Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Urīna analīze ir svarīgs laboratorisks izmeklējums. Šī analīze sniedz ziņas par nieru, urīnceļu veselību, par organisma vielmaiņas procesiem, žults izdalīšanos, tā arī signalizē, ja dzīvnieks sirgst ar diabētu. Izmaiņas urīna analīzē vairāku slimību gadījumā var ieraudzīt daudz agrāk nekā izmaiņas asins analīzēs.
Urīna izmeklējumi ļauj noteikt agrīnā stadijā hronisku nieru mazspēju, kas ir ļoti svarīgi, jo šī kaite ir visizplatītākā padzīvojušu kaķu vidū. Tāpat tā ļauj agrīnā stadijā diagnosticēt cukura diabētu un pat palīdzēt aknu un žultspūšļa slimību diagnostikā.
Daudzi kaķi kategoriski atsakās nodot savu urīnu un bez cīņas nepadosies. Viņi ignorēs tukšo kastīti vai kastīti ar neierastu pildījumu, slēpsies un cietīsies līdz pēdējam. Ja viņus nevēro, var pat atrast nomaļu stūrīti un izdarīt tur visas savas lietas klusi un nemanāmi. Patiesībā viss ir diezgan vienkārši, ja tev ir viens kaķis un nedaudz sarežģītāk, ka kaķi ir divi vai vairāk.
Daži padomi urīna parauga paņemšanai
- Tukša tualetes kastīte.
Visvienkāršākais un tīrākais veids. Kastīte iepriekš rūpīgi jāizmazgā, jāizskalo ar verdošu ūdeni, jānosusina un jāgaida slēpnī, kad kaķis tur aizies nokārtoties. Ja mājās ir vairāki kaķi, periodiski nāksies palūrēt, kurš kastītē iekāpis. Ja kaķis ir īstais – skrien savākt urīnu, ja nav īstais – viss process ar kastītes mazgāšanu jāveic no jauna. - Speciālais kaķu tualetes pildījums urīna savākšanai.
To var iegādāties zooveikalos vai veterinārajās klīnikās. Šo pildījumu ieber kastītē un, kad kaķis tur pačurā, urīnu savāc ar pipeti speciālā konteinerā (stobriņā). Šis tualetes pildījums no parastā atšķiras ar to, ka tam nav nekādu piejaukumu un tas neuzsūc mitrumu. - Pārtikas plēve.
Kaķiem, kuri nav iecienījuši kašņāties pirms svarīgā procesa. Plēvi uzklāj uz parastā tualetes pildījuma, un iespiežot izveido vairākas bedrītes. Galvenais, pēc tā, kad kaķis pačurājis, neļaut aizrakt plēvi. Izvelc neapmierināto ūsaini no kastītes, bet urīnu no bedrītēm savāc ar pipeti vai šļirci bez adatas un pārlej konteinerā. - Ja kaķis čurā podā.
Ņem pārtikas plēvi un piestiprini pie poda malām, izveidojot centrā padziļinājumu. Piestiprināt vajag tā, lai liela urīna porcija plēvi nepārplēstu un lai kaķis to neieraudzītu, proti, izveidot visai izteiktu padziļinājumu. - Ja iepriekšējie varianti nav devuši cerētos rezultātus, klīnikā var veikt cistocentēzi vai urīna ņemšanu, izmantojot katetru, kas dzīvniekam ir visnepatīkamākais veids.
Ņem vērā!
- Urīns jāsavāc no rīta.
- Jāseko, lai urīnā neiekļūtu kāds piemaisījums, tāpēc jāizmanto sterili trauki urīna savākšanai.
- Analīžu trauciņā jāielej ne mazāk kā 10 mililitri.
- Paraugs klīnikā jānogādā stundas laikā.
Kas jāzina par urīna analīzēm
- Pēc urīna analīžu rezultātiem vairumā gadījumu nav iespējams noteikt galēju un neapstrīdamu diagnozi. Tā lielākoties kalpo tam, lai novērtētu urīna sastāvu un saprastu, kur virzīties tālāk. Lai noteiktu precīzu diagnozi, papildus tiek izmantotas citas diagnostikas metodes, un, kas ir ļoti svarīgi, ārstam jāizmeklē pacients un jāapkopo anamnēze. Piemēram, nedrīkst noteikt diagnozi urīnakmeņu slimība, balstoties tikai uz urīnanalīžu rezultātiem. Nepieciešams veikt arī nieru un urīnpūšļa USG. Smilšu esamība urīnanalīzēs nepierāda, ka dzīvniekam ir tieši urīnakmeņu slimība. Varbūt urīns vienkārši ilgi stāvējis, pirms tika veikta analīze. Tāpat arī smilšu neesamība nepierāda, ka šīs kaites dzīvniekam nav. Gadās, ka urīns ir tīrs, bet urīnpūslī, veicot USG diagnostiku, atklājas milzīgs oksalāts. Guļ tur un nedrūp, bet traucē dzīvniekam dzīvot.
- Savāktais urīna paraugs ilgi nevar stāvēt mājās. Ticamu rezultātu var iegūt, ja analīzes klīnikā tiek nogādātas pēc stundas vai divām pēc tā savākšanas. Ja paiet ilgāks laiks, ticama rezultāta iegūšana tuvojas nullei.
- Vislabāk urīnu savākt no rīta. Ja nu ir kaut kāds ārkārtas gadījums, var arī jebkuru ņemt, tomēr, ja steigas nav, vislabākais analīzēm būs rīta urīns. Analīzei nepieciešams urīns, kas krājas urīnpūslī ilgāku laiku.
- Urīna analīzēm izmanto speciālus konteinerus, ko pārdod aptiekās un var dabūt jebkurā klīnikā. Tie ir tīri, sterili un ērti lietojami.
- Ar urīna paraugu, kas savākts no kaķa kastītes, grīdas, paladziņa, proti, jebkurā dabiskā veidā, nevar droši spriest par mikrofloru, kas mīt urīnceļos. Lai iegūtu visticamāko rezultātu, būtu jāveic cistocentēze jeb punkcija. Šo metodi urīna noņemšanai (urīna paraugu izvelk ar šļirci, tās adatu ievadot pūslī) parasti izmanto, ja citādi urīnu nevar paņemt vai arī precīzas diagnozes noteikšanai, pārbaudot nieres vai urīnpūsli. Tā ir absolūti droša procedūra.
- Liels daudzums eritrocītu urīnā apgrūtina diagnostiku, tāpēc, ja urīns tiek nodots ar asiņu piejaukumu, ārsts var nozīmēt vēl vienu precizējošu analīzi jau pēc tam, kad urīna krāsa kļūs normai tuvāka. Savukārt urīnu ar pārāk lielu asiņu piejaukumu var vienkārši nepieņemt analīzēm. Tas ir normāli, tādos gadījumos izmanto citas diagnostikas metodes, bet analīzes paņem nedaudz vēlāk.
- Sadzīves ķīmijas un tīrīšanas līdzekļu paliekas izmaina svarīgas urīnam raksturīgās pazīmes. Tāpat, ja urīns tiks savākts tam nepiemērotā tarā, urīnā var iekļūt piemaisījumi. Tas nozīmē, ka kaķa tualeti pirms urīna savākšanas var mazgāt tikai un vienīgi ar tīru ūdeni un pēc tam izskalot ar verdošu ūdeni, bet sinepju vai gurķu burciņas, kuras kaut desmitreiz pārmazgātas ar Fairy, nekādi neder urīna glabāšanai.
- Pietiekams urīna daudzums analīzei ir 10 mililitri, vislabāk – 20 mililitri, ja izdodas tik daudz savākt. Neesi skops un neatlej drusciņ – nes visu!
