Kas guļ, tas negrēko! Nemodini dzīvnieku

Guļošu suni… atstāj mierīgi guļam. Šajā vecajā sakāmvārdā ir liela daļa taisnības. Miegs ir ļoti svarīgs, lai gan vēl joprojām zinātnieki nav atklājuši, kāpēc. Un, gluži tāpat kā cilvēki, arī dzīvnieki guļ atšķirīgu laika ilgumu.
Interesanti
Agnese Ģērmane
1. marts

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Arī dzīvniekiem gulēšanas un nomoda periodu regulē tā saucamais iekšējais pulkstenis. Smadzenes kontrolē dažādu vielu rašanos, tostarp adenozīna un melatonīna hormonu, kas viņus iemidzina.

Tāpat kā cilvēkiem, gandrīz visiem zīdītājiem un putniem ir divas miega fāzes: REM un NREM. Nosaukums REM (Rapid Eye Movement) nozīmē ātras acu kustības, un šajā stadijā mēs redzam sapņus. Dzīvnieki, esot REM miega stadijā, bieži raustās un izdveš skaņas. NREM miega fāzē ir atšķirīgas stadijas starp vieglu un dziļu miegu. Iepriekš tika uzskatīts, ka cilvēki sapņo tikai REM miega stadijā. Taču izrādās, ka sapņot iespējams abās, kaut spilgtākie un intensīvākie sapņi ir tieši REM stadijā. Guļot mēs piedzīvojam vairākus miega ciklus. Pretēji cilvēkiem, kam ir 90 minūšu garš cikls, lielākajai daļai dzīvnieku šie miega cikli ir relatīvi īsi. Mazi dzīvnieki guļ daudz vairāk nekā pieauguši. Viņi arī vairāk laika pavada REM fāzē – iespējams, tas saistīts ar smadzeņu attīstību.

Katrai sugai ir citādi gulēšanas paradumi. Cilvēki guļ trešdaļu savas dzīves, bet suņi noguļ apmēram divas trešdaļas no savējās. Dienā pavadot vidēji 13 stundas miegā, kaķi ir vieni no lielākajiem guļavām mājdzīvnieku vidū. Ja viņi atrod ērtu vietu un neviens netraucē, kaķi var nogulēt vēl ilgāk – pat 20 stundas dienā. Viņu gulēšanas ilgumu ietekmē arī laika apstākļi. Daudzi dzīvnieki pielāgojas gadalaikiem. Piemēram, ziemā viņi guļ stundu ilgāk nekā parasti.

Zirgi aizmieg guļus tikai tad, kad jūtas drošībā.

Zirgi, aitas un liellopi iztiek ar trim līdz četrām stundām miega. bet cūkas guļ aptuveni astoņas stundas.. Kaut arī aitas guļ tikai četras stundas, tās ir vieni no možākajiem dzīvniekiem.Lai vai kā, daudzi dzīvnieki ļoti bieži ciešā miegā nemaz neaizmieg, bet saglabā stāvokli starp nomodu un miegu. Zinātnieki joprojām diskutē, vai snauda jākvalificē kā miega stāvoklis vai nomods. Neatkarīgi no tā, cik ilgi, tomēr visiem dzīvniekiem ir jāguļ – pat bitēm, augļu mušiņām, prusakiem un spalīšiem. Ja kādu iemeslu dēļ tie nepaguļ, zaudēto miegu viņi atgūst vēlāk. 

Vairākkārtēja snaušana

Cilvēki cenšas atklāt gulēšanas fenomenu jau vairākus tūkstošus gadu. Taču tikai 20. gadsimtā zinātniekiem bija iespēja izpētīt smadzenes, kad tās atradās miega stāvoklī, – elektroencefalogrāfija radīja iespēju izmērīt smadzeņu aktivitāti. Tāpat kā cilvēki, arī lielākā daļa zīdītāju un putnu piedzīvo divas dažādas miega fāzes. Taču dzīvnieki vairakkārt izmanto iespēju pasnaust.

«Atšķirība no mums viņi nekad neguļ astoņas stundas, bet sadala miegu vairākos posmos,» paskaidro profesore Irēna Toblere-Borbelī no Cīrihes universitātes, viena no pasaulē slavenākajām pētniecēm dzīvnieku miega jautājumos. «Tā vietā viņi guļ noteiktu reižu skaitu, kas ir nemainīgi. Dzīvnieku gulēšanas paradumi ir atkarīgi no ārējiem apstākļiem, piemēram, gaismas,» skaidro profesore Irēna Toblere-Borbelī no Cīrihes universitātes. Kāpēc dzīvnieki snauž un kāpēc miega ilgums sugām atšķiras, ir jautājumi, kas zinātnieku prātus nodarbina visvairāk. Pat neņemot vērā sugu īpatnības, miega cikls atšķiras arī indivīdiem, to ietekmē gēni. «Suņi ļoti viegli adaptējas, un viņiem patīk būt kopā ar cilvēkiem, tādēļ viņu gulēšanas paradumi var būt atkarīgi no dzīvošanas apstākļiem un saimnieka ikdienas gaitām. Savukārt dažas šķirnes ir nervozākas par citām. Sargsuns ir možāks un mazāk miegains nekā mājas suns,» saka profesore.

Dzīvnieki guļ dažādās pozās – izstiepušies garšļaukus, saritinājušies, apgūlušies uz sāna vai vēdera vai balansējot uz vienas kājas, piemēram, putni.

Sardzē

Šķiet, arī diēta ietekmē miega ilgumu. Piemēram, zālēdāji guļ mazāk nekā tāda paša izmēra gaļēdāji. Liellopiem un aitām ir daudz jāēd, jo viņu ēdienā ir maz kaloriju. Bet dzīvniekiem, kas gandrīz nemitīgi to vien dara, kā ēd, paliek mazāk laika gulēšanai. Tāpēc zālēdāji ir allaž modri. Turpretī mednieki un plēsēji, kuriem ne no kā nav jābaidās, var atļauties gulēt vairāk. Bet pat šī teorija neizskaidro miega fenomenu, un, tāpat kā daudzās citās, arī šajā ir izņēmumi.

Katram sava guļampoza

Dzīvnieki guļ dažādās pozās – izstiepušies garšļaukus, saritinājušies, apgūlušies uz sāna vai vēdera vai balansējot uz vienas kājas, piemēram, putni.

Zirgi, ēzeļi un aitas ir zīdītāji, kas lielu daļu sava miega pavada, stāvot kājās. Briesmu gadījumā zirgiem jābūt gataviem ātri reaģēt. Senāk pieņēma, ka šādā pozā zirgi tikai snauž un, lai gulētu pa īstam, apguļas, bet jaunākie pētījumi liecina, ka, pat stāvot kājās, viņi atrodas dziļā miegā. Zirgi visbiežāk guļ stāvus, jo var nofiksēt karpālās un lecamās locītavas, kas ļauj atslābināties nenokrītot. Laiku pa laikam viņi pamaina aizmugurējo kāju, uz kuras balstās. Šajā pozā zirgi mēdz stāvēt arī nomoda laikā, kad gaida apseglošanu vai iejūgšanu.

Liellopiem un aitām ir daudz jāēd, jo viņu ēdienā ir maz kaloriju. Bet dzīvniekiem, kas gandrīz nemitīgi to vien dara, kā ēd, paliek mazāk laika gulēšanai

Citi dzīvnieki atraduši savu individuālo gulēšanas stratēģiju. Īpaša miega forma ir tā sauktā lēno viļņu (jeb dziļā miega) gulēšana, kuras laikā dzīvnieki pilnībā nezaudē apziņu. «Ir zināmas daudzu putnu sugas, kas guļ ar vienu atvērtu aci un vienu smadzenes puslodi aktīvu,» saka Dr. Nīls Ratenborgs no Maksa Planka ornitoloģijas institūta Vācijā. «Šis paradums pirmo reizi tika atklāts mājas vistām un ir novērojams arī citiem mājdzīvniekiem, piemēram, pundurpapagaiļiem.»

Šādos gadījumos atvērtā acs ir savienota ar nomodā esošo smadzeņu puslodi. Viņa vadītajā izpētē zinātnieki atklāja, ka meža pīles ar vienu vaļēju aci guļ, kad barā lido kā malējās. Interesanti, ka atvērtā acs bija tā, kura atradās otrpus pārējiem putniem. «It kā šie putni uzraudzītu, vai neparādīsies plēsēji,» saka amerikāņu zinātnieks. Taču nav pārliecības, ka putni lēno viļņu miegā redz tāpat kā nomodā.

Dr. Ratenborgs tagad pēta, vai putni guļ lidojot un migrējot. Atbildes pagaidām nav. Viena no versijām ir, ka putni šajā laikā izmanto lēno viļņu gulēšanu. Tas pats atklāts delfīniem. Patiesībā šie ūdens zīdītāji neguļ nemaz, jo atšķirībā no cilvēkiem viņiem nemitīgi jākontrolē sava elpošana. Tāpēc viena daļa delfīnu smadzeņu vienmēr ir nomodā un kontrolē viņu peldēšanu gulēšanas laikā, virs ūdens turot elpošanas atveri.

«Es būtu ļoti pārsteigts, ja cilvēki īzrādītos vienīgā suga, kas ir spējīga sapņot.»

Miegs  joprojām neatklāts noslēpums

Līdz pat mūsdienām miegs ir neatklāts noslēpums. «Mēs esam tālu no patiesības atklāšanas, kāpēc dzīvniekiem un cilvēkiem vajadzīgs miegs,» saka Dr. Ratenborgs. Nepietiekami daudz miega veicina dažādas slimības. «Nesenākie pētījumi liecina, ka miega laikā smadzenēs notiek svarīgi procesi, kas nav iespējami, nomodā esot. Miegam ir liela nozīme smadzeņu atjaunošanās laikā. Tāpēc ir pieņemts, ka miega laikā smadzenes apstrādā informāciju, kas ir uzņemta dienā,» norāda zinātnieks.

Pamatojoties uz šo teoriju, smadzenes atstumj nelietderīgo informāciju un apstrādā un saglabā to, kas ir svarīga. Šim šķirošanas procesam vajadzīgs miers un ārējo stimulu neesamība. Ķermenis pats dabiskā ceļā sevi reģenerē miega laikā un nostiprina imūnsistēmu. Bet šis paskaidrojums neatklāj miega nepieciešamību. «Līdz šim nav atklāts neviens process smadzenēs, kas notiktu tikai miega laikā. Ja tādu atrastu, tas būtu liels solis pretī progresīvai smadzeņu izpētei,» saka profesore Toblere-Borbelī.

Vai dzīvnieki sapņo?

Cilvēki sapņo katru nakti, pat ja nākamajā rītā savus sapņus neatceras. Bet kā ir ar dzīvniekiem? Guļot suņi dažkārt kustina ķepas, iešņācas, čāpstina lūpas, tāpēc mēs iedomājamies, ka arī viņi sapņo. «Mēs zinām tikai to, ka arī zīdītāji un putni piedzīvo REM miega fāzi. Šī ir fāze, kurā cilvēki piedzīvo spilgtākos un spraigākos sapņus,» saka dakteris Ratenborgs. Tāpēc zinātnieki neizslēdz, ka arī dzīvnieki redz sapņus. Tiesa, atšķirībā no cilvēkiem, kuri var pastāstīt par saviem sapņiem, dzīvnieki to nevar izdarīt, tāpēc mēs nezinām, kā pasauli savos sapņos uztver dzīvnieki. «Es būtu ļoti pārsteigts, ja mēs būtu vienīgā suga, kas ir spējīga sapņot,» saka Dr. Ratenborgs.

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Māja

Receptes

Dārzs