Rīga -1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Raksts ni žurnāla «Astes» arhīva.
Āfrikas pundureža CV
- Atelerix albiventris
- Izplatība: Āfrikas centrālā un austrumu daļa.
- Garums: 15–30 cm.
- Svars: 350–700 g.
- Krāsa: visdažādākā, sākot no šokolādes krāsas un beidzot ar albīnu, kā arī raibi.
- Dzīves ilgums: savvaļā 2–3 gadi, nebrīvē 5–6, izņēmuma gadījumos līdz pat 11 gadiem.
- Dzimst: 2–4 mazuļi, grūtniecība ilgst vienu mēnesi.
Izcelsme
Āfrikas pundureži ir mākslīgi radīta suga, kas izveidota pirms aptuveni 30 gadiem, sakrustojot Āfrikas savvaļas pundurezi ar Alžīrijas ezi. Šis ezis ir daudz mazāks nekā mums pierastie Latvijas dabā sastopamie eksemplāri, un tas to padara piemērotu turēšanai būrīšos un terārijos. Ņemot vērā, ka jaunradītā eža senči dzīvojuši siltākās klimata joslās, Latvijas dabā Āfrikas pundurezis iedzīvoties nespētu.
Jāradina nebaidīties
Piedzimstot pundurezis raksturā daudz neatšķiras no saviem savvaļas radiniekiem – neuzticība un bailes no plēsējiem ir ierakstītas dziļi gēnos. Cilvēks tiek uzskatīts par vienu no tiem. Lai izvairītos no situācijas, kad mazais ezītis izaug par bailīgu un agresīvi noskaņotu ezi, cilvēkam jau no pirmajām adataiņa dzīves dienām jāpievērš tam uzmanība un jāradina nebaidīties. Ja tas netiek darīts, tad pēcāk ezis dzīvos pastāvīgā stresā – paņemot to rokā, dzīvnieciņš rausies kamolā un izslies adatas uz visām pusēm. Jāatceras, ka pieaugušu ezi pieradināt pie cilvēku sabiedrības ir daudz grūtāk nekā eža bērniņu.
Citi lasa
Neskatoties uz to, ka ezis nav ļoti sabiedrisks dzīvnieks, viņam piemīt liela ziņkāre. Tāpēc viņu ieteicams katru dienu uz pāris stundām izlaist no būra, lai ezis izvingrina kājas un apmierina savu zinātkāri par apkārt esošo teritoriju. Pundurezis prot sadzīvot gan ar suņiem, gan kaķiem ar noteikumu, ka tie necenšas mazajam dzīvniekam nodarīt pāri.
Jāļauj paskraidīt pa māju
Jārēķinās, ka eži ir nakts dzīvnieki. Vēlajās stundās tie skrubināsies un pārkārtos savu būrīti. Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc vērts atļaut ezītim vakarā uz pāris stundām paskraidīt pa dzīvokli – tas nogurs un būs mazāk aktīvs nakts periodā, kad visi mājinieki jau gulēs.
Pundureži slikti pielāgojas jauniem apstākļiem un dzīvesvietai, tomēr, kad tas noticis, tie ātri vien pierod pie saimnieka rutīnas. Ja laidīsi ezi pastaigāties vienā un tajā pašā laikā, dzīvnieks nekļūdīgi spēs pateikt, kad pienācis brīdis ikvakara kāju izlocīšanai.
Vai atsaucas uz vārdu?
Lai arī tavam pundurezim būs vārds, nav garantijas, ka dzīvnieks uz to atsauksies. Eži vairāk uztver saimnieka smaržu vai balss tembru, nevis skaņu kombinācijas.
Kādā vecumā pirkt?
Vislabāk pirkt ezi, kurš sasniedzis vismaz piecu mēnešu vecumu – šajā laikā dzīvnieka imunitāte ir jau nostiprinājusies un pastāv mazāks risks, ka, pārceļoties uz jaunām mājām, adatainis varētu saķert kādu slimību. Atvedot ezi mājās, pirmo nedēļu to nevajadzētu ņurcīt pa rokām. Atļauj, lai ezis pierod pie jaunās vietas. Pēcāk ezi var sākt radināt pie saimniekiem un apkārtnes.
Kopšana
Pundureža senči nākuši no Āfrikas, kas nozīmē tikai vienu – šie dzīvnieki ir lieli siltummīļi. Ja dzīvo siltā mājā, tad ezi vari turēt būrītī. Ja telpā, kur nolemts turēt ezi, ir zemāka temperatūra par 20 grādiem, tad nāksies ezim iegādāties terāriju – jo lielāku, jo labāk. Lai dzīvnieks labi justos, temperatūrai pastāvīgi jābūt starp 20 un 27 grādiem, savukārt mitrumam 40–60%. Eža dzīves telpā jābūt labai ventilācijai, jo putekļi nāk par sliktu tā veselībai. Lai arī eži rūpīgi ievēro higiēnu, terārijs kļūst netīrs, tāpēc tas regulāri jātīra, jo ežiem nepatīk nesakārtota vide. Dzīvnieciņa terārijā obligāti jābūt mazai mājiņai, kurā ezītis var paslēpties no pārējās pasaules.
Terārijā nekādā gadījumā nedrīkst turēt divus ežu puikas – tie nepārtraukti ķīvēsies un dalīs teritoriju. Ja nolemts vienā teritorijā turēt divus adataiņus, vislabāk, lai tās ir divas meitenes.
Barošana
Mājas eža ēdienkartē ietilpst profesionāla kaķu barība un miltu tārpi, ko laiku pa laikam var dot kā našķi. Ar šiem tārpiem gan jāuzmanās – tie ir trekni un var veicināt dzīvnieciņa aptaukošanos. Var dot arī vistas fileju, bet tā nav tik veselīga un var izraisīt dažādas alerģijas vai bojāt kuņģa darbību.
Eži nemēdz pārēsties, tāpēc jānodrošina, lai dzīvnieka šķīvis vienmēr ir pilns. Viņš pats zinās, kad pienācis laiks ieturēt maltīti. Ļoti svarīgi uzmanīt, lai ūdens trauciņš nekad nebūtu tukšs.
Nedod ezim pienu! Adataiņi nepanes laktozi, un piena našķis var beigties ar vēdera izejas traucējumiem un vēdergraizēm. Ežiem nedrīkst dot arī liellopa gaļu, cūkgaļu, riekstus, graudus un maizes izstrādājumus.
Veselība
Ezis, kuram tiek nodrošināta pareiza barība un dzīves apstākļi, neslimos. Nebaidies, ja redzi, ka tavam dzīvniekam ikdienā izkrīt pa adatai – tas ir dabisks process, un adatas, tāpat kā cilvēkam mati, mainās, krīt un ataug. Latviešu paruna saka, ka eža adata jātur iesprausta drēbju oderē – tad naudas netrūks.
Eži un cilvēkbērni
Rūpes par ezi neprasa lielu piepūli, tāpēc par viņu var uzņemties atbildību arī bērns. Tomēr jāatceras, ka ezim patīk kost. Tas nav aiz ļaunuma vai dusmām, tā vienkārši ir forma, kā eži savā starpā mēdz komunicēt. Pirmo reizi ņemot rokās ezi, var būt dīvaina sajūta – it kā plaukstās būtu silts kaktusiņš. Ezis, kas pieradis pie saimniekiem, adatas pieglaudīs, un viņu turēt rokās būs ļoti viegli. Galvenais – dzīvnieks jāņem droši! Ja baidīsies, arī ezis būs uztraucies un, visticamāk, izslies adatas uz visām pusēm.
Dodot ezi bērniem, jāuzmana, lai viņš netiktu nomests. Ezim, nokrītot uz cietas virsmas, satraumējas un izkrīt adatas. Tādā gadījumā būtu vēlams doties pie veterinārārsta, jo var sākties nepatīkami iekaisumi. Ārsts arī pārbaudīs, vai kritienā nav nodarīti kādi nopietni iekšējie bojājumi.
Plusi
- Eži ir diezgan kārtīgi radījumi, un būri būs jātīra aptuveni reizi nedēļā.
- Veselīgam ezim nepiemīt specifiska smaka, kā tas mēdz būt fretkām vai pelēm.
- Eži atšķirībā no suņiem vai kaķiem neizraisa alerģiju, līdz ar to ir īpaši piemēroti alerģiskiem dzīvnieku mīļotājiem.
- Pundureži nav slimīgi, viņiem nav nepieciešama vakcinācija vai īpaša veterinārā apkope.
- Eži nav agresīvi. Savas adatas tie lieto, lai aizsargātos brīžos, kad jūtas apdraudēti, nervozi vai nobijušies.
- Ezis nav grauzējs un mantas neapskādēs atšķirībā no kāmja vai jūrascūkas, kuriem nepārtraukti aug zobi, ko nepieciešams notrīt, graužot visu, kas gadās ceļā.
Mīnusi
- Parasti eži ir ļoti nervozi un kautrīgi, tie nenāks klāt, kad tos sauks. Mājdzīvnieciņš neizrādīs nekādu pieķeršanos savam saimniekam, un iemācīt viņam trikus būs ārkārtīgi grūti.
- Eži ir nakts dzīvnieki – dienas laikā viņi būs neaktīvi un miegaini, bet vakaros sāks aktivitātes, ko turpinās visu nakti līdz pat saullēktam.
- Slikti adaptējas jaunos apstākļos un lēni pierod pie jauniem saimniekiem. Būtu vēlams ezīti ņemt rokās katru dienu vairākas reizes, lai tas pierastu.
- Pārvests uz jaunām mājām, pundurezis būs īgns, un īgns ezis nav patīkams ezis. Tas rausies kamoliņā un visādi izrādīs, ka viņam nepatīk pārmaiņas.
Raksts publicēts žurnālā Astes 2014. gada 2. numurā
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
