Murrājošais mājas vilkatis

Šķirnes kaķi
Ligita Timma
17. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ierasts, ka kaķus salīdzina ar ko pūkainu un mīlīgu, taču šajā gadsimtā oficiāli atzīta šķirne, kas kādam asociēsies ar šausmu filmu tēliem. Lykoi šķirnes kaķi nosaukumu ieguvuši no grieķu vārda λύκος, kas tulkojumā nozīmē vilks. Dažkārt tos mēdz dēvēt par kaķiem vilkačiem.

Lykoi šķirnes kaķu izcelsme saistīta ar ASV, Virdžīnijas štatā, dzīvojošiem visparastākajiem mājas kaķiem. Vienai no īsspalvainajām melnajām kaķenēm 2010. gada jūlijā piedzima četri mazuļi ar tumšu un dīvaini paretinātu ķermeņa apspalvojumu, gandrīz kailu purniņu un pavēderi, un, kā atklājās pāris nedēļu vēlāk, – dzeltenīgi spīguļojošām actiņām. Tie nemaz nelīdzinājās maziem, mīlīgiem kamoliņiem, vairāk mazuļi asociējās ar šausmu filmās redzētiem briesmonīšiem.

Kaķu saimniece Petija Tomasa, protams, bija izbrīnīta par ģimenes jaunpienācējiem, taču nesteidzās izteikt pieņēmumu, ka mājas kaķenei radies metienā brāķis vai ka kaķēni varētu būt neveseli.

Mazie atgādināja noplukušus vilcēnus, tie bija kustīgi un arī rotaļājās līdzīgi kā kucēni – viens otram uzbrūkot –, tāpēc viņa tos arī sāka dēvēt par vilku kaķiem.

Vēl viņai nāca prātā salīdzinājums ar kaķa un oposuma krustojumu, tāpēc iedomājās, ka mazos varētu saukt par koposumiem – no vārda kaķis un oposums apvienojuma. Tāpat Tomasas kundzei sākotnēji šķita, ka kaķene būs bijusi tuvās attiecībās ar kādu sfinksas šķirnes runci, kam raksturīgs kažoka trūkums, kas gan vēlāk pēc kaķēnu DNS testu veikšanas tomēr neapstiprinājās.

Lai tiktu skaidrībā par dīvaino metienu, viņa nolēma sazināties ar Goblu ģimeni, kas bija pazīstama kā kaķu selekcionāri. Džons Gobls, kurš jau kopš skolas gadiem bija aizrāvies ar kaķu selekcionēšanu, pēc kaķēnu apskates un pamatīgas internetā un citviet pieejamās informācijas izpētes secināja, ka notikusi reta parādība – dabiskā mutācija. Viņš arī nejauši uzzināja, ka citā – Tenesijas – štatā arī manīti divi līdzīgi kaķēni, dzimuši tā paša gada septembrī īsspalvainai mājas kaķenei.

Lai noskaidrotu, ka vilcēniem līdzīgie kaķu mazuļi tiešām ir dabiskā, ne selekcijas ceļā radusies šķirne, pētījumiem tika piesaistīti vairāki ģenētiķi – Tenesijas universitātes gēnu laboratorijā tie pārliecinājās, ka ne Virdžīnijas, ne Tenesijas štatā dzimušo kaķēnu izcelsme nav saistīta ne ar sfinksiem, ne Devonas reksiem, kā arī ar ādas veselību tiem viss ir pilnīgā kārtība.

Retais apspalvojums nav saistīts ar kādu iedzimtu slimību, bet gan gēnu dabisku mutāciju, kas kaķēniem izraisījis mājas kaķiem raksturīgās mīkstās un siltās pavilnas trūkumu, atstājot vien akota spalvu.

Saprotot, ka gēnu dabiskā ceļā notikušas pārvērtības dēļ, iespējams, radusies jauna šķirne, Gobli izstrādāja plānu, kā sākt tās papildināšanu ar jauniem kaķēniem. Tika nolemts vilcēniem līdzīgos kaķus savstarpēji sakrustot, lai tiktu pie jauna metiena. Tas arī veiksmīgi izdevās – piedzima tādi paši puspliki kaķēni. Tomēr selekcionāriem bija jābūt piesardzīgiem, krustojot parastos īsspalvainos mājas kaķus ar Lykoi kaķiem, jo mutētais gēns, kas atbildīgs par pavilnas trūkumu, izrādījās recesīvs – tāds, kas var arī neizpausties, – līdzīgi kā par albīnismu (pilnīgs kažoka krāsas pigmenta trūkums, kā rezultātā dzimst balti, zilacaini, reizēm arī akli kaķēni) atbildīgais gēns.

Ārējās pazīmes

Tiem, kuri neko līdz šim nav zinājuši par Lykoi kaķiem, ieraugot šīs šķirnes pārstāvi, vispirms šķitīs, ka darīšana ir ar slimu dzīvnieku, pret kuru tā saimnieki izturējušies nežēlīgi – vai nu turējuši pusbadā, vai speciāli izplūkājuši.

Kaķim raksturīgi, ka uz purna ap acīm nav apspalvojuma, arī pavēdere un ķepas ir bez apspalvojuma, bet tur, kur apspalvojums uz ķermeņa manāms, tas aug nevienmērīgi, tādos kā puduros, un, protams, trūkst mīkstās pavilnas, kas nosegtu kailo ādu. Kaķim āda uz ķermeņa ir vietām sakrokojusies kā sfinksām un labi redzama cauri pieticīgajam kažokam.

Paretinātā apspalvojuma krāsa šiem kaķiem arī ir ļoti savdabīga – melna ar nedaudz iesirmu toni. Patiesībā apspalvojums ir ar balto krāsu tuvāk ādai un kļūst tumšāks mata galiņa virzienā. Tas mazajiem vilkačiem liek izskatīties elegantiem, par spīti ķermeņa apspalvojuma nepilnīgajam klājumam. Nu, gluži kā kungiem ar iesirmiem deniņiem, kuri arī vairs nevar lepoties ar biezu matu cekulu, taču sirmums piešķir viedāku izskatu.

Pagaidām Lykoi kaķi ir retums, tāpēc audzētāji cenšas paplašināt viņu krāsu gammu, pieļaujot, ka kažoka pamattonis var nebūt tikai melns.

Acis kaķiem ir lielas, plaši atvērtas, izteikti dzeltenīgā tonī. Lykoi kaķi nedaudz līdzinās sfinksām arī tāpēc, ka tiem ir neliela galva, taču, kā tika noskaidrots, šīm šķirnēm nav radniecīgu saišu. Dažkārt Lykoi kaķa galvu salīdzina ar sikspārņa galvu, lai gan patiesībā galvas formas ziņā tas vairāk līdzinās Taizemes jeb Siāmas šķirnes kaķiem.

Pārējās ķermeņa daļas Lykoi kaķiem ir līdzīgas mājas kaķu šķirnei – tie ir spēcīgas miesas būves, muskuļoti, veikli un izveicīgi.

Raksturs

Raksturs un uzvedība šai unikālajai un jaunajai kaķu šķirnei gan vairāk asociējas ar nostāstiem par vilkiem, vilksuņiem vai pat vilkačiem. Lai arī savu saimnieku kaķis atzīst par tuvinieku, izturas pret to mīlīgi, murrā un rotaļājas kā visparastākais mājas kaķis, tomēr, kad ierodas svešinieki, Lykoi kaķis drīzāk atgādina sargsuni.

Nepazīstamus cilvēkus kaķis nekad neatzīs par draugiem, bet par potenciāli bīstamiem un uzmanāmiem eksemplāriem, tāpēc pie pirmās izdevības parādīs, ka te nebūs nekāda mīlināšanās un rotaļāšanās.

Arī savu saimnieku kaķis aizstāvēs kā uzticams suns – ja pamanīs, ka ir kaut neliels apdraudējums, kaķis metīsies aizstāvēt un nenobīsies no augumā un svarā spēcīgāka pretinieka.

Jāteic, ka daudziem šādas rakstura iezīmes kaķim šķitīs pārsteidzošas, jo parasti kaķi neiejaucas cilvēku darīšanās un uz visu noskatās no droša attāluma vai pat slēpņa.

Lykoi kaķi ir arī lieliski mednieki – ne grauzēji, ne kukaiņi nepaglābsies no viņu asajiem plēsēja nagiem un zobiem. Šķiet, ka neparastā mutācija tos padarījusi par īstiem vilkačiem, jo aktīvie un veiklie kaķi nesadzīvos ar citiem mājdzīvniekiem tik draudzīgi, kā nereti redzams videoklipos, kur kaķis draudzīgi apskauj papagaili vai kāmīti.

Aprūpe

Pagaidām gan šīs šķirnes pārstāvju ir ļoti maz, tos iegādāties nav viegli, tie arī maksā dārgi, taču, ja arī izdotos pieņemt audzināšanā Lykoi kaķēnu, jārēķinās, ka par viņu vajadzēs rūpēties vairāk nekā par parastajiem mājas murrātājiem. Tas galvenokārt saistīts ar viņu īpatnējo apspalvojumu – ķermeņa kailās vietas mēdz noklāties ar netīrumiem, izsvīdumu, tāpēc tie ir jāvanno vai arī jātīra ar mitrām salvetēm. Regulāri jārūpējas, lai arī acis un ausis būtu tīras.

Pagaidām kaķu audzētājiem nav izdevies noskaidrot, vai Lykoi kaķiem piemīt kādas ģenētiskas slimības, kas saistītas ar gēnu mutāciju. Uzskata, ka kaķi ir tikpat veselīgi kā viņu senči – parastie mājas kaķi.

Kā jau kaķim, arī šīs šķirnes pārstāvim nemaz nepatīk ūdens, tāpēc pie ķermeņa higiēnas procedūrām tie jāradina no mazotnes. Jārēķinās, ka gada laikā kaķis pilnībā var nomainīt kažoku, tāpēc mājās neiztikt bez putekļsūcēja, jo dažkārt tie var vienā brīdī šķirties no visa ķermeņa apspalvojuma. Kaķim arī ātri ataug nagi, tāpēc jāplāno, kā kaķis tos notrīs. Jārēķinās, ka cenšoties kaķi izvest pastaigā ar iemauktiem, viņš no tiem var viegli izrauties, jo trūkst biezā kažoka, kas ļautu viņu apseglot ciešāk.

Lai rūpētos par kaķa veselību, ieteicams barot ar augstākās klases rūpnieciski ražoto barību, kas satur visas kaķim nepieciešamās uzturvielas, tostarp minerālvielas un vitamīnus.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs