Angļu trofeja – abesīnietis

Kaķu šķirnes
Vineta Vizule
18. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: INNA GRINN
Par vienu no pasaulē senākajām oficiāli atzītajām kaķu šķirnēm uzskata Abesīnijas kaķus. Viņi nedaudz atgādina mazas pumas ar slaidu ķermeni, nelielu galviņu un garām, smailām ausīm. Abesīnieši ir rotaļīgi un mīlīgi, tāpēc visā pasaulē ieguvuši plašu popularitāti. Šķirnes izcelsme savukārt ir leģendām apvīta.

Senči  –  no Ēģiptes, Indijas vai Korsikas?

Kā jau liecina šķirnes nosaukums, Abesīnijas (Abyssinian) kaķu priekšteču dzimtene varētu būt tālais Āfrikas kontinents, jo par Abesīniju dēvēja mūsdienu Etiopijas teritoriju. Uzskata, ka tieši šajā kontinentā senās civilizācijas savulaik piejaucējušas savvaļas kaķus, līdz tie kļuvuši par pastāvīgiem cilvēku sabiedrotajiem. Par to liecina arī Ēģiptes piramīdās atrastās iebalzamētās kaķu mūmijas un jau pirms aptuveni četriem tūkstošiem gadu darinātās kaķu figūriņas.

Šķirņu pazinēji noteikti saskatīs abesīniešu līdzību ar Ēģiptes mau šķirni, tikai aizvien aktuāls jautājums, kuras šķirnes pārstāvis vairāk līdzinās seno ēģiptiešu dievinātajiem peļu junkuriem.

Lai arī valda uzskats, ka mūsdienu abesīniešu priekšteču dzimtene ir Ēģipte, taču ir arī felinologi jeb kaķu šķirņu pētnieki, kuri tam īsti nepiekrīt, norādot, ka patiesībā šo kaķu senči reiz apdzīvojuši Indijas okeāna piekrasti. Vismaz tā domā skandināvu izcelsmes amerikāņu pētnieks Tords Svensons. Viņaprāt, Abesīnijas kaķu dzimtene ir Indostānas pussala, jo abesīniešiem līdzīgi esot arī Singapūras kaķi. Tāpat zināms, ka 19. gadsimta trīsdesmitajos gados holandiešu tirgonis Franks Leidena no Kalkutas atvedis abesīnietim līdzīgu kaķi. Tiesa gan, šis kaķis Eiropu sasniedza izbāzeņa formā. Iespējams, tas ir bijis Indijas tuksneša kaķis, kurš gan klasificējams kā savvaļas, ne mājas kaķis.

Pastāv arī pieņēmums, ka abesīnieši nākuši no Korsikas salas, jo 1952. gadā Ajači apkaimē noķerts līdzīgs savvaļā mītošs kaķis. Nu tiem esot pat īpašs apzīmējums – lapsukaķis, jo to smailais purniņš un lunkanais ķermenis nedaudz atgādina lapsu.

Tomēr vairāk piekritēju ir teorijai, ka visdrīzāk kaķu izcelsme tomēr saistāma ar Ēģipti. Lai pārliecinātos, ka Ēģiptē vēl aizvien mīt kaķi, kas varētu pretendēt uz abesīniešu priekšteču godu, 20. gadsimta sākumā abesīniešu audzētāji rīkoja ekspedīcija uz Nīlas augšteci, diemžēl šādi pierādījumi netika iegūti. Vienīgi seno ēģiptiešu zīmējumi atgādinājuši par abesīnieša aprisēm, bet tikpat līdzīgs ir arī jau pieminētais Ēģiptes mau.

Interesants ir arī atgadījums Britu vēstures muzejā 1951. gadā, kad nejauši starp inventarizācijā neuzskaitītiem muzeja eksponātiem tika atrasti nepilnus tūkstoš gadus pirms mūsu ēras mumificēti 192 kaķi, kas savulaik atvesti no Gizas – vietas, kur atrodas slavenākās Ēģiptes piramīdas. Veicot rūpīgu pārbaudi, atklājies, ka ārēji šie kaķi ļoti līdzinājušies Abesīnijas šķirnei, lai gan pierādīt, ka tie tiešām ir šīs šķirnes pārstāvji, nav izdevies. Var tikai pieņemt, ka tos uz Londonu kā trofeju atgādājuši britu karavīri.

Eiropiešu ciltsmāte Zula

Savukārt šķirnes nosaukumā saistība ar Abesīniju ir tāpēc, ka pastāv leģenda, ka šīs Eiropā mūsdienās rūpīgi selekcionētās šķirnes ciltsmāti – kaķeni Zulu – uz Angliju atveda ar britu armijas kuģiem no kādreizējās Abesīnijas krastiem. Vienīgi eksistē dažādas versijas, kurā gadā tas bijis: vai kaķi 1866. gadā no Zulu pilsētas atvedusi kāda angļu virsnieka Bareta Lenarda sieva vai arī 1868. gadā to uz Angliju atgādājis feldmaršals Roberts Nepjers.

Taču iespējams, ka šāds kaķis tiešām piederējis virsnieka kundzei, tikai Nepjers bijis tas, kurš Zulu ar kuģi no Āfrikas transportējis uz Angliju. Vismaz klīst nostāsti, ka Zula bijusi ļoti pieķērusies savai saimniecei, kamēr uz citiem raudzījusies ar neuzticību. Vienīgi problēma, ka 1877. gadā darinātajā litogrāfijā aplūkojamajā Zulā diezin vai iespējams saskatīt kādu līdzību ar mūsdienu Abesīnijas šķirni. Kaķenes galva attēlota apaļa un bez izteiksmīgajām abesīnieša garajām ausīm.

Tomēr vēstures fakti liecina, ka 1887. gadā Abesīnijas kaķi Anglijā jau oficiāli bija atzīti par šķirni Nacionālajā kaķu klubā. Tiesa, pāris gadu vēlāk izskanēja aizdomas, ka šķirnes vārds piešķirts visparastākajam britu īsspalvainā kaķa jauktenim, kam nav nekādas asinsradniecības ar leģendāro Zulu. Tomēr kluba komisijas locekļiem viedokļi dalījās, tāpēc rezultātā šķirnes izcelsme tomēr netika apšaubīta. Tā līdz pat mūsdienām tiek uzskatīta par vienu no vissenākajām oficiāli atzītajām šķirnēm. Ir saglabājusies 1903. gadā uzņemta fotogrāfija, kurā attēlotajam kaķim redzamas mūsdienu abesīniešiem raksturīgās ārējās pazīmes.

Patlaban felinologi jeb kaķu pētnieki palikuši pie uzskata, ka mūsdienu abesīnieši radušies, krustojot Āfrikas valstu kaķus, kam piemīt īpatnējs kažoka krāsojums (tikojums), ar vietējiem Anglijas kaķiem.

Ap 20. gadsimta sākumu šīs šķirnes pārstāvji aizceļoja arī uz ASV, kur tos veiksmīgi turpināja selekcionēt. Savukārt Lielbritānijā Otrā pasaules kara laikā abesīniešu audzētāju skaits saruka, šķirni piemeklēja leikozes epidēmija, un lielākā daļa abesīniešu gāja bojā. Taču pēckara gados britu salās šķirni atkal veiksmīgi izdevās atjaunot, jo šurp tika atvesti Abesīnijas kaķi, kas bija paspējuši iedzīvoties un savairoties viņpus okeānam.

Starp citām kaķu šķirnēm abesīnieši izceļas ar savu smalko augumu, lielajām ausīm, enerģiskumu un tuksnesīgo izskatu – tā šīs šķirnes kaķus raksturo BurabyBay audzētavā. Inguna Zariņa, BurabyBay īpašniece, ar Abesīnijas šķirnes kaķu audzēšanu nodarbojas kopš 2013. gada. Taču Latvijā pirmais Abesīnijas šķirnes pārstāvis oficiāli reģistrēts 1990. gadā, bet iespējams, ka abesīnieši kādam audzētājam piederējuši jau pirmās brīvvalsts laikā. Patlaban pie mums ir vairākas audzētavas, kas piedāvā iegādāties abesīniešus. BurabyBay, kas ir kluba CatsMeow biedri, ir piedzimuši visu četru šai šķirnei raksturīgāko krāsu pārstāvji – savvaļas (ruddy), sarkanbrūnā jeb rudā (sorrel), zilā jeb pelēcīgā (blue) un dzeltenbrūnā jeb bēšā (fawn).

Mirdzoši un graciozi

Abesīnietis ir īpašs ar savu apspalvojumu – katrs spalvas matiņš tam ir vienmērīgi krāsots un joslās pāriet no tumšāka toņa gaišākā, veidojot tā dēvēto tiku. Uz viena matiņa var būt divi līdz pat četri tikinga gredzeni. Turklāt šāds tonējums spalvai piešķir mirdzuma efektu, bet neveido zīmējumu. Mugura abesīniešiem ir tumšākā tonī nekā sāni, bet krūtis, vēders un ķepu iekšpuse vēl nedaudz gaišāka, jo apspalvojums šajos rajonos kļūst īsāks. Aste abesīnietim ir tādā pašā nokrāsā kā ķermenis, tomēr tā pakāpeniski kļūst tumšāka virzienā uz astes galiņu. Šīs šķirnes kaķēni piedzimst ar diezgan tumšu kažoku, kas, mazuļiem pieaugot, kļūst gaišāks.

 

Reti, bet starp abesīniešiem ir sastopami arī kaķi citos kažoka toņos – šokolādes, sudraba, lillā, kā arī gadās dažādi citi krāsu sajaukumi, tāpat ir zināmi arī baltas krāsas kaķi. Abesīniešu kažoka spalva ir īsa un spīdīga. Acis abesīniešiem visbiežāk ir mandeļu formā, dzintarbrūnas, dzeltenīgā vai zaļā krāsā.

Abesīnietis ir vidēja izmēra kaķis, šķirnei raksturīgas pagaras, slaidas kājas un salīdzinoši gara aste. Ķermenis kaķim ir graciozs, lokans, muskuļots un slaids, bet īpaša pazīme ir trīsstūrveida galva ar salīdzinoši lielām, stāvām ausīm, kas novietotas tālu viena no otras. Ausis ir ar platu pamatni un noapaļotiem ausu galiem. Runči augumā ir lielāki par kaķenēm, savukārt kaķenes ir kustīgākas un aktīvākas par runčiem.

Rotaļīgi un gudri sabiedrotie

Abesīnijas kaķi ir ļoti zinātkāri un inteliģenti, šos kaķus var viegli apmācīt. Tie arī pieķeras savai ģimenei un saimniekam, staigā pakaļ vai vēro tos ik uz soļa. Abesīnieši pat pieauguši pēc uzvedības vairāk līdzinās kaķēniem, jo mēdz būt ļoti rotaļīgi. Šiem kaķiem patīk atrasties uzmanīgas centrā, taču vienlaikus tie nav pārlieku uzbāzīgi. Abesīnijas kaķis pēc rakstura savā ziņā ir ļoti līdzīgs sunim, tāpēc tie spēj sadraudzēties arī ar suņiem un citiem mājdzīvniekiem.

Mīlīgāki un draudzīgāki būs abesīniešu runcīši, jo kaķenītes gribēs būt vienīgās mājas saimnieces. Abesīnieši nemēdz būt agresīvi, kost un skrāpēties.

Abesīniešu saimniekiem jāņem vērā, ka kaķim nepatīk vientulība un tam mazāk piemīt izslavētā kaķu neatkarība – priekšroku viņš dod ģimenes locekļu kompānijai, tāpēc ikdienā prasa gana daudz uzmanības. Abesīnieši viegli apgūst dažādus trikus, prot izmantot priekšķepas kā rokas priekšmetu satveršanai. Tos pat rotaļās salīdzina ar maziem, akrobātiskiem pērtiķēniem.

Kaķi ir fiziski spēcīgi, vienlaikus emocionāli ļoti atkarīgi no cilvēku klātbūtnes, tos nevar ilgstoši atstāt bez kontaktēšanās iespējas ar saimnieku vai kādu no ģimenes locekļiem, iesprostotus šaurā telpā vai pat būrī. Abesīnieti var iemācīt doties līdzi pastaigā pavadiņā.

Aprūpe un veselība

Tā kā kaķa kažoka apspalvojums ir samērā īss, abesīnieši neprasa īpašu kažoka aprūpi, kaķis pats lieliski ar to tiek galā. Vienīgi sezonālās spalvu mešanas laikā to var vairākkārt izķemmēt. Tāpat ieteicams regulāri pārbaudīt kaķu lielās ausis un, ja nepieciešams, iztīrīt to apspalvojumu, lai novērstu infekciju rašanos.

Protams, tiem šķirnes kaķiem, kuri tiek gatavoti izstādēm, ir īpaši kažoka sapošanas līdzekļi, kas veicina spīdumu, noņem statisko elektrību, izceļ krāsu pāreju. Lai arī kaķa kažoka matiņi ir īsi un piegulošu, tiem nevajadzētu izskatīties kā pielīmētiem ādai, pavilnai nedaudz jāpaceļ akota spalva, lai labāk atklātu tikinga efektu. Kažoka krāsojumam jāpiemīt dziļuma iespaidam.

Par šķirnes nepilnībām tiek uzskatīts, ja apspalvojums ir vēsā pelēcīgā vai vienmērīgā smilškrāsas tonī bez gaišākām pārejām uz vēdera, kakla un kāju iekšpuses, tāpat pārāk plāna vai pārāk bieza pavilna, krāsu plankumi uz pēdiņu spilventiņiem, kā arī nevienmērīgs tikings.

Ēšanas ziņā kaķi nav pārlieku izvēlīgi, tie ātri pierod pie noteiktas barības. Vislabāk kaķiem izbarot konkrētu zīmolu barību, kas piemērota īsspalvainajām Austrumu šķirnēm. Slaidos abesīniešus ir grūti pārbarot, vienīgi kaķenes kļūst ēdelīgākas, gaidot kaķēnus. Savukārt mazos kaķēnus līdz gadam ieteicams barot ar mazuļiem paredzēto rūpnieciski ražoto barību.

Abesīnieši tiek uzskatīti par diezgan veselīgiem kaķiem, taču, kā jebkurai šķirnei, arī šiem kaķiem var būt raksturīgas dažas iedzimtas kaites, no kurām visbiežāk sastopamā ir progresējoša acu tīklenes atrofija (var radīt redzes problēmas, īpaši nakts redzes pavājināšanos) un amiloidoze (vielmaiņas traucējumu dēļ orgānos izgulsnējas olbaltumvielas, kas var radīt nieru mazspēju). Tāpat kaķiem var būt ādas slimības – dermatīts, alopēcija jeb spalvas izkrišana, kas īpaši novērojama ilgstošās stresa situācijās.

Lai izvairītos no iedzimtām kaitēm, iegādājoties kaķēnu, obligāti jāveic attiecīgie ģenētiskie testi. Ja kaķēna abiem vecākiem šie testi bijuši negatīvi, mazuļiem tos veikt nav nepieciešams.

Vēl tiek uzskatīts, ka īsspalvainie kaķi ir piemēroti alerģiskiem cilvēkiem. Taču jāzina, ka alerģiju rada ne jau kaķa apspalvojuma garums, bet gan dzīvnieka siekalas un mikroskopiskas ādas daļiņas. Tāpēc alerģiskiem cilvēkiem rūpīgi jāapsver un iepriekš jāpārliecinās, vai abesīnietis būs tam piemērots mājdzīvnieks un vai pēc iegādāšanās nenāksies no tā tomēr šķirties, ņemot vērā, ka abesīniešu mazuļu cenas vietējā tirgū svārstās no 150 līdz pat 700 eiro par izcilu un titulētu kaķu mazuļiem.

Šķirnes eksterjers

  • Augums: vidēji liels, slaids, ar garām kājām un garu asti.
  • Galva: maza, ķīļveida, ar salīdzinoši lielām ausīm.
  • Ausis: ar platu pamatni un noapaļotiem ausu galiem.
  • Acis: mandeļveida, parasti zaļā, dzeltenā vai dzintara krāsā.
  • Apmatojums: īss, cieši piegulošs, visbiežāk sarkanbrūnā, rudā, zilā vai bēšā krāsā; katram matiņam ir vairākas krāsu pārejas jeb tikings.
  • Izcelsmes valsts: Lielbritānija. 
  • Dzīves ilgums: līdz pat 15 gadiem.

Šķirnes plusi

  • Viegli kopjama šķirne.
  • Rotaļīgi, viegli apmācāmi.
  • Labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem.
  • Nav skaļi vai agresīvi.

Šķirnes mīnusi

  • Prasa pastāvīgu uzmanību, nepatīk vientulība.
  • Ir aktīvi; ja neuzmana, var viegli pazust.
  • Ja ir ilgstošs stress, var izkrist spalva.
  • Nav no lētajām šķirnēm.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs