, ka dažos gadījumos kaķumētras radītais reibums un priecīgais noskaņojums varētu būt pat ļoti noderīgs. Agresīvi kaķi, ja vien tie ir jutīgi pret kaķumētru, tās ietekmē kļūst draudzīgāki. Savukārt slimam kaķim dzīvi atvieglos kaķumētras sāpju remdinošā iedarbība.

Īpaši kaķumētru var izmantot situācijās, kad jāsamierina divi naidīgi mīluļi, jo tā palīdzēs viņiem ieraudzīt vienam otru citā gaismā.

Kā audzēt pašam

Kaķumētru savā dārzā vai podiņā uz lodžijas vai palodzes var audzēt no sēklām, ko piedāvā sēklu veikalos, vai arī, nopērkot podiņos iedēstītus stādus, kas atrodami tirdzniecības centru dārza preču nodaļā un stādu tirdziņos. Ja pērc podiņu, skaties tādu, kur vairāk lapu, jo lapās un ziedos ir lielākais nepetektalona koncentrāts. Pievērs uzmanību tam, vai lapas ir sulīgas un aromātiskas. Šim daudzgadīgajam zālaugam lapas var būt no spilgti zaļām līdz pelēkzaļām ar mīkstu pūciņu apakšpusē.

Ja nejūti nekādu smaržu, iespējams, ka augs ir vecs, panīcis un vairs nebūs tik iedarbīgs.

Kaķumētras audzēšana daudz rūpju neprasa. Vienā vietā bez pārstādīšanas var augt gadus piecus sešus. Kaķumētrai patīk labi apgaismotas, saulainas vai daļēji ēnotas vietas, irdena, kaļķaina, auglīga un arī labi drenēta augsne, jo augs necieš lieku mitrumu. Mētras izstiepjas 30 līdz 90 centimetru garumā. Stādot dārzā, ap kaķumētru vēlams atstāt brīvu vietu, jo, ja kaķim iepatiksies gulšņāt un vārtīties tās tuvumā, cietīs blakus augošie kultūraugi. Lai iegūtu kuplāku un lapām bagātīgāku krūmu, ieteicams nokniebt galotnītes. To dara tad, kad augs jau labi ieaudzis un sāk stiepties garumā.

Ievācot ražu, nokniebj jaunās lapas un galotnītes ar ziediņiem, kad tie ir pilnībā izplaukuši. Kaltē, novietojot saules nepaspīdētā vietā, labi vēdināmā telpā. Izkaltētas glabā slēgtā traukā vai polietilēna maisiņā, lai nezūd aromāts.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs