Alerģija no kaķa — kā ar to cīnīties?

Aukstajā sezonā, kad ventilācija nav tik intensīva, cilvēki, kam ir pastiprināta jutība pret istabā dzīvojošu kaķi, alerģiskās izpausmes var izjust izteiktāk. ASTES devās pie alergoloģes Signes Puri­ņas, lai uzzinātu, kā palīdzēt cilvēkam, kuram ir alerģija pret kaķiem.
Kaķi
14. janvāris

Saglabāt

Foto: Tambako The Jaguar, flickr.com/tambako

Teikt, ka alerģiju izraisa kaķa apmatojums, nav gluži precīzi. Patiesībā alergēns (viela, kas izraisa alerģiju) izdalās no tauku un siekalu dziedzeriem, un tas ir olbaltums. Olbaltums ar siekalām un sviedriem nonāk uz kaķa apmatojuma un vidē, kur viņš dzīvo, blaugzniņu un ar neapbruņotu aci nesaskatāmu puteklīšu veidā. Kāpēc vieniem cilvēkiem šis olbaltums neizraisa pilnīgi nekādu reakciju, bet citiem rada alerģiju? Uz šo jautājumu vienotas atbildes pagaidām nav. Taču pētījumu gaitā atklāts, ka liela nozīme ir videi, kurā cilvēks dzīvo. Atkal pierādījies, ka pilsēta tomēr nav dabiska vide, kur cilvēkam uzturēties pastāvīgi.

Tie ļaudis, kas uzauguši un ilglaicīgi dzīvojuši laukos, kur ir mazdrusciņ no dažādiem dzīvniekiem, mazdrusciņ no ziedošām, putekšņu pilnām pļavām, mazdrusciņ no dārzeņiem, ogām, augļiem, mazdrusciņ no putekļiem un smiltīm –, tie ar alerģijām sirgst ļoti reti salīdzinājumā ar trauslajiem pilsētniekiem. Tāpat zinātnieki un mediķi nav nonākuši pie vienota kopsaucēja – ir vai nav labi turēt mājdzīvnieku līdzās zīdainim. Ir pētījumi, kas saka, ka suns ir nekaitīgāks par kaķi.

Citur secināts, ka nav nozīmes tam, kāds mājdzīvnieks mājās dzīvo bērna dzīves pirmajos mēnešos. Līdzās mājdzīvniekiem tikpat būtiski faktori bērna veselīgumā ir sterilitāte zīdainīša dzīves telpā, izplūdes gāzu klātbūtne un citi aspekti, kas attiecas uz vidi.

Noslieci uz alerģijām var pārmantot, taču viens pret viens alerģijas neiedzimst bieži. Ja tēvam ir alerģija pret suni, tad bērnam alerģiju var izraisīt putekšņi. Tikpat labi pēcnācējiem var nebūt alerģijas vispār.

Kā alerģija izpaužas?

Alerģija no kaķa olbaltuma izpaužas dažādos veidos. Mazākiem bērniņiem tā parasti ir ādas nieze un izsitumi. Pieaugušajiem mēdz būt iesnas, klepus, šķaudīšana, acu asarošana, sēkšana. Nav jābūt pat visiem simptomiem. Ir gadījumi, kad alerģija izpaužas, piemēram, tikai kā acu asarošana un nekā citādi. Interesanti, ka reizēm nemaz nav jānonāk tiešā kontaktā ar minci, lai ne pa jokam nomocītos ar alergēnu izraisītajām sekām.

Pietiek vien ievākties dzīvoklī, kurā pirms diviem gadiem dzīvojis kaķis un pēc tam nav veikts kapitālais remonts, lai acis sāktu asarot un vilktu uz šķaudīšanu. Vai, teiksim, miermīlīgi sēžot pagalmā, uzpūš vējš un atnes kaimiņu runča mikroskopiskās, ar aci nesaskatāmās olbaltumvielas daļiņas, un alerģiskā reakcija liek par sevi manīt.

