Kā pasargāt savu dārzu no meža zvēru postījumiem?

Astes
Zane Piļka-Karaļeviča
29. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Cilvēkiem, kuru mājas un dārzi atrodas mežu tuvumā, ziemas periodā viena no aktuālākajām problēmām – kā pasargāt augļkokus un dārzu no meža dzīvnieku postījumiem. Ne visiem saimniekiem ir iespēja apjozt savu īpašumu ar augstu sētu vai elektrisko ganu, tāpēc zvēru atbaidīšanai jāizmanto citas metodes. Konsultē Nacionālā Botāniskā dārza direktors ANDREJS SVILĀNS un Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs VALTERS LŪSIS.

Dārza aizsardzības pasākumus var sākt ar tradicionālajām metodēm – stiepļu pinuma žogu apkārt dārzam, nelielas koka sētiņas aplikšanu ap augļu kokiem un citiem stādījumiem, egļu zaru aplikšanu ap kokiem vai armatūras sieta, ko pielieto būvniecībā, aptīšanu ap koka stumbru. Taču var mēģināt izmantot arī citas.

Aizsardzība pret zaķiem un pelēm

Iepazīstināt ar zaķiem nevienu nevajag. Ļoti simpātiski zvēriņi, taču augļu koku un krūmu saimnieki nevar viņus ciest ne acu galā. Un ir par ko. Latvijā mīt divas zaķu sugas – pelēkais un baltais zaķis. Barības meklējumos zaķi iznāk krēslā, pēc saulrieta, un barojas, līdz pilnībā satumst. Paretam zaķus mielojoties var sastapt arī dienas laikā.

Visvairāk zaķi iecienījuši tādus augļu kokus un krūmus, kā ābele, aprikoze, plūme, vilkābele, lazda. Ar mazāku kāri viņi grauž ķiršu, bumbieru kokus un praktiski nemaz neaiztiek jāņogulājus, irbenājus, sausseržus, mežrozītes. Ļoti žēl dažkārt skatīties uz dārzu, kuru iznīcinājuši zaķi. Vistrakāk viņi apskādē tieši jaunos kociņus.

Zaķi spējīgi grauzt mizu un zarus dziļumā līdz pat 7 mm, apgrauzt zarus augstumā līdz 70 cm no zemes vai sniega virsmas.

Taču līdzās zaķiem, kuri apgrauž mizu un pumpurus, kokiem kaitē arī peles. Turklāt peles var apēst zemes līmenī mizu visapkārt kokam, kas noved pie tā neizbēgamas bojāejas.

Veidi, kā pasargāt kokus

 No zeķbiksēm līdz smirdošiem maisījumiem

  1. Aptin stumbru ar agrotīklu vai sietu, labāk metālisku, ar sīkiem caurumiņiem. Vēlams, lai caurumiņu izmērs būtu ne lielāks par 1– centimetriem, tad kokus aizsargāsi ne tikai no zaķiem, bet arī no pelēm. Šā paņēmiena trūkums – siets nav lēts. Metālisku sietu arī sagriezt ir visai neērti un ilgi, ja nav speciālo šķēru. Bet plastmasas sietu peles var sagrauzt. Arī zaķi, ja vien ļoti, ļoti vēlēsies, to var izdarīt, taču tas jau mazāk iespējams. 
  2. Aptin ābeļu stumbriņus ar kaprona zeķbiksēm vai zeķēm. Visai labs un drošs veids. Kaprons zaķiem negaršo, pelēm ne tik. Kapronu viegli nostiprināt ar līmlenti. Zem kaprona aizsega koka stumbrs nekļūs mitrs un netrūdēs.
  3. Aptin stumbru ar ruberoīdu. Šis veids no zaķiem kokus aizsargās, taču apstākļi zem ruberoīda kokam nav tie labvēlīgākie. Miza var kļūt mitra, saulē ruberoīds var ļoti uzkarst, kas ļoti kaitē kokiem.
  4. Atbiedēšanai var izmantot arī smirdošus maisījumus. Lūk, viena tāda maisījuma recepte. Paņem 300 gramus naftalīna, 3 kilogramus saimniecības ziepju, 2 litrus augu eļļas un puslitru terpentīnu. Visu šo ellīgo maisījumu iejauc 10 litros ūdens un pēc tam apsmērē koku stumbrus. Tie, kas izmēģinājuši, apgalvo, ka zaķi nenāk apsmērētājiem kokiem ne tuvumā.
  5. Zaķi ir pazīstami ar savu bailīgumu, tāpēc zaķu aizbiedēšanai var mēģināt izmantot arī šādu metodi – iekar kokos melnas papīra lapas. Papīrs vējā kustas, un ir cerība, ka zaķi pārbīsies līdz infarktam. Joks, protams, bet šis veids tiešām palīdz, taču tikai attiecībā uz zaķiem. Peles tas absolūti neietekmē, viņas skraida zem sniega un grauž mizu arī zemāk par sniega līmeni, tāpēc iekārto papīru vienkārši neredz.
  6. Veids tikai pret pelēm. To var kombinēt ar paņēmienu Nr. 5, kas savukārt iedarbojas tikai uz zaķiem. Ja tu ziemā dzīvo blakus savam augļu dārzam, tad, uzkrītot sniegam, mēģini rūpīgi nomīdīt sniegu ap koku stumbriem tā, lai peles nevarētu tik viegli izrakt alas. Tāpat zem ābelēm izliec smirdošus atbaidītājus, kuri pelēm ļoti nepatīk. Tas ir koriandrs, piparmētras, suņmēle, plūškoks.

 

Atceries! Dzīvnieku apgrauztus kociņus var izglābt, ja regulāri apraudzīsi savu dārzu un laikus pamanīsi postījumus. Ja zaķis kociņu apgrauzis, apzied grauzuma vietu ar potvasku vai dabisko lineļļas krāsu – tas pasargās bojātās vietas no izžūšanas un palīdzēs kociņam izdzīvot.

Vēl viens koku bieds – sals un saule

Ābelēm – īpaši jaunajām – ir vēl arī citas problēmas: sals un saule. Tieši šādā skaistā bezvēja dienā, īpaši ziemas otrajā pusē, kad saule jau jūtami silda, tumšie ābeļu stumbri var spēcīgi uzkarst. Bet vakarā, kad saule noriet, bet sals turas stindzinošs, ābeles iegūst stumbru bojājumus no straujas temperatūras maiņas. Tādās vietās miza plaisā un atlobās. Smagākos gadījumos koks aiziet bojā.

Aizsargāt kokus no sala radītajām plaisām palīdzēs koku kaļķošana. Vecos kokus var kaļķot ar jebkādu gatavo šķīdumu, veikalos var atrast visdažādākos. Savukārt ar jaunām ābelītēm jābūt uzmanīgākiem, daži sastāvi var būt toksiski maigajai mizai. Kaļķošanai labi der ūdens emulsijas krāsas, taču to sastāvā nedrīkst būt potenciāli kaitīgu komponentu. Pavisam jaunus kociņus nebalsina – decembrī tos apsien ar izturīgu papīru, lai pasargātu no bargā sala.

Kaļķot pavisam jaunus kociņus sāk, kad stumbrs ir lāpstas kāta resnumā.

Aizsardzība pret lapsām

Vēla rudens un ziemas periodā ne tikai kokiem un dārziem draud briesmas, dažkārt sētā sāk sirot arī tādi plēsīgi meža dzīvnieki kā lapsas, kas apdraud mājputnus. No lapsām cilvēki visbiežāk baidās tāpēc, ka tās pārnēsā trakumsērgu. Beidzamos gadus gan Latvijā nav reģistrēts neviens trakumsērgas gadījums, un tas ir PVD nopelns. Tāpēc, ieraugot lapsu, nevajadzētu uzreiz ķerties pie bises.

Vistām gan lapsa ir bieds numur viens. Ļoti izbadējusies lapsa var nomedīt arī kaķi. Kad cilvēki sniegā pamanījuši plēsēju pēdas ap māju, pirmais, kas daudziem noteikti iešausies prātā – izmantot mednieku palīdzību. Taču tā ir visai piņķerīga padarīšana – zemes īpašniekam jāslēdz medību tiesību nodošanas līgums, jo mednieku kolektīvs bez šāda līguma medīt nedrīkst.

Protams, ja tev ir medīšanas tiesības, savā īpašumā tu vari pats medīt nelimitētos dzīvniekus (lapsas, jenotsuņus, zaķus, bebrus u. c.). Taču mēs labāk iesakām izmantot daudz miermīlīgākas metodes, jo dzīvnieks jau sētā nāk izmisuma dzīts – ziemā, kad aptrūkstas barības mežā, dzīvnieki meklē to tuvāk cilvēku mītnēm.

Kā nepiesaistīt lapsu interesi:

  1. Neatstāj nenožogotas atkritumu tvertnes
    Lapsām patīk uzturēties atkritumu tvertņu tuvumā. Šie dzīvnieki ir maitēdāji, tāpēc nevīžīgi samesti atkritumi, veci kauli, zivs ķeskas pievilinās meža zvērus. Ja nebūsi atkritumu tvertnes nožogojis, nebrīnies, ka plēsēji nāks tavā sētā mieloties.
  2. Gaismas reflektori
    Meža zvērus var aizbiedēt ar uz nakti ieslēgtu apgaismojumu. Taču tam būs īslaicīgs efekts, pāris nakšu. Labāk iedarbosies periodiski uzplaiksnījoša gaisma. Noderēs arī gaismas reflektri ar kustību sensoriem, kas iedarbojas, tiklīdz kāds pienāk tuvumā. Taču lapsas ir gudri dzīvnieki – redzot, ka šī gaisam viņas neapdraud, lapsas no pēkšņas gaismas iedegšanās vairs nebaidīsies.
  3. Sargsuns
    Lai arī sargsuņa izmantošana ir efektīva metode, kā pasargāt savu sētu un mājputnus no lapsu uzbrukuma, ar apmācītu sargsuni jābūt ļoti uzmanīgam, jo nereti tas savu teritoriju sargās pilnīgi pret visu un visiem, tai skaitā arī svešiem cilvēkiem.

 

Padoms! Ja pēkšņi esi pamanījis sētā sirojam lapsu vai kādu citu meža zvēru un tev nav pie rokas nekā cita, kā tikai mobilais telefons, izmanto dzīvnieka aizbiedēšanai fotokameras zibspuldzi vai gaismas lukturīša aplikāciju. Spilgtai gaismai dzīvnieku vajadzētu izbiedēt.

Ja aci pret aci satiecies ar meža zvēru, saglabā mieru, nekādā gadījumā netuvojies dzīvniekam.

Dari viņam zināmu par savu klātbūtni, taču neizprovocē zvēru. Atceries – sajūtot cilvēka klātbūtni, dzīvnieks pats centīsies izvairīties no tikšanās.

KAS IR REPELENTI?

Dabiskas vai ķīmiski sintezētas vielas, ko izmanto atbaidīšanai no cilvēkiem un mājdzīvniekiem.

Aizsardzība pret mežacūkām

Mežacūkas ziemas periodā nāk no meža laukā tad, kad ārā ir plusi un zeme ir mīksta. Lielākos postījumus mežacūkas nodara, barības meklējumos uzrokot graudaugu un kukurūzas sējumus, kartupeļu stādījumus, piemājas dārzus, meklējot kukaiņus, maijvaboļu kāpurus un citus cūku gardumus. Mežacūkas var atgaiņāt ar dažādām metodēm – skaņu, gaismu, repelentiem. Var izlikt ap lauku gaismeklīšus ar saules baterijām.

Laukos pat praktizē ar cilvēka urīnu piesūcinātu pamperu izlikšanu lauku malās, lai tā rukšiem atgādinātu, ka lauks pieder cilvēkiem, ne meža zvēriem.

Mežacūkām ir ļoti laba oža. Tāpat mežacūkas no lauka var aizbiedēt ar troksni. Veikalos ir nopērkami tā dēvētie trokšņa lielgabali, kas darbojas ar gāzi un rada šāvienam līdzīgu troksni. Tiem parasti ir taimeri intervāla regulēšanai starp šāvieniem, turklāt labi uzstādīts lielgabals maina arī šāviena virzienu. Šādas ierīces parasti iegādājas lielu sējumu aizsardzībai pret meža zvēriem, un tās maksā aptuveni 400 eiro. Taču dzīvnieks pie visa pierod – ja šie šāvieni mežacūkai neasociēsies ar reālām briesmām, ar laiku viņa no tiem vairs nebaidīsies. Tāpēc, atskanot šiem trokšņiem, medniekam kādu cūku reāli vajadzētu arī nošaut, tad ir liela iespējamība, ka mežacūkas šai vietai turpmāk metīs līkumu.

Var pasargāt savus laukus arī tad, ja dziļi mežā mežacūkām būs ierīkota barotava. Parasti to dara mednieki, saskaņojot barotavas ierīkošanas vietu ar zemes īpašnieku. Ja barotava būs ierīkota tuvu lauksaimniecības zemei – cūkas, iedamas uz barotavu, pa ceļam paviesosies arī ganībās.

Ņem vērā!

No mežacūkām jāuzmanās laikā, kad viņām ir sivēni. Tad tās var kļūt cilvēkiem bīstamas. Tāpēc, ja redzi, ka mežacūka uzrok tavu lauku un turpat netālu tusē arī sivēni, netuvojies un nemēģini dzīt prom. Mežacūka var skriet ātrāk par cilvēku un viņas ilkņi ir ļoti asi un cilvēkam var radīt nopietnas traumas.

Aizsardzība pret stirnām

Šie dzīvnieki dārza apkārtnē rādās tikai tad, ja viņi zina, ka tuvumā nav cilvēku. Vai arī ir pilnīga izmisuma vadīti, ja sniega ir daudz un sagādāt barību mežā ir ārkārtīgi grūti. Visbiežāk šie pārnadži nodara postījumus kociņiem, tieši tāpat kā grauzēji. Stirnas apgrauž koku un krūmu mizu, bojā jaunos dzinumus, ēd pumpurus.

Brieži un  aļņi dārzos ir ļoti reti viesi. Lai aizbiedētu stirnas, var izmantot repelentus un citas smakas. Labāko līdzekļu iedarbība pēc izsmidzināšanas saglabājas pat vairāku nedēļu garumā. Repelenti iegādājami lielākajā daļā mednieku preču veikalu. Cena – vidēji 15–20 eiro. Repelentus vislabāk izsmidzināt uz biezas vilnas drēbes vai voiloka gabaliņiem, kas ik pa 5–10 metriem piestiprināti pie mietiņiem. Vēl līdzekļa darbības efektivitāti palielina alumīnija folijas plāksnītes, ar kuru palīdzību tiek panākts gan skaņas, gan smaržas, gan arī gaismas efekts, kas atbaida bukus.

Efektīva metode – izsmidzināms pulveris

Lielisks līdzeklis dzīvnieku aizbiedēšanai no jaunaudzēm un dārziem ir sausais pulveris Plantskydd. Tas atbaida dzīvniekus ar specifisku smaku, kura tiem asociējas ar plēsēju klātbūtni. Līdzeklis ir ražots uz sauso asiņu bāzes. To sajūtot, dzīvnieki parasti netuvojas apstrādātajam kokam un pat nemēģina to grauzt. Smaka nav nepatīkama dārzu apsaimniekotājiem. Šo līdzekli var lietot sausā laikā, ja temperatūra ir nulle un augstāka. Lietošanas laiks ir no septembra līdz martam. To izmanto divas reizes gadā – rudenī un pavasarī. Tas pasargā stādījumus sešus mēnešus, vasarā – trīs mēnešus.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+