Kā palīdzēt kaķim pārvarēt bailes

Uztraukums un bailes kaķim ir normāls emocionālais stāvoklis tajās situācijās, kad dzīvnieks jūtas apdraudēts. Tomēr dažkārt nākas sastapties ar pavisam bailīgiem sugas eksemplāriem, kam bailes var izpausties neatbilstoši situācijai. Tās var arī veicināt dzīvnieka agresivitāti.
Kaķa uzvedība
Vineta Vizule
24. aprīlis

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Vēstule ar problēmu

«Pirms nedaudz vairāk nekā mēneša paņēmu no patversmes kaķīti. Šobrīd viņš ir jau četrus mēnešus vecs. Jau kopš pirmās dienas viņš ir ārkārtīgi bailīgs. Pirmās dienas tupēja paslēpies aiz gultas vai kādā citā šķirbā, izlīda ārā tikai naktī, lai apmeklētu kastīti un paēstu. Pa dienu viņš vispār nelien ārā. Domāju, ka pēc nedēļas tas pāries un kaķēns adaptēsies jaunajos apstākļos, taču bailes nav viņu pametušas. Lai arī šobrīd viņš ir kļuvis drošāks, kaitējas un nāk paēst arī manā klātbūtnē, tomēr rokās nedodas. Ko man darīt, lai palīdzētu viņam pārvarēt bailes?»

Bailes jeb stress kā dzīvniekiem, tā cilvēkiem savā veidā palīdz organismam sakopot spēkus sevis aizsardzībai, gan metoties cīniņā ar pretinieku, gan arī bēgot prom, cik ātri vien kājas vai ķepas nes. Tā kā atšķirībā no suņa, kaķis ir mazāk sociāls, tad bieži vien arī bailīgāks. Kaķiem visbiežāk bailes izraisa cita dzīvnieka vai nepazīstama cilvēka parādīšanās bīstamā tuvumā. Kaķis var izbīties arī no cita kaķa, bet visnejaukākie viņam šķiet mūžīgie nedraugi – suņi. Arī dažādi mehāniski ārēji faktori dzīvniekam rada izbailes – visbiežāk tas ir skaļš troksnis, straujas, asas kustības. Dažkārt bailīgums rodas, kad dzīvnieks tiek atstāts viens vai nokļūst ļaužu pūlī. Stress pārņem kaķi arī tad, ja saimnieks to aizvedis vizītē pie veterinārārsta. Mājdzīvnieku īpašnieki būs novērojuši, ka daktera kabinetā pat visdrošsirdīgāko runci pārņem īsts baiļu drebulis.

Lielākoties labākās zāles ir saimnieka rūpes un mīlestība, kas dzīvniekam ļaus justies īstā drošībā.

Bailes rada negatīva pieredze

Iracionālas bailes, kas rodas bez redzama pamata, mēdz dēvēt par fobiju. Cilvēki pazīst dažādas fobijas, piemēram, bailes no zirnekļiem, no šaurām, noslēgtām telpām, no atrašanās augstumā utt. Grūti izskaidrot, kā šādas fobijas rodas, taču lielākoties tās saistītas ar kādu varbūt pat no atmiņas pagaisušu pārdzīvojumu, piemēram, nelāgām bērnības atmiņām. Dažkārt šādas fobijas ir pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm. Arī kaķim var izpausties šādas baiļu fobijas, ja tas agrīnā vecumā piedzīvojis pāridarījumu, piemēram, to sakodis suns, mocījuši huligāniski pusaudži. Nereti bailīgākās ir tieši klaiņojošo ielas kaķu atvases, jo tām jau mazām nācies saskarties arī ar negatīvu dzīves pieredzi. Tāds kaķis nepazīstamiem cilvēkiem neļaus sevi noglaudīt, arī saimnieku uzlūkos vairāk ar piesardzību nekā draudzīgi. Tāpēc nereti no patversmes paņemti minči tā arī nespēj izrādīt savu mīlestību pret pajumtes devējiem.

Labvēlīgos apstākļos dzimuši un uzauguši kaķēni ir mazāk bailīgi un sabiedriskāki, jo jau no pirmajām dienām iemācījušies saprast, ka cilvēki un, iespējams, arī mājās dzīvojošais suns, viņus neapdraud. Tātad viens no veidiem, kā stimulēt kaķi nebaidīties, ir ļaut viņam gūt pieredzi, mācīties un pārliecināties, kas ir bīstams, no kā tiešām būtu jābaidās un no kā nav jābēg vai izbailēs jāuzmet kūkums.

Ja pirmajās septiņās dzīves nedēļās kaķēnam radīsies priekšstats, ka cilvēki viņu apdraud, tad tas var saglabāties visas dzīves laikā.

Ar iebiedēšanu audzināt nedrīkst

Kaķēna agrīnajā vecumā – līdz aptuveni divu mēnešu vecumam – mazais spalvu kamoliņš ar katru dienu tālāk un bezbailīgāk izpēta apkārtnes teritoriju. Pagaidām viņš ir īsts drošulis un tieši šajā vecumā mazulis cenšas izprast, kas viņu varētu apdraudēt, no kā viņam būtu jābaidās. Instinktīvi kaķēns sabīsies no skaļa trokšņa, no cilvēka straujas žestikulācijas, smagiem soļiem u. tml. To var izmantot kaķēna apmācību laikā – ja tas tuvojas, piemēram, iekurtam kamīnam vai citai nevēlamai vietai, var skaļi uzsvilpt, sasist plaukstas, lai mazulis apjaustu, ka šī vieta viņam ir bīstama. Tomēr ar iebiedēšanu nevajadzētu aizrauties, lai mazulim neizveidotos bailīgs raksturs. Katrā ziņā kaķēnam nedrīkst uzrīdīt suni, tāpat viņu nedrīkst fiziski sodīt, kas var viņu padarīt pārlieku bailīgu visas turpmākās dzīves laikā. Ja pirmajās septiņās dzīves nedēļās kaķēnam radīsies priekšstats, ka cilvēki viņu apdraud, tad tas var saglabāties visas dzīves laikā.

Baiļu izpausmes

  • Bailes no saredzama pretinieka.

Kaķiem, kam bijusi negatīva pieredze attiecībās ar cilvēkiem vai citiem kaķiem, bailes izpaudīsies agresijā – palielināsies acu zīlītes, sacelsies kažoka apmatojums, arī aste kļūs kuplāka. Stresa situācijā kaķis var urinēt. Novērtējot situāciju, kaķis drīz vien var mesties bēgt.

  • Bailes no nezināmā.

Tās visbiežāk ir bailes no trokšņa, kura izcelsme kaķim nav izprotama. Dzīvnieks var mesties bēgt, var arī uzmest kūkumu un ieņemt citas pozas, kas liecina par viņa satraukumu un izbailēm.

  • Bailes no situācijas.

Kaķis jūtas nedroši, ja to iespundē dzīvnieka transportēšanai paredzētajā konteinerā, lai dotos kaķi biedējošā izbraucienā ar auto. Bieži vien šāda ceļojuma mērķis ir veterinārārsta apmeklējums, kura laikā kaķis tiek vakcinēts, tātad, sajūt sāpīgu dūrienu zemādā. Kaķim ir pietiekami laba atmiņa, lai nākamreiz, kad saimnieks atkal viņu grib ievietot konteinerā, kaķis bailēs trīcētu no gaidāmās ārsta vizītes, kaut patiesībā ceļojuma mērķis ir pavisam cits. Tāpat kaķis var justies ļoti nedrošs un pat pārbiedēts, ja to vienu atstāj nepazīstamās telpās.

  • Bailes no atšķirtības.

Tie kaķi, kuri ir ļoti pieraduši būt kopā ar savu saimnieku, var izjust pamatīgu stresu, ja uz laiku no saimnieka jāšķiras. Atstāts viens, kaķis gluži kā mazs bērns raudās – skaļi ņaudēs, var nokārtoties neparedzamās vietās, skrāpēt un plēst tapetes, mēbeles, atteikties no ēdiena.

Kā palīdzēt atbrīvoties no bailēm?

Vispirms būtu jāizvērtē, kas tieši kaķi padarījis par zaķpastalu. Ja, piemēram, dzīvnieks baidās no citiem cilvēkiem, tad viņu vajadzētu pakāpeniski pieradināt kontaktēties arī ar svešiniekiem. Var palūgt kādu paziņu, lai tas tuvojas dzīvniekam lēni, neuzkrītoši un no dažāda attāluma. Līdzīgi iespējams radināt pie trokšņa, piemēram, atskaņojot nepazīstamas skaņas vispirms klusi, tad pakāpeniski palielinot skaļumu. Šāds baiļu treniņš labvēlīgi ietekmēs dzīvnieku, ļaujot viņam pakāpeniski aprast ar situācijām, kuras iepriekš viņam izraisījušas izbīli.

Ja redzams, ka bailes tomēr neatkāpjas, uz laiku jāpārtrauc nodarbības, pēc tam tās var atsākt ar kaķim vismazāk bīstamo situāciju, piemēram, ar nepazīstama cilvēka tuvošanos no liela attāluma. Šādiem treniņiem vajadzētu notikt katru dienu vai vismaz divas trīs reizes nedēļā. Lai kaķis mācību laikā labāk spētu pārvarēt stresu, viņu par sasniegumiem bezbailībā var pacienāt ar kādu kārumu.

Tomēr gadās, ka kaķis ir īsts nervu kamols un krīt panikā par katru nieku. Iespējams, ka šādā gadījumā būs jākonsultējas ar veterinārārstu vai dzīvnieku uzvedības speciālistu, kas izrakstīs nomierinošus, bailes un depresiju slāpējošus medikamentus. Tomēr lielākoties labākās zāles ir saimnieka rūpes un mīlestība, kas dzīvniekam ļaus justies īstā drošībā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs