Polidaktilija jeb kaķi ar sešiem pirkstiem - tas var būt uz veiksmi!

Parasti kaķiem ir pieci pirkstiņi uz priekšķepām (piektais ir rudiments) un četri uz pakaļkājām – kopā 18 pirksti uz visām četrām kājām. Bet minčiem, kuriem ir daudzpirkstainība jeb polidaktilija, ir vairāk pirkstu, sevišķi uz priekšķepām.
Kaķi
Ilze Zicāne
2. janvāris

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Apzīmējums polidaktilija izveidots no grieķu valodas vārdiem poly (daudz) un daktylos (pirksts). Daudzpirkstīšus tautā mēdz saukt arī par cimdiņu kaķiem, īkšķīšu kaķiem, sešpirkstu kaķiem, kuģa kaķiem (Norvēģijā), laimes kaķiem (Malaizijā), kardi kaķiem (Lielbritānijā) un Hemingveja kaķiem. Iespējams, tieši pateicoties slavenajam amerikāņu rakstiekam Ernestam Hemingvejam, ļaudis daudzpirkstaino kaķu fiziskajā īpatnībā ieraudzīja nevis kroplību, bet gan ko ekscentrisku, eksotisku, savādi pievilcīgu. Tādu, kāds bija pats Hemingvejs, aptuveni 50 kaķu saimnieks.

Hemingvejs pagājušā gadsimta 30. gados dzīvoja Floridas štatā Kīvestā, kur tagad iekārtots rakstnieka muzejs. Savu dzīvesvietu rakstnieks dalīja ar vairākiem desmitiem kaķu, no kuriem gandrīz puse bija kaķi ar polidaktiliju. Vēl tagad, dodoties ekskursijā uz Kīvestu, daudzpirkstīšus var satikt ik uz soļa. Leģenda vēsta, ka viss esot sācies ar kaķēnu, vārdā Sniega Pika, kuru Hemingvejam uzdāvināja kāda kuģa kapteinis.

Sniega Pikas gēni bija parotaļājušies, un kaķēns bija piedzimis ar sešiem priekšķepu pirkstiem. Rakstnieka kaķi brīvi klejoja, kur pašiem tīk, tāpēc ar laiku Sniega Pikam radās mazi daudzpirkstaini pēcnācēji. Runā, ka Hemingvejs esot īpaši mīlējis šos nestandarta minčus. Vēl viena leģenda vēsta, ka polidaktilie kaķi uz Kīvestas salas ieviesušies 19. gadsimtā, kad ostā savā vaļā izklīduši uz kuģiem dzīvojošie kaķi.

Rekordists ir kāds ASV dzīvojošs runcis, vārdā Džeiks, kuram kopā pa abām kājām ir 28 pirksti. 

Kāda ir daudzpirkstīšu izcelsme

Diezgan populārs ir viedoklis, ka polidaktilija ir kaut kas unikāli raksturīgs tikai Amerikas ziemeļu daļai (vēl kāda versija apgalvo, ka daudzpirkstu kaķi pirmo reizi parādījušies Bostonā 17. gadsimtā). Taču tā nav taisnība.

Kaķi ar polidaktilijas iezīmēm aptuveni vienā laikā ir atrasti arī citviet, un vienīgais, kas saista šīs lokācijas, ir kuģi, ar kuriem kaķi tur esot nonākuši. Daudzpirkstu kaķi ir Lielbritānijā (sevišķi daudz ostas pilsētā Kārdiganā, kur tos dēvē par kardi kaķiem). Angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins 1868. gadā grāmatā Augu un dzīvnieku variācijas mājsaimniecībās rakstīja:

«Esmu dzirdējis par vairākiem sešpirkstu kaķu bariem, kuri šo fizisko īpatnību nodod tālāk vismaz triju paaudžu garumā.»

Tāpat sešu un vairāk pirkstu kaķi dzīvo Eiropas vidienē un Āzijā. Malaizijā sešpirkstu kaķus sauc par laimes kaķiem un tur īpašā godā. Malaizijas lauku reģionos ir daudz nekastrētu runču ar vairāk nekā 18 kāju pirkstiem, tādēļ tur varētu dzīvot ievērojams skaits daudzpirkstīšu.

Gēnu spēlītes

Polidaktilija nav raksturīga tikai kaķiem vien. Tā piemīt arī daudziem citiem dzīvniekiem un arī cilvēkiem. Daudzpirkstībai ir divi cēloņi: spontāna mutācija gēnu līmenī un iedzimtība. Salīdzinot ar citām zīdītāju sugām, kaķiem polidaktilija ir sastopama ievērojami biežāk. Ar ko tad kaķu genofonds (vai varbūt kaķēnu attīstības process) atšķiras no citiem?

Pastāv teorija, ka visa sāls slēpjas tajā, kā noteikti gēni izkārtojušies hromosomā. Dažas vietas hromosomās ir vairāk pakļautas mutācijai kā citas. Šīs vietas zinātnieki mēdz apzīmēt kā mutāciju karstos punktus. 60. gados Anglijā tika pētīts gadījums, kad katras nākamās paaudzes kaķēniem bija par vienu pirkstu vairāk nekā viņu mātei.

Gēni it kā deva instrukciju vienkārši pievienot par vienu vienību vairāk nekā iepriekš. Par laimi, acīmredzot tika sasniegts limits, cik daudz pirkstu vienam kaķim var būt, un mutācija neturpinājās. Līdzīgs gadījums tika novērots ASV, taču šajā kaķu kolonijā viss nebeidzās tik labi. Vairāki kaķēni nāca pasaulē ar tik daudz pirkstiem, ka tie viņiem neļāva pilnvērtīgi funkcionēt.

Daudzpirkstības variācijas

Embrioloģijas (zinātnes par embrija attīstību visās tā stadijās) speciālisti izdala divas polidaktilijas formas. Pirmā un populārākā polidaktilijas forma veido papildu pirkstus kaķa ķepas iekšpusē – īkšķa pusē. Otrā forma izpaužas kā papildu pirkstiņi ķepas ārpusē – mazā pirkstiņa pusē. Tā ir retāk sastopama forma. Visbiežāk daudzpirkstu kaķītim vienai ķepai ir viens līdz divi papildpirkstiņi, taču var būt arī vairāk. Reizēm arī rudementārajam pirkstiņam, kurš pie zemes neskaras, rodas dubultnieks.

Kopumā veselību neietekmē

Kopumā polidaktilija neizraisa veselības problēmas. Tā netraucē kaķa veselīgai attīstībai un dzīvei, un drīzāk tā ir novirze no normas nekā kroplība. Tajā pašā laikā ir saimnieki, kuri lūguši veterinārārstiem ķirurģiskā ceļā noņemt liekos pirkstiņus drošības iemeslu dēļ. Tomēr, kā atzīst veterinārārsti, raizēm, ka papildpirksti un nagi varētu ķerties mīkstajās mēbelēs vai kā citādi traucēt, lielākoties nav pamata.

Kaķis kontrolē šos pirkstus tieši tāpat kā visus pārējos.

Ārkārtīgi retos gadījumos var rasties problēma ar naga augšanas virzienu, bet tas var notikt tikai tad, ja papildu pirkstiņi ir nepilnīgi attīstījušies un nagam nav vietas, kur augt.

Šajā gadījumā veterinārārsts taisa operāciju, lai ieaugušais, pāraugušais vai sabiezējušais nags neizraisītu infekciju un netraumētu kāju vēl vairāk. Tomēr daudzpirkstīša saimniekam nevajag lieki uztraukties, jo tā notiek patiešām reti. Ja kaķis staigā stabili un droši uz visām četrām kājām, staipa pirkstiņus un, taisot manikīru un pedikīru, nav redzami nekādi pušumi, tad viss ir kārtībā.

Polidaktilija un kaķu šķirņu mode

Vēsturiski polidaktilija esot bijusi līdz 40% oriģinālo un nereģistrēto meinkūnu pārstāvju. Pastāv nostāsti, ka papildpirksti kalpojuši kā savdabīgi sniega zābaki, lai vieglāk pārvarētu mežonīgās Jaunanglijas (ASV ziemeļaustrumu daļa) ziemas. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka meinkūni ar gēnu dāvāto papildu pirkstiņu esot pat zvejojuši zivis. Lai nu kā, amerikāņu meinkūnu šķirnes standarta veidotāji tomēr neparakstījās uz daudzpirkstības legalizāciju, tāpēc centās panākt, ka kaķi dzimst ar normālu pirkstu skaitu. Meinkūns ar nestandarta pirkstu skaitu nevar būt izstāžu kaķis.

Tomēr, tā kā daļa audzētāju papildu pirkstos neko sliktu nesaskata, Amerikā ir audzētavas, kur ar lepnumu tiek pavairoti tieši polidaktili meinkūni. Iegādājoties meinkūnu kaķenīti, pastāv iespēja, ka viņas mazuļiem būs kāds papildu pirkstiņš.

Daudzpirkstība ir arī viena no bezastaino kaķu šķirnes – piksiboba – iespējamām pazīmēm. Savukārt amerikāņu polidaktils ir šķirne, kuras nosaukumā jau viss pateikts – kaķa pamata pazīme ir papildu pirkstiņi. Kopumā polidaktilijas mutācija nešķiro saimniekus pēc šķirnēm – tā var parādīties jebkurai šķirnei. Liela daļa kaķu audzētāju, asociāciju, izstāžu organizatoru tomēr sliecas par labu centieniem polidaktilus kaķus apzināti nevairot.

Veiksmes kaķi

Veiksmes kaķa titulu daudzpirkstainiem kaķiem piedēvēja jūrnieki. Viņiem šķita, ka daudzpirkstīši žurkas un peles no kuģa labirintiem izķeksē labāk nekā parastie kaķi. Var pieņemt, ka tādā veidā polidaktilie kaķi pa pasauli arī izplatījās.

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs