Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viss sākas ar galvas kustību – tik asu, ka tā izraisa augstas frekvences trīsas pa visu ķermeni, no kā šļakatas lido uz visām pusēm: atceries, kā nopurinās slapjš suns. Visai iedarbīgs žāvēšanās veids, lai arī neizraisa sajūsmu tajos, kas izrādījušies blakus.
Izmantojot palēninātu videofilmēšanu, zinātnieki izmērījuši purināšanās ātrumu dažādiem dzīvniekiem un noskaidrojuši: jo mazāks dzīvnieka ķermeņa izmērs, jo lielāks šis rādītājs. Zinātnieki arī secinājuši, ka dzīvnieki nevar gaidīt, kamēr apmatojums izžūs pats, jo tas patērē pārāk daudz ķermeņa siltuma. Piemēram, vidēji smagam sunim, gaidot kažoka izžūšanu, jāpatērē ceturtā daļa no dienā uzņemtajām kalorijām.
Kāds ir mehānisms?
Darbojas inerces likums, ar kuru saskaņā ūdens pilieni, iegūstot noteiktu kustības ātrumu un virzienu, to arī saglabā. Kad suns veic kustību uz vienu pusi, ūdens pilieni uz viņa kažoka iegūst ātrumu šīs kustības virzienā. Pēc tam suns krasi maina virzienu uz otru pusi, bet pilieni jau ieguvuši sākotnējo virzienu, turpina virzīties šajā virzienā, tādējādi atraujoties no kažoka un aizlidojot.
Cik ātri nopurinās dzīvnieki?
Tiem, kas ir mazāki, tas jādara ar lielāku ātrumu, lai nopurinātu no sevis atbilstoši apmēram tādu pašu liekā ūdens daudzumu kā lieli suņi. Jo lielāks izmērs – jo mazāka purināšanās. Vidēja izmēra suns, purinoties četras sekundes, no kažoka likvidē līdz pat 70 procentiem ūdens.
Vidēja purināšanās ātruma (biežuma) rādītāji, kas noapaļoti līdz veselam skaitlim:
Veļasmašīna – 17 reizes sekundē
Pele – 29 reizes sekundē
Žurka – 18 reizes sekundē
Jūrascūciņa – 14 reizes sekundē
Mājas kaķis – 9 reizes sekundē
Pūdelis – 6 reizes sekundē
Labradors/retrīvers – 5 reizes sekundē
Sumatras tīģeris – 4 reizes sekundē
Lielā panda – 4 reizes sekundē
Baltais lācis – 4 reizes sekundē