Tehniski olbaltumvielas nonāk uz kaķa apmatojuma kopā ar siekalām. Taču uz apmatojuma tās visas nepaliek. Daļa kā miniatūri, neredzami puteklīši pieķeras ikvienam priekšmetam telpā, kurā dzīvnieks mitinās.

Daļa pieķeras cilvēka drēbēm. Stipri alerģisks cilvēks var izjust diskomfortu arī, piemēram, darba kolēģa klātbūtnē, kuram mājās ir garspalvaini minči un kurš ar savām drēbēm līdzi nes alerģiju izraisošās olbaltumvielas daļiņas. Protams, tik saasināti reaģē tikai īpaši jutīgi cilvēki. Mazāk jutīgie ar problēmu saskaras, kad kaķis pieglaužas vai nolaiza ādu.

Signe Puriņa stāsta, ka lasījusi pētījumu, kas apgalvo, ka izteiktāka alerģija ir no tiem kaķiem, kuri… ir tīrīgāki.

Jo vairāk kaķis sevi mazgā, jo vairāk uz viņa apmatojuma nonāk siekalas, kuru sastāvā ir alerģiskais olbaltums.

Kā var zināt, ka alerģija ir no kaķa?

Alerģijas izraisītāju var noteikt ar analīžu palīdzību. Pastāv vairākas analīžu metodes. Ja asins analīzes un ādas alerģijas testi neko neuzrā­da, alergologs veic tā saukto provokācijas testu – pūš degunā ekstraktu, par kuru pastāv aizdomas, ka alerģiju izraisa tieši tas. Pēc tam ar ­speciālu instru­mentu izmēra, vai cilvēks ir reaģējis uz putekļa, kaķa, suņa, ­papagaiļa vai kādu citu provokatīvo ekstraktu.

Taču analīžu rezultāti ir jāsalīdzina ar reālo situāciju, tāpēc cilvēkam, aizejot vizītē pie alergologa, ir jāatbild uz daudziem jo daudziem jautājumiem saistībā ar viņa dzīvesveidu un iespējamo kontaktu ar alergēnu izplatītāju.

Placebo liek par alerģiju aizmirst

Ja spriežam tīri teorētiski, mazāk alerģiski varētu būt bezspalvainie kaķi, jo viņu olbaltumvielām gluži vienkārši nav tik daudz telpas, kur uzkrāties, kā garspalvainajiem astaiņiem. Tomēr arī plikie kaķi taču sevi mazgā un mazgājoties uz ķermeņa atstāj siekalu pēdas līdz ar visām olbaltumvielām, kas izžūst un mikroskopisku puteklīšu veidā izplatās visapkārt.

Alergoloģe Signe Puriņa gan pēc savas pieredzes, gan zinātniskiem pētījumiem zina teikt, ka lielākā nozīme paradoksā, ka no viena kaķa alerģija ir, bet no otra nav, ir tā sauktajam placebo efektam.

Tas ir psiholoģisks fenomens – slimnieks izveseļojas, lietojot neefektīvas (vai māņu) zāles, tikai pateicoties savai neapgāžamajai ticībai, ka zāles iedarbojas. Līdzīgi ir ar alerģiju pret kaķiem.

Cilvēks, kurš dažādu apstākļu sagadīšanās dēļ nonācis pie secinājuma, ka sievasmātes runcis izraisa šausmīgu alerģiju, bet citi kaķi ne, šo alerģiju arī fiziski izjutīs. Kaut gan pamatojums šādai alerģijai, iespējams, jāmeklē kur citur, nevis pie alergologa. Savukārt cilvēks, kurš svēti tic tam, ka no plikajiem kaķiem viņam alerģijas nav (atšķirībā no garspalvainajiem), kļūs par lielisku saimnieku kādam Donas sfinksas vai Siāmas kaķītim, neizjūtot nekādas alerģiskas reakcijas.

