• Kāpēc kaķi pirms uzbrukuma šūpo dibenu?

    Mājas mīluļi
    Marta Kalniņa
    3. aprīlis, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ja tev ir kaķis, tu droši vien esi pamanījis, ka pirms veikt lēcienu no slēpņa upura virzienā (vai tā būtu rotaļu pelīte vai putniņš dārzā), viņš vienmēr nedaudz pieplok pie zemes un vairākas sekundes šūpo dibengalu. Kāpēc kaķi tā dara?

    Zināms, ka ne tikai kaķi, bet arī lauvas, tīģeri, leopardi un jaguāri pirms izšķirošā uzbrukuma šūpo dibenu. Tātad šāda uzvedība ir ļoti tipiska un svarīga kaķu dzimtas pārstāvjiem, un ne velti tā nostiprinājusies evolūcijas procesā. Interesanti, ka uz šo jautājumu joprojām nav viennozīmīga zinātniska skaidrojuma, taču ir vairākas teorijas.

    1. Pirmā teorija
      Daudzi kaķu uzvedības speciālisti uzskata, ka šāda parādība nav nekas cits kā pakaļējo kāju iesildīšana un muskuļu stiepšana pirms izšķirošā lēciena. «Kad kaķi metas virsū upurim, viņi, lai veiktu spēcīgu atspērienu, atrautu sevi lēcienā no zemes un sasniegtu medījumu, izmanto uzreiz abas pakaļkājas. Savukārt vienkārši ejot, kaķis ķepas liek tieši priekšā citu citai, vienlaikus kustinot abas vienas puses kājas – labo priekškāju un pakaļkāju vai abas kreisās puses kājas,» saka zinātņu doktore Ketija Grziba.
    2. Otrā teorija
      Tāpat iespējams, ka dibena šūpošanas laikā kaķi, pirms metas virsū upurim, ātri ar pakaļkājām mīņājoties, pārbauda augsnes blīvumu un savu līdzsvaru un apsver, cik spēcīgam jābūt atspērienam. Viens nepareizs solis viņiem nozīmētu kļūdu un palikšanu bez pusdienām. «Kad kaķis grib kādam uzbrukt, viņš šūpo ķermeņa pakaļējo daļu, lai pārbaudītu līdzsvaru. Tas palīdz viņam noteikt, vai zem pakaļkājām ir gana cieta virsma, lai atspertos, kā arī paredzēt, vai viņš no šīs distances spēs droši aizlēkt līdz medījumam. Neesmu redzējusi daudz pierādījumu tam, ka visi savvaļas kaķi to dara, taču tiek ziņots, ka dibena šūpošana var būt iedzimta uzvedība, lai gan domāju, ka lielajiem savvaļas kaķiem tas ir mazāk izteikts, nekā mājas kaķiem,» spriež Grziba.
    3. Trešā teorija
      Dibena šūpošana pirms uzbrukuma – tā ir nākamo darbību plānošana. Kaķis veic aprēķinus, kuros ņem vērā lēciena ātrumu, ķermeņa lidojuma ilgumu lēcienā, paša ķermeņa masu, cik tālu atrodas upuris, paša upura parametrus (sugu, masu, gabarītus un spēju pēkšņi lēkt augšā, zemē vai sāņus) utt. Kamēr smadzenēs tiek veikti šādi aprēķini, kaķa pakaļējās kājas ievingrinās, gaidot darbību, tāpēc arī notiek dibena šūpošana. Kad aprēķini ir pabeigti, smadzenes dod kājām signālu un kaķis veic izšķirošo lēcienu. «Visticamāk, kamēr kaķis šūpo ķermeņa pakaļējo daļu, viņš izstrādā medību stratēģiju un gatavo savus muskuļus lēcienam,» uzskata zinātņu doktore Megana Herona.
    4. Ceturtā teorija
      Medību un rotaļu laikā kaķa organismā izdalās dopamīns (laimes hormons). Tas ir neirotransmiters, ko izstrādā neironi smadzenēs. Tas spēlē galveno lomu uzvedībā, kas tiek motivēta ar apbalvojumu, radot dzīvniekam patīkamas izjūtas, un aicina rīkoties. Tā ir gluži kā sajūsmas pilna deja, kas kaķi uzkurina pirms medībām. Tādējādi «ātra ķermeņa aizmugurējās daļas šūpošana kaķim dod enerģiju un patīkamas sajūtas, kas var uzlabot medību iznākumu. Tiklīdz dzīvnieks ir notvēris savu medījumu, dopamīns strauji sāk kristies,» norāda kaķu uzvedības speciālists Merilina Krīgere.

    Vai iedzimta uzvedība?

    Dzīvnieku uzvedības eksperti līdz galam nav pārliecināti, vai dibena šūpošana pirms uzbrukuma ir iedzimta uzvedība vai arī kaķis to iemācās dzīves laikā. Vairums speciālistu tomēr uzskata, ka šī uzvedība ir daļēji iedzimta (attīstījusies evolūcijas procesā) un daļēji katrs kaķis to uzlabo līdz pilnībai, iegūstot dzīves pieredzi. Lai precīzāk noteiktu dibena šūpošanas nozīmi pirms izšķirošā uzbrukuma, būtu nepieciešams veikt neskaitāmus eksperimentus un salīdzināt to kaķu uzvedību, kuri šūpo ķermeņa pakaļējo daļu, ar tiem kaķiem (un tādu ir mazākums), kuri to nedara. Un pēc tam noteikt, cik ļoti šī dibena šūpošana ietekmē medību iznākumu, uzskata Karaliskās veterinārās koledžas (Apvienotā Karaliste) profesors Džons Hatčinsons. Bet faktu, ka mājas kaķi dibenu šūpo daudz intensīvāk nekā lielie savvaļas kaķi, var izskaidrot ar to, ka lauvas un gepardi, visticamāk, savu medījumu izseko un tad uzbrūk, savukārt mazie kaķi ilgi un nekustīgi vēro savu upuri kaut kur slēpnī, rūpīgi gatavojas (tostarp, šūpojot dibenu un koncentrējot visu uzmanību mērķim) un tikai pēc tam veic izšķirošo lēcienu.

    Rezumējot visu augstāk sacīto, var teikt, ka pakaļējās ķermeņa daļas šūpošana pirms uzbrukuma vairumam kaķu ir tipiska uzvedība un tā pavisam noteikti palīdz iesildīt muskuļus, veikt daudz jaudīgāku un precīzāku lēcienu, kā arī vienkārši sagādā kaķiem baudu un uzkurina viņus pirms medībām un garšīgām pusdienām. Un vēl dibena šūpošana izskatās ļoti amizanti un mīlīgi – pat bez analīzes, kāpēc kaķis tā dara.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē