Kāpēc melnie kaķi ir melni?

Nu, kā uz to raugās! Vispār jau īpašu uzmanību viņiem nepievērš – izņemot gadījumus, kas saistās ar māņticību. Jo visādi citādi melns kaķis ir tāds pats kā pārējie viņa sugas brāļi – veikls, graciozs un neatkarīgs. Tomēr kaut kas tajos melnajos ir...
Kaķi
14. janvāris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Robert Couse-Baker, Flickr.com
George Washington is resplendent in her winter coat. ___ Hissing black cat Digital photograph (in-camera computational composite) Nov. 26, 2018 Sacramento, California

Tumšā istabā, kā zināms, visi kaķi ir melni, bet īstie melnie vispār ir īpaši! Pirmkārt, tāpēc, ka viņi ir mutanti. Tas gan nav nekas sevišķs, jo mutācija – pārmantojama sugas pazīmju pārmaiņa – vienkārši pieder pie evolūcijas. Pretējā gadījumā visiem kaķiem (bet galvenais – arī viņu saimniekiem!) būtu jāsamierinās ar sava pirmatnējā kažoka krāsu shēmu: pelēkbrūns, svītrains, plankumains, ar tumšākām vai gaišākām joslām... Vienveidīgi, lai neteiktu – garlaicīgi! Patiesības labad jāpiebilst: rūpīgi ­apskatot melno kažociņu saules gaismā, nereti var manīt brūnganu atblāzmu – atmiņas no senču kažoka krāsas.

Otrkārt, krāsas rezultāts bieži vien ir neizdibināma iedzimtības rotaļa.

Kaķa ādas, acu un kažoka krāsa ir atkarīga no saistīto gēnu savienojumiem, gluži tāpat kā cilvēkiem. Melns kaķis var būt ar dažādu gēnu salikumu.

Ja abi vecāki ir melni, tātad ar vienādu iedzimtības komplektu, tad viņu pēcnācēji arī būs melni, jo gēnu salikums, kas nosaka vilnas krāsu, ir dominējošs.

Melanocīti ir nobriedušas nervu kores izcelsmes šūnas, kas producē melanīnu – šai gadījumā melno pigmentu, kas nosaka dzīvnieka audu krāsu. Pigments var būt arī tumši brūns vai dzeltens. Ja kaķa ādas melanocīti ir ar aguti faktoru, tas rosina dzeltenbrūna pigmenta veidošanos, un tāpēc savvaļas kaķi parasti ir dzeltenbrūni. Arī mājas kaķiem vajadzētu būt tādā krāsā, ja vien cilvēki neniekotos ar viņu gēniem, lai iegūtu citas krāsu kombinācijas. Tā notiek arī dabā – par to liecina gan tīģeru un leopardu dzeltenie un melnie kažoki, gan arī svītrainie minči.

Aguti (katrs mats ir sadalīts vairākās krāsu zonās, apakšējā un galotnes daļā) krāsu variācija ir sevišķi izteikta īsspalvainajiem dzīvniekiem, piemēram, zelta aguti (Goldagouti) vai sudraba aguti (Silberagouti) – melnā pamatkrāsa ir ar metālisku spīdumu. Bet kombinācijas ar dzeltenu un melnu krāsu parasti notiek tāpēc, ka melanocīti neatpazīst aguti, un pigmentu ražojošās šūnas pieķeras kādam citam proteīnam, kas tam liek ražot izteikti tumši brūnu krāsu.

Tā kā proteīns tiek ražots netālu no melanocītiem, kļūdaino aguti dēļ kaķim var būt tumšas svītras, plankumi (kā leopardam) vai divas krāsas (melnbalts kaķis).Runājot evolucionāros terminos, plankumi un svītras daļai kaķu ir snieguši milzīgu priekšrocību. Tā nav nejaušība, ka plankumainie kaķi mežainos apvidos ir visveiksmīgākie, jo lapu ēnas rotaļājas arī viņu kažokos, tā sargājot no nelabvēļiem. Savukārt tīģeru strīpainais ietērps saplūst ar bambusiem un garo zāli.

Turpretim lauvām savannā no divkrāsainības nebūtu nekādu priekšrocību, tāpēc tām ir saglabājusies kažoka sākotnējā krāsa. Interesanti ir arī tas, ka gan melnās panteras, gan tīģeri gūst labumu no viendabīgās krāsas – gluži vienkārši tāpēc, ka savvaļā tāds skats ir gana rets un viņu medījums parasti nav sagatavojies aizsargāties pret tādu uzbrucēju.

Vienkāršoti skaidrojot, aguti veidošanās sagāja dēlī – pigmentu ražojošie melanocīti to neatpazīst, tāpēc kaķis ir viscaur melns. Daži zinātnieki uzskata, ka tāda mutācija ir citas evolucionāras attīstības blakusprodukts. Jo īpaši tas attiecas uz mājas kaķiem, jo kādreiz vīruss kaķu populācijai uzbrucis ar īpašu spēku. Daži vīrusi rosās, iemājojot saimnieka ķermeņa DNS. Tā kā melniem kaķiem bija defektīvs gēns, konkrētais vīruss uz viņiem nevarēja iedarboties, tā ļaujot šiem dzīvnieciņiem izdzīvot krietni labāk nekā viņu svītrainajiem vai divkrāsainajiem radiniekiem.

Melns nav šķirne!

Tā, starp citu, ir nopietna norāde! Starptautiskā kaķu federācija FIFe (Federation International Feline) pieļauj viendabīgi melnu krāsu divdesmit vienai šķirnei, un tikai vienas šķirnes – Bombejas – minči vienmēr ir melni. Starp pārējām pilnīgi melns kažoks nedaudz biežāk sastopams runčiem nekā kaķenēm.

Melns ne vienmēr ir melns!

Dzīvnieku patversmēs, sevišķi ASV, novērots, ka melnos kaķus nelabprāt ņem aprūpē, jo, pirmkārt, cilvēki māņticīgi uzskata, ka tie varētu piesaistīt nelaimi. Dažas labdarības iestādes pat neļauj melnu kaķu adopciju Helovīna laikā, baidoties, ka tie tiks mocīti un izmantoti kā dzīvās dekorācijas. Otrkārt, savi novērojumi ir arī sociālo mediju portāliem – tur nereti tiek minētas tādas frāzes kā: vienkrāsainie minči izskatās pārāk vienkārši un neizteiksmīgi...

Vai melns patiešām ir tik melns, kā to mālē? Pirmās ziņas par kaķu piejaucēšanu atrastas jau 6. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Anatolijā. Kaķi bija ļoti izplatīti arī Indijā un jo īpaši Ēģiptē – tur kaķis bija svēts dzīvnieks, simbolizēja Mēness dievību. Senie ēģiptieši bija pārliecināti, ka dienā kaķa acis savāc saules starus, bet naktī tos izstaro. Dievieti Mafdetu viņi iztēlojās kā kaķi, bet mājas pavarda sargātāju dievieti Bastu attēloja ar kaķa galvu. Arheoloģiskajos izrakumos atrasts vairāk nekā 300 tūkstoš kaķu mūmiju, balzamētu ap 4500. gadu pirms mūsu ēras.

Laika gaitā attieksme pret melnajiem minčiem mainījās. Dažu tautu folklorā tie salīdzināti ar čūskām, kas saritinājušās pie pavarda. Kaķu spēju nedzirdami pārvietoties, labi redzēt tumsā, ņaudot radīt skaņas, kas līdzinās bērna raudām, sāka uzskatīt par ļaunā gara pazīmēm. Nostāsti vēstīja, ka melns kaķis pēc raganu vai dēmonu pavēles var pārvērsties par cilvēku, lai darītu ļaunu. Viduslaikos ticēja, ka tajos iemiesojas sātans, tāpēc Lieldienās melnie peļu junkuri tika ķerti un ­sadedzināti, bet to ­kauliem piedēvēja maģiskas īpašības.

Kristiešu baznīcas gādāja par kaķu iznīcināšanu, pasludinot tos par sātana kalpiem.

Tāpat arī tika kultivēts uzskats, ka raganas pārvēršas kaķos savu tumšo nodomu izpildei, tāpēc daudzās raganu prāvās arī viņu kaķiem piesprieda nāvessodu, sadedzinot uz sārta.

Tomēr aizspriedumu dēļ, kas lika nogalināt melnos kaķus, savairojās žurkas un izplatījās dažādas sērgas.

Postošākā no tām – melnā nāve jeb melnais mēris, kas 14. gadsimta vidū sākās Eirāzijā un Ziemeļāfrikā un ilga līdz pat 18. gadsimtam, kopumā paņemdams 75 miljonu cilvēku dzīvības. Šajā laikā radās jo daudzi ticējumi, piemēram – ja melns kaķis pārskrien pāri ceļam, bet cilvēku pēc tam nepiemeklē kas nelāgs, tātad viņam brīnumainā kārtā ir paveicies.

Manipulēšana ar kaķu kažociņa melno krāsu turpinājās. Piemēram, Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis Čārlzs I (1600–1649) ticēja, ka melni kaķi nes veiksmi, tāpēc savu mīluli loloja un visādi centās pasargāt. Kad viņa mincis devās citos medību laukos, karalis sūrojās, ka nu viņa veiksme esot beigusies.

Leģenda vēsta, ka jau nākamajā dienā karali arestēja, notiesāja par nodevību un sodīja ar nāvi. Īstais iemesls gan bija Čārlza I pretošanās konstitucionālajai monarhijai, kā dēļ viņš bija spiests bēgt uz Vaitas salu, kur no 1648. līdz 1649. gadam vadīja karaspēku pilsoņu kara otrajā posmā, taču ­piedzīvoja sakāvi. Tad arī karali apsūdzēja par dzimtenes nodevību un sodīja ar nāvi.

Bet puritāņi, kas savulaik no Lielbritānijas bija devušies uz Ameriku, aizdomīgi izturējās pret visu, kas, viņuprāt, varēja būt saistīts ar sātanu. Melnus kaķus viņi uzskatīja par dēmoniskiem un pieprasīja, lai to saimnieki tiktu smagi sodīti. Ja tā bija sieviete, viņu apsūdzēja burvestībā.

Turpretim lielākajā daļā Vidusjūras zemju un Japānā melnos kaķus uzskatīja par laimes nesējiem. Tāpat Skotijā bija ticējums: ja pieklīdis melns kaķis apguļas pie krāsns, tad mājas iedzīvotājus gaida laime un labklājība. Jorkšīrā (Anglija) gan to tulkoja divējādi: melns kaķis mājās nes veiksmi, bet, ja tas šķērso ceļu, tad tā ir nelāga zīme.

Vēl sarežģītāks skaidrojums 18. gadsimtā bija pirātiem: ja uz kuģa ierodas melns kaķis, viņš atnes nelaimi, ja iet prom, tad būs veiksme, bet, ja staigā turp un atpakaļ, kuģim, lemts nogrimt.

Anglijā zvejnieku sievas turēja melnus kaķus, jo ticēja, ka tie pasargās jūrā aizbraukušos vīrus.

Arī senajiem latviešiem bija atbilstoši ticējumi – piemēram, mājās jātur melni minči, jo tie raganām izskrāpējot acis. Lai vai kā, tomēr pat mūsdienās nekur pasaulē melns kaķis gandrīz nevienu neatstāj vienaldzīgu. Āzijā un Austrālijā uzskata, ka tas nes veiksmi, bet Anglijā uztver kā seksualitātes simbolu, jo tur populāri ir ticējumi: ja mājā ir melns kaķis, tas piesaista mīļākos; ja sievietei ir melns kaķis, viņai būs daudz precinieku u. tml.

Arī Skotijā tic, ka melna kaķa saimniecei ir daudz pielūdzēju. Vārdu sakot, laime ir atkarīga nevis no kaķa kažociņa krāsas, bet gan no valsts, kurā atrodaties!

Futbola fani

20. gadsimta sākuma laikrakstos melns kaķis kļuva populārs ar futbolu saistītos komiksos. Melnā kaķa akcijas īpaši cēlās pēc tam, kad 1937. gadā notika vēsturisks gadījums – futbola kausa izcīņas laikā kāds jauns līdzjutējs minci visu laiku turēja kabatā. Kad futbola komanda Sunderland izvirzījās vadībā un uzvarēja Preston ar 3 pret 1, varēja gluži vai oficiāli atzīt – melni kaķi nudien ir veiksmīgi!

Savukārt 2014. gadā, kad jaunā Spānijas futbola čempionāta sezona sākās ar spēli starp Barcelona un Elche vienībām, mača sākumā laukumā izskrēja melns kaķis, sagādājot jautrību Camp Nou stadiona apmeklētājiem. Bet galvenais – viņš atnesa veiksmi slavenajam Katalonijas klubam, kas šajā spēlē guva uzvaru ar rezultātu 3 pret 0.

Zinātnieku verdikts

Nesen ASV Nacionālais vēža institūts atklājis kaķu melnā kažoka saistību ar gēniem, kas atbild par virkni slimību. Izrādās, melnajiem minkām ir lielākas pretošanās spējas slimībām. To apstiprina arī fakts, ka tajās kaķu kolonijās, kur izplatījušies vīrusi, visvairāk izdzīvojuši tieši melnie un melnbaltie kaķi, turklāt viņiem vispār ir labāka veselība nekā pārējiem sugas brāļiem.

Krāsai ir nozīme!

Kaķu pētnieki secinājuši, ka melnie kaķi paņem no cilvēka divreiz vairāk negatīvās enerģijas nekā citu krāsu kaķi. Savukārt rudie kaķi uzlādē cilvēku ar pozitīvo enerģiju, krēmkrāsas kaķi enerģētiski līdzsvaro, bet pelēkzilie nomierina. Toties baltie kaķi tiek uzskatīti par plaša profila speciālistiem.

Starptautiskā melno kaķu diena

Pirms vairākiem gadiem dzīvnieku patversmes sāka pievērst sabiedrības uzmanību faktam, ka tajās melno kaķu ir daudz vairāk nekā pārējo un cilvēki tos nelabprāt vēlas pieņemt savās mājās. Piemēram, patversmēs vairāk nekā 70 procentu kaķu ir melni vai melnbalti. Amerikā Facebook interesentu grupa publiskoja faktu, ka iemidzināti tiek gandrīz piecas reizes vairāk melnu kaķu nekā visu pārējo krāsu sugas brāļu kopā. Iemesls ir aizspriedumi, kam pat dots īpašs nosaukums – melno kaķu sindroms.

Atrunās tiek minēti dažādi iemesli: melni kaķi nes nelaimi; tie ir saistīti ar raganām un burvjiem; tie ir pārāk vienkrāsaini, tāpēc nav interesanti; tie mājā nesaskan ar mēbelēm; nobiedēs bērnus; slikti izskatās fotogrāfijās un selfijos... Tāpēc dzīvnieku patversmes ierosināja atzīmēt Melno kaķu dienu ar devīzi Pietiek! – pietiek izgāzt savu žulti uz melnajiem kaķiem, jo tādējādi pat visjaukāko un mīlīgāko minku var norakstīt vien tāpēc, ka tā krāsa kādam nešķiet interesanta!

Starptautisko melno kaķu dienu (dažviet to dēvē par Melno kaķu novērtēšanas dienu, Melno kaķu cienīšanas dienu u. tml.) Eiropā atzīmē 17. augustā.

Pieredze

DIĀNA ZANDBERGA, pianiste:

«Man vienmēr ir patikuši melni kaķi, jo tāds man bija jau bērnībā. Turklāt ir sajūta, ka melni un balti kaķi īpaši piesaista veiksmi. Protams, kaķi ar jebkuras krāsas kažociņu savu saimnieku dara laimīgu!

Mūsu ģimenē ir trīs kaķi. Jaunākais no tiem – Princis – ir pilnīgi melns, tikai uz vēdera ir maza zvaigznīte un dažas baltas spalvas uz divu kāju otrajiem pirkstiem. Ar runci esam kopā kopš viņa dzimšanas brīža Dr. Beinerta klīnikā – viņa tobrīd sešpadsmit gadu vecajai Siāmas šķirnes māmiņai Podziņai bija radušies sarežģījumi dzemdībās. Princis šajā pasaulē ieradās Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā, tāpēc nav brīnums, ka viņš ir sportisks un aizrautīgs mušu mednieks. Un vēl kāda zīmīga sakritība – melnais runčuks mūsu ģimenē ienāca kā pūkaina dāvana tieši piektās kāzu jubilejas dienā!

Vēl mums ir Pērle. Viņi ir atšķirīgi – mūsu baltā Pērle un melnais Princis. Pērle lieliski apzinās savu skaistumu un atzīst tikai mana vīra Jāņa glāstus. Ja kāds cits viņu vēlas paņemt rokās, tad atskan brīdinoši ņaudieni vai pat šņācieni. Turpretim Princis, kad ir pārvarējis pirmo izbīli, ar atvērtu sirdi tiecas pretim jebkuram ciemiņam. Kad Princis un Pērle guļ līdzās, izskatās kā iņ un jan!

Esmu novērojusi, ka Princis mājiniekiem vajadzības gadījumā prot atrisināt veselības problēmas, bez uzaicinājuma apguļoties uz sāpošās vietas. Ar savām samtainajām ķepiņām un maigo murrāšanu viņš palīdz arī bezmiega gadījumos. Pilnmēness naktīs Princis, tāpat kā abi pārējie mūsu kaķi, kļūst sevišķi aktīvs.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs