Kaķis — diabētiķis. Tas nav nāves spriedums!

Cukura diabēts mūsdienās ir bieži sastopama slimība, ar ko slimo ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki. Biežāk gan šo slimību veterinārārsti konstatē tieši kaķiem. Ja pirmā tipa cukura diabēts var būt iedzimts, otrā tipa cukura diabētu galvenokārt veicina aptaukošanās. Kaķi kustas daudz mazāk par suņiem, vairāk guļ un ēd, īdz ar to aptaukošanās un risks saslimt ar diabētu ir daudz lielāks. Šī slimība gan nekādā gadījumā nav nāves spriedums. Vairāk par cukura diabētu veterinārārsts AIGARS BRIŅĶIS.
Kaķa veselība
Zane Piļka-Karaļeviča
24. aprīlis

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

– Kas ir cukura diabēts?

– Tā ir metaboliska slimība. Tā saistīta ar to, ka aizkuņģa dziedzeris, kas ražo insulīnu, to neizstrādā vai izstrādā nepietiekamā daudzumā. Tāpēc cukura diabētu iedala divos tipos. Pirmais ir insulīna atkarīgais diabēts, kad insulīns vispār netiek izstrādāts. Otrs tips – kad aizkuņģa dziedzeris izstrādā insulīnu, taču nepietiekami vai arī ir kāds sekundārs process organismā, kas vienkārši veicina pastiprinātu cukura daudzumu asinīs.

– Kā laikus pamanīt slimību? Kādas ir pirmās pazīmes?

– Sākotnēji tās ir ļoti vispārīgas un var būt līdzīgas arī citu slimību simptomiem. Taču parasti pirmais, ko var pamanīt, ir tas, ka dzīvnieks sāk pastiprināti dzert, viņu moka slāpes un viņš sāk arī daudz vairāk ēst. Šīm pazīmēm cilvēki bieži vien nepievērš uzmanību un noraksta uz to, ka dzīvniekam vienkārši ir laba apetīte, līdz ar to viņš vairāk dzer un čurā. Vēl viena pazīme: ja dzīvnieks pačurā kaut kur mājās, ārpus kastītes, un, savācot urīnu, jūs jūtat, ka tas ir lipīgs – tas ir viens no rādītājiem, ka dzīvniekam nav kaut kas kārtībā ar cukura līmeni.

Jūs būsiet vienmēr piesiets mājām, jo potēšanas režīms jāievēro ļoti stingri, tas jādara vienā un tajā pašā laikā.

– Kas var veicināt diabēta attīstību? Liekais svars, vecums, iedzimtība?

– Pētījumi pierāda, ka pirmās pakāpes diabēts – tā ir iedzimtība. Otrās pakāpes diabēta cēloņi var būt ļoti daudz un dažādi. Veicinoši faktori, protams, ir aptaukošanās, hormonālo medikamentu lietošana. Runājot par vecumu: jo dzīvnieks kļūst vecāks, jo iespējas saslimt ar diabētu palielinās. Arī vecākiem cilvēkiem ir lielākas iespējas saslimt ar cukura diabētu.

– Vai pastāv riska grupa?

– Pašreiz es jums nevaru atbildēt, kuri dzīvnieki būtu ierakstāmi riska grupā, jo diemžēl nav tādu pētījumu. Taču būtībā riska grupā var ierakstīt dzīvniekus, kas daudz ēd, daudz guļ un piekopj neveselīgu dzīvesveidu…

– Kādas var būt cukura diabēta blakusparādības?

– Ja ir hronisks cukura diabēts, suņiem attīstās katarakta. Suns var kļūt akls. Interesanti, ka kaķiem šāda blakusparādība nav novērota. Kaķiem biežākās komplikācijas mēdz būt ar nierēm, jo cukura diabēts vienmēr veicina pastiprinātu dzeršanu, kas ir liela slodze nierēm un, kā mēs zinām, nierēs ir visaugstākais spiediens organismā, lai varētu filtrēt urīnu. To mēs varam salīdzināt ar mašīnu – ja mēs ļoti spēji triecam to uz priekšu, tā nolietosies daudz ātrāk, nekā, ja brauksim lēni un prātīgi.

 – Vai cukura diabēts saīsina dzīvnieka dzīvi?

– Ja korekti tiek kontrolēts cukura līmenis asinīs, tas nesaīsina dzīves ilgumu.

Lielākoties pie mums atnāk tikai tad, kad slimība jau ir ielaista, kad dzīvnieks jau ne vairs vienkārši ēd, bet dara to aizgūtnēm, turklāt kļūstot nevis resnāks, bet arvien tievāks un tievāks.

– Ja man ir aizdomas, ka kaķim varētu būt cukura diabēts, kā man jārīkojas?

– Visvienkāršākais, protams, ir paņemt urīnu analīzei un aiznest to uz veterināro klīniku, lai speciālisti var pārbaudīt – ir tas diabēts vai nav. Jo, kā jau es teicu, pastiprināta dzeršana var būt saistīta arī ar nieru vai hormonālām problēmām.

– Vai vienkāršāk nav paņemt asinsanalīzes, lai pārbaudītu cukura līmeni?

– Kaķim noteikti nav to vieglāk izdarīt. Protams, teorētiski, var. Ja ir kāds, kas kaķi patur, ja ir iemaņas, tad var paņemt asinis no austiņas – pēc tam ar speciālu aparātiņu ir ļoti vienkārši noteikt cukura līmeni asinīs. Taču savākt urīna paraugu ir daudz vienkāršāk.

– Vai jūsu praksē bieži esat konstatējuši šo slimību?

– Jā, samērā bieži. Turklāt lielākoties pie mums atnāk tikai tad, kad slimība jau ir ielaista, kad dzīvnieks jau ne vairs vienkārši ēd, bet dara to aizgūtnēm, turklāt kļūstot nevis resnāks, bet arvien tievāks un tievāks. Tas nozīmē, ka organisms nespēj uzņemt tās barības vielas, ko viņš apēd. Lai sašķeltu organismā olbaltumvielas vai taukus, mums ir nepieciešama enerģija. Un tas ir tas pats cukurs. Līdz ar to, ja mums nepietiek insulīna, mēs to nevaram izdarīt.  

– Kas notiek, ja diabētu laikus nekonstatē?

– Kā jau teicu, ir divu tipu diabēti – kad insulīns vispār neizstrādājas un kad tas izstrādājas nepietiekami. Gan viena, gan otra diabēta gadījumā būs nepieciešama insulīna injicēšana, lai to kontrolētu. Diemžēl šī slimība nav izārstējama. Taču tās smagākās formas ir tad, kad diabēts jau ir hronisks un dzīvnieks sācis strauji novājēt, likvidēt savus zemādas taukus, olbaltumvielas, muskulatūru un veidojas tā saucamā ketoacidoze, kad organismā uzkrājas olbaltumvielu un tauku skābprodukti (ketonvielas), kas saindē organismu. Šie gadījumi ir ārkārtīgi bīstami, jo dzīvnieki atsakās arī no ēšanas, sākas vemšana, var būt arī koordinācijas traucējumi. Tāpēc ketoacidoze ir ļoti nopietna problēma, kas strauji jāārstē, jo tā arī atūdeņo organismu neatkarīgi no tā, ka dzīvnieki daudz dzer. Diemžēl pie mums parasti nonāk tādi dzīvnieki, kuriem jau ir diabēta galējās formas… Tad viņi slimnīcā var pavadīt pat vairākas nedēļas, lai tiem noregulētu aknu, nieru darbību utt.

– Vai ikgadējā vizītē pie veterinārārsta es nevaru pārbaudīt savam mīlulim arī cukura līmeni asinīs?

– Nu, tas jau būtu ideālais variants. Turklāt tas nemaksā daudz. Tas ir ļoti vienkārši, ātri un nav īpaši sāpīgi. Taču saimniekam būtu vairāk jāseko līdzi sava dzīvnieka uzvedībai – ja viņam ir aizdomas, ka kaķim var būt cukura diabēts, tas noteikti jāpārbauda, lai slimības gadījumā laikus tiktu sākta cukura diabēta kontrolēšana ar insulīnu.

– Vai katram dzīvniekam individuāli nosaka, cik daudz insulīna būs jāšpricē?

– Jā! Un tā ir tā lielākā problēma ar ko mēs sastopamies. Cilvēki mazliet nesaprot pašu principu – ja organismā nepietiek insulīna un jūs to injicējat, tad tas ir paredzēts noteiktam daudzumam barības, ko kaķis vai suns uzņem. Tāpēc nepietiek tikai ar to, ka jūs špricējat insulīnu – dzīvniekam jāievēro arī diēta, viņš jābaro ar diabētiķiem paredzēto barību, turklāt būtu vēlams to darīt konkrētās stundās. Mēs iesakām ēdināt tad, kad injicē insulīnu. Jo arī insulīni ir ļoti dažādi – ir īsās darbības insulīns, ir garās darbības insulīni, ir ultragarās darbības insulīni, kas darbojas pat 24–48 stundas. Taču jāatceras, ka katram dzīvniekam insulīns jāpiemeklē individuāli.

Ja jūs neesat pārliecināts – esat iedūris vai ne, labāk izlaist potēšanas reizi nekā izdarīt to dubultā.

– Cik bieži dienā insulīns jālieto?

– Parasti to dara divas reizes dienā – astoņos no rīta un astoņos vakarā, lai būtu 12 stundu intervāls. Zemākais cukura līmenis asinīs ir ik pēc 6–8 stundām – tas ir, ja mēs lietojam tā saucamo garās darbības insulīnu. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi cukura līmenim asinīs tā zemākajā punktā, jo dzīvnieki vissmagāk panes hipoglikēmiju jeb zemu cukura līmeni asinīs, nevis paaugstinātu. Klīniskās pazīmes gan pie augsta, gan zema cukura līmeņa asinīs var būt ļoti līdzīgas – abos gadījumos dzīvnieks var streipuļot, var būt koordinācijas traucējumi, viņš var sākt neadekvāti uzvesties, pat zaudēt samaņu. Tāpēc, tiklīdz jūs tādas pazīmes redzat, momentāni ir jābrauc uz slimnīcu. Un es pat iesaku, ieraugot šādas pazīmes, uzreiz iedot dzīvniekam cukurūdeni vai jebko, kas satur cukuru. Jo, ja dzīvniekam ir hipoglikēmija, ar cukurūdeni jūs izglābsiet viņa dzīvību. Pat ja dzīvniekam ir hiperglikēmija (cukura līmenis ir paaugstināts), ar nelielu daudzumu cukurūdens jūs viņu nenogalināsiet.

– Kur parasti injicē insulīnu?

– Zemādā, skaustā. Taču tas jādara ļoti uzmanīgi, jo adatiņas ir maziņas. Arī deva nav liela – piemēram, kaķim tās ir divas vienības, viens piliens. Un lielākā problēma ir tā, ka cilvēki bieži vien potējot izdur cauri ādai un insulīnu izlaiž ārā, gaisā. Vai arī otra lieta – cilvēkam šķiet, ka viņš ir aizdūris garām, un potē otru devu. Un tādējādi var dzīvnieku arī nogalināt. Tāpēc, ja jūs neesat pārliecināts – esat iedūris vai ne, labāk izlaist potēšanas reizi nekā izdarīt to dubultā.

– Ar ko man jārēķinās, ja mājās ir kaķis diabētiķis?

– Pirmkārt, jāseko līdzi, ko dzīvnieks ēd, viņam jāievēro diēta. Otrkārt, jūs būsiet vienmēr piesiets mājām, jo potēšanas režīms jāievēro ļoti stingri, tas jādara vienā un tajā pašā laikā.

– No kā sastāv diēta diabētiķim?

– Pētījumi pierādījuši, ka vislabāk darbojas augstu olbaltumvielu diētas – tā var būt gaļa, konservi, kas satur augstas olbaltumvielas. Tādām firmām kā Hills, Royal Canine ir tādas barības, kas paredzētas tieši diabētiķiem. Barojot ar speciālām barībām, cukura līmeni ir daudz vieglāk kontrolēt. Taču ir svarīgi, lai dzīvnieki ēstu viena veida barību, jo pat vienas un tās pašas firmas barībām var būt dažāds olbaltumvielu un ogļhidrātu līmenis, un tas var izraisīt insulīna nepieciešamību.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs