Sarkanie ķirši — neēdamas garneles saldūdens akvārijam

Garneles var ne tikai lietot uzturā, bet arī turēt akvārijā. Tiesa, šī ir pavisa cita — neēdama — garneļu suga, kas atšķirībā no lielajām okeāna māsām dzīvo saldūdenī un pat piedalās akvārija tīrīšanā.
Akvārijs
Viktors Sapnovskis
29. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Garneles ir interesanti un vienkārši turami zemūdens bezmugurkaulnieki, kas labi sadzīvo vienā akvārijā ar miermīlīgām zivīm. Ja garneles nepārbaro, tās lieliski var palīdzēt atbrīvot akvāriju no aļģēm.

Sarkanais ķirsis

Mazāk pieredzējušiem akvāristiem būtu vēlams sākt ar garnelēm, kurām ir visai neparasts nosaukums – sarkanais ķirsis. Jāpiezīmē, ka šīs ir arī populārākās garneles, to latīniskais nosaukums Neocaridina Heteropoda var. Red. Vēlāk, ja garneļu dzīve ir ieinteresējusi, var meklēt arī citas šķirnes, kuras prasa speciālus turēšanas apstākļus. Sarkanie ķirši ir radušies selekcijas rezultātā. Lai iegūtu sarkano krāsu, ir veikts liels darbs, krustojot košākās savvaļas garneles. Diemžēl kolekcionāra vārds, kuram izdevies izveidot šo šķirni, nav zināms.

Kas jāņem vērā sarkano ķiršu turētājiem?

  • Akvārija ūdens parametri.
    Šīs garneles nav prasīgas, tās iespējams turēt pH 6,0–8,0, ūdens temperatūra drīkst svārstīties 23–28 grādu robežās, obligāti akvārijā jābūt augiem vai nelieliem akmeņiem, uz kuriem garneles varētu nolaisties un atpūsties. Derēs jebkurš saldūdens akvārijs, kurā nav plēsīgu zivju.
  • Barošana.
    Barošana ir tikpat vienkārša kā turēšana. Sarkanie ķirši ar lielāko prieku ēdīs plaucētas salātu lapas, aļģes, kā arī gardumus, kurus akvārija kaimiņienes zivtiņas nav apēdušas. Barošanas laikā redzamas gandrīz visas garneles, kuras uzskatījušas par vajadzīgu ierasties maltītes saņemšanas vietā. Parasti tieši tad var ieraudzīt mātītes, kuras zem astes nēsā ikriņus. Ja garneles ir aktīvas un rīko šovus, lai tiktu pie barības, tas nozīmē, ka garneļu kolonija jūtas lieliski un dzīve akvārijā rit apmierinoši.

    Jābaro ne biežāk kā reizi dienā. Barības nedrīkst būt daudz, jo tādējādi garneles pieradīs, ka pastāvīgi tiek ēdinātas, un pārstās strādāt – likvidēt aļģes. Turklāt neapēstā barība arī bojās akvārija ūdeni. Ieteicams laiku pa laikam izlaist kādu no barošanas reizēm.
  • Pavairošana.
    Ja garneles jūtas labi, tās ļoti ātri sāks vairoties – grūsnas mātītes varēs pamanīt jau drīz pēc to ielaišanas akvārijā. Grūtniecības ilgums ir 30–45 diennaktis. Jo tuvāk nāk dzemdību brīdis, jo labāk mātītes vēderā ir redzamas nākamo garnelīšu acis. Ja ievēro, ka gandrīz visi ikriņi ir acīm, tas nozīmē, ka jau drīzumā būs nārsts.
  • Dzimuma atšķirības.
    Mātītes no tēviņiem atšķirt ir ļoti viegli. Mātītes ir košākā krāsā, lielākas un bruņas pie vēdera viņām ir platākas (tā ir vieta, kur grūsnas mātītes nēsā ikrus). Tēviņu krāsojums ir blāvāks, tie ir mazāki un ar līdzenu vēderiņu. Turot garneles ilgāku laiku, dzimuma atšķirību noteiksi bez lielām problēmām.

Kas jāņem vērā garneļu turētājiem

Akvārija tilpumam nav nozīmes – derēs gan nelieli, gan plašāki akvāriji. Grunti var likt, bet var arī nelikt, bet ar grunti akvārijs arī labāk izskatās. Svarīgi, lai netiktu izmantota smilts, jo tās tikai pūs. Daži akvāristi izvēlas lielākus akmeņus, bet tie savukārt var sabojāt augu sakņu sistēmu, es iesaku izmantot 3–5 mm grunti.

No tehniskā aprīkojuma akvārijā ir vajadzīgs iekšējais filtrs un sildītājs. Pret ķīmisko sastāvu garneles nav prasīgas, bet ieteicamā ūdens temperatūra ir 23–25 ºC. Arī barošana nesagādā problēmas, tās lieliski pārtiek no dažādas granulētas zivju barības. Ja garneles nepārbaro, tās ēd arī aļģes, palīdzot uzturēt kārtībā akvāriju. 

Arī ar garneļu vairošanos nav problēmu, tā notiek tajā pašā akvārijā. Vienīgais nosacījums – lai nebūtu kaimiņu, kas kāri varētu apēst mazās garnelītes. Ja akvārijā ir arī zivis, tad garneļu mātīti ar ikriem labāk pārnest uz citu trauku, citādi jauno paaudzi nesagaidīsi.

Pats garneļu vairošanās process ir interesants: tēviņš atrod mātīti pēc smaržas un piestiprina pie mātītes dzimumorgāniem spermas paketes – tā, lai, nēršot ikriņus, tie uzreiz apaugļotos. Savdabīgi, ka jaunie tēviņi, kuri sasnieguši 8–10 cm, spējīgi vienlaikus apaugļot vairākas mātītes, savukārt tie, kuri sasnieguši savus maksimālos izmērus (20–25 mm), spēj apaugļot tikai vienu mātīti.

Mazuļi aug ātri

Mātīte nēsā ikriņus uz krūšu kājām, atkarībā no turēšanas apstākļiem nēsāšana ilgst 1–7 nedēļas. Neilgi pirms dzimšanas zaļganie garneļu ikriņi kļūst caurspīdīgi un manāmas nākamās garnelītes. Tās piedzimst 1–1,5 mm garas, aug ātri, par barošanu īpaši nav jārūpējas, jo mazās lieliski pārtiek no lielo garneļu barības. Līdz 1,5–2 mēnešu vecumam jaunās garnelītes ir visai bailīgas, tās slēpjas aiz lielākām augu lapām vai arī pie tālākās akvārija sienas.

Šajā laikā akvārijā jābūt nodrošinātai ūdens aerācijai, jo mazās garneles ir ļoti jutīgas pret skābekļa daudzumu ūdenī, kā arī obligāti jānomaina aptuveni 15–20% ūdens. Pēc diviem mēnešiem garneles sasniedz pusotra centimetra garumu, ir spējīgas mainīt čaulu un galvenokārt uzturas grunts tuvumā, tā teikt, dzīvo pieaugušo garneļu dzīvi.

Sadzīvo ar kaimiņiem

Garneles labi sadzīvo ar miermīlīgām zivīm. Piemēram, manas garneles ilgstoši dzīvo un veiksmīgi vairojas, mītot vienā akvārijā kopā ar Acanthophthalmus kuhlii un Pangio anguillaris. Vakaros barošanas laikā vispirms uz ēšanu salec garneles. Kad, savu kautrību pārvarējušas, vakariņām tuvojas arī čūskveidīgās zivis, garnelēm nākas celties spārnos un meklēt citu barību, parasti kādu aļģi.

Ņem vērā!

  1. Pārvadājot garneles, ieteicams traukā vai maisiņā ielikt arī kādu garāku akvārija auga lapiņu, piemēram, elodejas, kabombas u. c., lai bezmugurkaulnieki varētu uz tās sēdēt.
  2. Jāseko, lai pārvadāšanas laikā ūdens temperatūra nenokrīt zemāk par 20 ºC, savukārt jaunajā mājvietā garnelēm ir jāpierod pie ūdens sastāva un temperatūras, nepieciešams adaptācijas process – gluži tāpat, kā iegādājoties jaunu zivi.
  3. Garneles ir visai jutīgas pret skābekļa trūkumu akvārijā.
  4. Šie bezmugurkaulnieki nebaidās no citiem tāda paša izmēra akvārija iemītniekiem un ceļu tiem negriezīs.
  5. Akvārijam jābūt ar vāku vai vismaz pārklātam ar stiklu, jo garneles ir lieliski lēcēji un var izlēkt no akvārija.
  6. Ja ir iekšējais filtrs, tad tā bundulis jāskalo uzmanīgi, jo bieži vien to kā slēptuvi izmanto arī mazās garnelītes.
  7. Apetīte garnelēm ir lieliska, tās pārtiek no visdažādākās akvārija barības (pārslām, granulām, tabletēm), tām garšo arī applaucētas kāpostu lapas, sīki motilīši, sakasīta saldēta zivs, liellopu sirds u. c. – galvenais, lai būtu dažādība.

 

    Lasi citur

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Veselība

    Privātā Dzīve

    Mans Mazais

    Astes

    AutoBild.lv

    Māja

    Receptes

    Dārzs