Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
11
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Lai arī skotu nokareno ausu kaķis ir salīdzinoši jauna šķirne, vairāki vēsturiski materiāli liecina, ka nokareno ausu kaķi pirmo reizi fiksēti Ķīnā jau 1796. gadā un vēlāk tos Eiropā ievedis kāds angļu matrozis. Tomēr šī teorija stāsta tikai par to, kad pirmo reizi kļuva zināms par šādiem dabas brīnumiem, – tolaik kaķu šķirne, kurai būtu raksturīgas nokarenas ausis, tā arī neizveidojās.
Nokareno ausu kaķis, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, radās tikai pēc vairākiem gadsimtiem – 1961. gadā. Kādā Skotijas fermā parastai kaķenei piedzima viens balts kaķēns, kuram piemita šī unikālā īpatnība – noliektās austiņas. Kaķenīti nosauca par Sjūziju. Neparastā kaķēna āriene pievērsa kaimiņu – fermeru, uzvārdā Rosi, – uzmanību. Viņi palūdza saimniekam, ja viņa kaķenei vēl piedzims šāds kaķēns, lai uzdāvina viņiem.
Nākamajā metienā tik tiešām atkal piedzima balts kaķēns ar nokarenām austiņām, kuru uzdāvināja Viljamam un Mērijai Rosiem. Viņu nosauca par Snuksu. Vēlāk Snuksa sapārojās ar parastu rudu runci, viņas pirmajā metienā bija viens kaķēns ar noliektām austiņām – balto runcīti nosauca par Snowball (Sniega pika).
Kad Snowball izauga, viņu iepazīstināja ar baltu britu īsspalvaino kaķenīti Lēdiju Medju, drīz vien viņiem piedzima pieci apburoši kaķēni ar nokarenām austiņām. Mērija Rosa viņus atdeva selekcionāriem. Jaunās šķirnes veidošanu turpināja ASV, šim mērķim izmantoja Amerikas un britu īsspalvainos kaķus. Sešdesmito gadu beigās bija mēģinājums piereģistrēt skotu nokareno ausu šķirni kādā no kaķu mīļotāju klubiem, tomēr šie centieni nevainagojās panākumiem, jo tolaik pastāvēja uzskats – kaķiem ar nolocītām ausīm var būt problēma ar dzirdi. Tomēr ar laiku noskaidrojās, ka bažas bijušas veltas, un 1994. gadā šķirni atzina Amerikas kaķu mīļotāju asociācija, bet vēlāk arī starptautiskā asociācija (TICA).
Nokareno ausu kaķi ļoti ātri kļuva populāri, kļūstot par topa šķirni Eiropā un pēc tam arī Amerikā. Beidzamajās desmitgadēs šie kaķi ir vieni no populārākajiem mājdzīvniekiem visā pasaulē.
«Esmu simprocentīgs kaķu cilvēks jau kopš pašas bērnības. Mājās turēt dzīvniekus man nebija iespējas, jo vecāki to neļāva, taču vienmēr mīlēju kaķus un sapņoju, ka arī man reiz tāds būs,» stāsta audzētāja.
Pirmais kaķis, ko Jevgēnija sev nopirka, bija balta persiešu kaķene. «Manam dēlam tolaik jau bija 8 gadi, un viņam sākās alerģija no kaķa spalvām. Kaut kas līdzīgs bronhiālai astmai – viņš nemitīgi klepoja. Ārsti teica, ka no kaķa jāatvadās, un mēs bijām spiesti viņai atrast jaunas mājas.
Pagāja daži gadi, dēls paaugās, bija pazudušas arī alerģiskas reakcijas, un es vienā sludinājumā ieraudzīju ārkārtīgi skaistu, baltu kaķenīti ar nokarenām ausīm. Viņa mani vienkārši apbūra! Milzīgas dzintara krāsas acis, babyface – tāda maza pūcīte. Lai arī kaķēns maksāja tam laikam salīdzinoši lielu naudu, es nekavējoties zvanīju saimniecei, kura man teica: «Labi, es tev pārdošu kaķēnu, tikai ar vienu noteikumu – tu iestāsies klubā, ar manu runci sapārosi savu kaķeni un sagaidīsi vienu metienu.»
Tolaik nedomāju, ka gribētu nodarboties ar kaķu audzēšanu, taču padomāju – kāpēc gan ne? Bērnībā pagalmā daudzus kaķēnus esmu izbarojusi. Tā es tiku pie sava pirmā skotu nokareno ausu kaķa,» stāsta Jevgēnija.
Viņa atzīst, ka izvilkusi laimīgo lozi, jo kaķene trāpījusies ļoti laba, mīlīga, kura ļoti rūpējās par saviem kaķēniem.
«Iestājos klubā, kur satiku daudz lielisku cilvēku, tostarp Felimur vadītāju Viju Klučnieci, kurai ir tik bagāta pieredze kaķu audzēšanā, ka to var tikai apbrīnot. Viņa daudz man palīdzēja ar savu padomu, drauga plecu,» teic audzētāja.
Paklausīgi un apķērīgi
Pa šiem gadiem Jevgēnija izaudzinājusi daudzus foldu un straitu kaķēnus, ar lielāko daļu viņu saimnieku uztur kontaktus un zina, kā viņas 
kaķiem klājas. No viņas audzētavas nākušie kaķēni ir izslavēti ar savu labo uzvedību un manierēm.
Audzētāja norāda, ka, lai kaķis nākotnē sagādātu saimniekam tikai prieku, viņš no mazotnes jāmāca, viņam skaidri jāliek saprast, ko drīkst un ko – ne. «Uzvedības noteikumus mājās viņi apgūst ļoti ātri, saprot, kas ir nagu asināmais dēlītis, ko nozīmē vārds – nedrīkst. Mani kaķi negrauž augus, neko negāž un neplēš.
Neapgalvoju, ka pilnīgi visi foldi ir tādi, taču lielākais vairums tomēr ir ļoti paklausīgi. Man atliek tikai pāris reižu sasist plaukstas, un kaķi jau ir pa savām vietām. Ļoti apķērīgi dzīvnieki,» priecājas audzētāja.
«Jā, viņiem patīk izklaidēties, taču viņi to dara ļoti aristokrātiski,» viņa piebilst. Šai šķirnei ir ne tikai augsts intelekts, bet arī iedzimta intuīcija un lieliskas adaptācijas spējas. Jauna mājvieta, jauni ģimenes locekļi – šie kaķi mierīgi reaģē uz šādām izmaiņām. Arī izstādēs viņi uzvedas priekšzīmīgi.
Skotu nokareno ausu kaķis nav apveltīts ar hiperaktivitāti un kāri uz nerātnībām. Tā ir inteliģenta šķirne, kas neložņās pa skapjaugšām, bet labprātāk pieglaudīsies saimnieka siltajiem sāniem.
Skotu foldu saimnieki ir vienisprātis – vērot viņus ir īsta bauda. Atslābinoties skotu nokareno ausu kaķi ieņem smieklīgas pozas, kuras ne kurš katrs jogs spētu atkārtot. Vērts izcelt arī faktu, ka foldi ir ļoti komunikabli un draudzīgi kaķi. Viņi labi satiek ar bērniem, citiem mājdzīvniekiem mājās.
Divi kaķi mājā – tā skotiem nav nekāda problēma. Tieši otrādi – viņi būs priecīgi par labu kompāniju.
Un pat ja kopā ar viņiem zem viena jumta dzīvo suns, skoti to mierīgi pārdzīvo un nekrīt histērijā.
Populārāki īsspalvainie
Vienalga, vai skotu nokareno ausu kaķis ir garspalvains vai īsspalvains, raksturs viņiem neatšķiras. Tiesa, Latvijā joprojām populārāki ir īsspalvainie skotu foldi. «Eiropā garspalvainie dzīvnieki ir liels retums. Savukārt Krievijā ir pilnīgi cita aina – tur absolūtā topā ir tieši garspalvainie foldi un straiti.
Krievi daudz vairāk sadarbojas ar Amerikas audzētājiem, tāpēc Krievijā var nopirkt ļoti labus šīs šķirnes garspalvainos kaķus – īpaši Sibīrijā un Ziemeļu rajonos.
Piemēram, savu pēdējo kaķēnu atvedu no Ņižņijtagilas. Tuvāk neko prātīgu nevar atrast, ja gribi labas asinis, tipu, ausis, garu asti utt.
Latvijā nez kāpēc nenovērtē garspalvaino foldu skaistumu, viņu greznās astes, kažoku. Pie mums pārdot īsspalvaino foldu ir daudz vieglāk. Taču cenšos cilvēkiem ieskaidrot, ka garš apmatojums nenozīmē spalvas pa visu māju. Tieši otrādi, no garspalvaina dzīvnieka spalvas mājās ir daudz mazāk. Tas ir pārbaudīts fakts! Jo viņiem ir pavisam citāda pavilna. Īsspalvainajiem dzīvniekiem tā ir bieza, apmatojums viņiem birst pa visu māju, to savākt ir daudz grūtāk. Bet garspalvainajam kaķim ar mitru roku pārbrauc pār kažoku, un viss.»
Man mājās dzīvo vairāki garspalvaini kaķi, un varu jums galvot, ka aiz viņiem nepaliek spalvu jūra.
Daudzi cilvēki domā, ka savas unikālās ārienes dēļ šiem kaķiem nepieciešama īpaša kopšana. Patiesībā tas tā nav. «Foldi ir salīdzinoši viegli kopjami un gandrīz ne ar ko neatšķiras no parastiem kaķiem. Arī rūpes par noliektajām ausīm nekādas problēmas nesagādā. Bieži vien pamanu, ka austiņas ir drusciņ netīras tikai tad, kad mazgāju kaķi un ar salvetīti vai dvieli tās nosusinu.
Ir dzīvnieki, kuriem ausis ir absolūti tīras, ir tādi, kuriem izdalījumu ir mazliet vairāk nekā parasti, bet tas nenozīmē, ka katru nedēļu tās piepildās ar sēru un jātīra,» uzsver audzētāja.
Runcīti vai kaķenīti?
Jevgēnija Varšvari norāda, ka skotu foldu meitenītes ir daudz šiverīgākas nekā puiši.
«Viņām vienmēr gribas zināt, kas kur nolikts, kas atnests no veikala, – kaķenītes ir ļoti ziņkārīgas. Viņas arī mazāk pieņemas svarā, jo vairāk kustas. Meitenes tiešām ir daudz temperamentīgākas – gan foldiem, gan straitiem.
Puišiem raksturīgākā iezīme – slinkums un lēnīgums. Viņi pēc savas būtības ir kā tādi kaķis Gārfīlds – flegmatiski. Šī iemesla dēļ, rūpīgi jāseko līdzi, lai runči netiktu pārbaroti, jo mazkustīgā dzīvesveida dēļ viņiem viss iet labumā,» stāsta Jevgēnija.
Viņa savus kaķus baro ar profesionālo super premium klases barību. «Ikdienā esmu aizņemta darbā. Kaķu audzēšana ir mans hobijs. Nedomāju, ka varu nodrošināt kaķim ēdienu ar visām nepieciešamajām minerālvielām un vitamīniem, kā tas ir jau gatavā barībā.
Nebaroju savus kaķus ar konserviem un nelutinu ar kaut kādiem kārumiem, ja nu vienīgi retu reizi uzcienāju ar liellopa gaļas fileju.»
Austiņas sākumā visiem vienādas
Skotu nokareno ausu kaķēni no saviem vecākiem atšķiras ar to, ka sākumā nevar saprast, kāds mazulis būs – ar stāvošām vai noliektām austiņām.
Lieta tāda, ka obligāts nosacījums šīs šķirnes kaķēnu audzēšanā ir skotu folda krustošana ar straitu (kaķis ar stāvošām austiņām), lai dzimtu spēcīgi un veseli pēcnācēji. Tāpēc, kad kaķēni piedzimst, viņiem visiem ausis ir vienādas. Kāds būs kaķēns, nezina arī pats audzētājs. To varēs pateikt tikai tad, kad mazulis būs aptuveni 4 nedēļas vecs.
«Tāpēc nav tā, ka pēc kaķēniem pie manis stāvētu rinda jau iepriekš. Kad ir piedāvājums, ir arī pieprasījums, jo es nevaru simtprocentīgi pateikt, kādas krāsas būs kaķēni un kādām ausīm. Arī pircējam, pirms viņš nopērk kaķēnu, tomēr jāredz viņa purniņš,» stāsta audzētāja.
Šķirnes priekšrocības
- Brīnišķīgs raksturs
- Viegli kopjami
- Ilgi dzīvo
- Labi sadzīvo ar bērniem un citiem mājdzīvniekiem
- Attīstīts intelekts
- Nav kaprīzi barošanas ziņā
- Nav agresīvi un atriebīgi
- Ļoti tīrīgi
Šķirnes trūkumi
- Runčiem nosliece uz lieko svaru
- Pēcnācēju vidū ne visi būs ar nokarenām austiņām
Vidējais dzīves ilgums: 15–20 gadu.