Alergoloģe uzsver, ka medicīna ir pierādījumu zinātne, kas spēj izmērīt analīžu rezultātus, bet nespēj izmērīt, kādu iespaidu uz ­analīzēm atstāj ­psiholoģiskā ­pārliecība. ­Cilvēka spēju pašam sevi ­iedvesmot, pārliecināt un noskaņot nedrīkst novērtēt par zemu. Šī spēja stāv pāri pesimistiskām diagnozēm un pareģojumiem, nereti izmainot dzīvi par 180 grādiem vienā vai otrā virzienā.

Labā ziņa – alerģiju var izārstēt, sliktā – tas nav ātri

Alerģija ir komplicēta diagnoze. Pirmkārt, cilvēkam reti kad ir alerģija tikai pret, piemēram, ziedputekšņiem vai suņiem. Parasti ir vesels alerģiju komplekts vai vismaz vēl kāda alerģija bonusā. Otrkārt, tas, ka analīzes nosaka pastiprinātu jutību pret kādu alergēnu, vēl nenozīmē, ka šī alerģija reāli arī izpaudīsies.

Ja alerģiska reakcija ir pret vairākiem alergēniem, piemēram, kaķiem, trušiem un tomātiem, tad alerģijas apkarošana tiek veikta secīgi. Respektīvi, nav iespējams atrisināt visas problēmas uzreiz. Rezultātā tas ir gan laikietilpīgi, gan sālīti izmaksu ziņā.

Interesanti, ka alerģija ir grūti prognozējama slimība. Ja speciālisti noteikuši alergēnus, ar kuriem konkrētā cilvēka organisms negrib draudzēties, nekur nav sacīts, ka šī jutība dzīvē arī izpaužas. Toties tā var atmosties pēc gada vai pieciem gadiem. Var pārsteigt arī pusmūžā un var arī vienkārši pati no sevis izzust (tas gan notiekot ļoti reti, biežāk cilvēks vienkārši pierod). Ir gadījumi, kad alerģiskā reakcija tā arī paliek vien sauss secinājums cilvēka medicīniskajā biogrāfijā, bet dzīvē netiek izjusta.

Metodes, kā apkarot alerģiju pret kaķi

Pats pirmais un reizē grūtākais lēmums jāpieņem attiecībā uz kaķi. Ja alerģijas izpausmes ir nepatīkamas, bet nedzen kapā, sākotnējās iespējas ir divas. Kaķi paturēt, līdztekus sākot aktīvu cīņu pret alergēniem.

Otrā iespēja – šķirties, nokārtojot, lai minci pieņem atbildīgi un mīloši, vislabāk pazīstami saimnieki, kuriem nav alerģijas. Savukārt, ja alerģija izpaužas ļoti smagā formā, diemžēl nekas cits neatliks kā mīlulim atrast citas draudzīgas un drošas mājas, kurās nevienam organismam nav iebildumu pret nedaudz olbaltuma. Šoreiz neizskatīsim šķiršanās variantu, bet koncentrēsimies uz iespējām, kas pieļauj sadzīvošanu ar kaķi.

  • Kaķa izolēšana

Alergologi iesaka iekār­tot māju tā, lai guļamistaba būtu zona, kur kaķis netiek iekšā. Šī telpa jāuztur pēc iespējas tīra, regulāri vēdinot. Protams, arī šeit olbaltumvielu daļiņas iekļūs pa durvju spraudziņām un tās virinot, tomēr to skaits būs mazāks nekā citās istabās.

  • Kaķa un mēbeļu apstrāde ar speciālu līdzekli.

Veterinārajās aptiekās iespējams iegādāties līdzekli (piemēram, Lielbritānijas kompānijas Bio-Life ražoto Petal Cleanse), kas uz kaķa apmatojuma esošās olbaltumvielas saveļ bumbiņās un liek tām nosēsties uz grīdas, nevis lidināties pa visu telpu. Pēc līdzīga principa darbojas arī līdzekļi, ar kuriem var apstrādāt mīkstās mēbeles.

  • Tīrības uzturēšana

Mājās, kur dzīvo spalvains vai arī nemaz ne tik spalvains dzīvnieks, ir nepieciešams kvalitatīvs putekļusūcējs ar HEPA vai ūdens filtru, kas regulāri tiek likts lietā. Tīras grīdas un virsmas, svaigs gaiss – tas ir viens no pamata nosacījumiem cīņā ar alerģijām.

  • Imūnterapija zemādas injekciju vai zemmēles pilienu veidā

Ar šo metodi, kas diemžēl nav nedz lēta, nedz ātra, no alerģijas iespējams atbrīvoties uz visiem laikiem. Šī terapija balstās uz problemātiskā alergēna (suņa, kaķa u. c. olbaltuma) kontrolētu ievadīšanu organisma sistēmā, tādējādi audzējot imunitāti. Pirmo pusgadu injekcijas vai zemādas pilieni jāsaņem vienu reizi nedēļā. Pēc tam reizi mēnesī. Šādā režīmā ārstēšanas kurss ilgst trīs gadus.

Diemžēl viena trīs gadus ilga kursa laikā imūnterapija var izārstēt tikai vienu alerģiju, piemēram, pret kaķa olbaltumu. Savukārt, lai atbrīvotos no alerģijas pret ziedputekšņiem, būs jāiet nākamais triju gadu kurss. Imūnterapijas cenas ir aptuveni 150 eiro gadā par zemādas injekcijām, zemmēles pilieni ir dārgāki – aptuveni 500–600 eiro gadā.

Alergoloģe Signe Puriņa stāsta, ka šādas metodes biežāk izvēlas profesionāļi, kuriem ikdienā jāsaskaras ar alergēniem, piemēram, veterinārārsti, dzīvnieku audzētāji, mediķi, kā arī, piemēram, cilvēki, kuriem laulātais draugs uzdāvinājis mājdzīvnieku, nevienam no iesaistītajām pusēm nezinot par alerģiju.

  • Deguna skalošana ar jūras ūdeni

Speciāli attīrītu jūras ūdeni var iegādāties aptiekās. Tas ir iedarbīgs augšējo elpošanas ceļu slimību profilakses un ārstēšanas līdzeklis, kas mitrina deguna gļotādu un mazina tūsku.

  • Alternatīvā medicīna

Jūtamāko efektu varētu dot adatu terapija, bet, pēc Signes Puriņas pieredzes, homeopātija un citu veidu alternatīvā medicīna sniedz ļoti dažādus rezultātus. Kas vienam iedarbojas, citam ne. Katrā ziņā, ja nepamēģināsi – nezināsi.

  • Simptomātiskā ārstēšana

Pasliktinājuma periodos var lietot antihistamīna (pretalerģijas) līdzekļus tablešu, acu pilienu un deguna aerosolu veidā. Jāuzmanās lietojot bezrecepšu deguna asinsvadu sašaurinātājlīdzekļus, jo tie palīdz tūlītēji, taču lietojot ilgāk par piecām dienām neatgriezeniski bojā deguna gļotādu.

Ņem vērā

Mājdzīvnieks ir regulāri jāattārpo! Ja cilvēkam ir parazīti, kas iegūti no mājdzīvnieka, šī problēma nereti iet roku rokā ar alerģiskām reakcijām.

Hipoalerģiskie kaķi

Tādi kaķi, kas neizdala olbaltumu vispār (tātad neizraisa alerģiju), nepastāv. Taču ir šķirnes, kuras tiek dēvētas par hipoalerģiskām (mazāk alerģiskām), jo mazāk met apspalvojumu un ādas plēksnītes (blaugznas). Tie ir: Bali kaķis, krievu zilais kaķis, Bengālijas kaķis, Devonas rekss, Kornišas rekss, austrumu īsspalvainais kaķis, Sibīrijas kaķis, La Perma kaķis, Kanādas un Donas sfinkss, Javas kaķis.

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs