Tu saproti, ko saka tava jūrascūciņa?

Iemācoties saklausīt un atšķirt skaņas, ko rada jūrascūciņa, tu varēsi saprast, kas piemīlīgajam grauzējam vajadzīgs un ko viņš jūt.
Grauzēji
Līva Kalniņa
2. janvāris

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Jūrascūciņai ir diezgan vāja redze, tāpēc, sazinoties cita ar citu un saviem saimniekiem, viņa paļaujas uz citām maņām – lielisko dzirdi, vokālajām dotībām un teicamo ožu. Uzmanīgi klausoties un vērojot arī ķermeņa valodu, tu noteikti secināsi, ka būrī nav divu vienādu jūrascūciņu un katra ir personība, jo tai piemīt savs runasveids.

Jūrascūciņu valodas apgūšanu var sākt ar elementārāko gramatiku. Viņu valodu var iedalīt vairākos blokos, kur katrs atbilst noteiktai emociju grupai, kas dzīvnieciņam attiecīgajā brīdī ir aktuāls. Ikdienas rosībā jūrascūciņa rada dažnedažādas skaņas, un tās parasti klasificē kā vienkārši runāšanos savā nodabā. Līdzās tai pastāv skaņas, ko ir vērts iemācīties atšķirt, jo tās var liecināt par nozīmīgiem notikumiem mājdzīvnieka dzīvē.

Prieks un labsajūta

Ja tava jūrascūciņa rada skaņas, kas līdzinās maigai un mīkstai kaķa murrāšanai, vari būt mierīgs, ka tavs lolojums jūtas ļoti labi. Visbiežāk jūrascūciņas murrā, kad viņas glāsta vai tur rokās, kad viņas cienā ar gardumiem vai viņām ir jauns un aizraujošs izklaides veids. Savukārt, ja murrāšana ir neierasti augstā tonī vai noslēdzas ar augstu skaņu, labsajūtu nomainījis aizkaitinājums, un dzīvnieciņš grib, lai to liek mierā.

Koķetēšana

Kad divas jūrascūciņas noskatījušas viena otru un atzinušas par cienīgu un pievilcīgu esam, lai radītu jaunu jūrascūciņu paaudzi, tās viena otrai raida liegas, dūdojošas skaņas. Šī skaņa līdzinās murrāšanai, kad dzīvnieciņš pauž absolūtu labsajūtu, taču ir izteikti dziļāka un bieži arī nedaudz vibrējoša. Interesanti, ka jūrascūciņu kungi šo skaņu rada krietni biežāk nekā dāmas, kaut arī viņām tā ir raksturīga. Nereti tēviņi, dūdodami savu mīlas dziesmu, riņķo ap mātīti, šūpojoties uz vienu un otru pusi.

Dziedāšana

Jūrascūciņu dziedāšana ir fenomens, kas vēl nav līdz galam izprasts. Reizi pa reizei zvēriņi atgāž galvu slīpi atpakaļ (vai arī ne – tas atkarīgs no indivīda) un rada skaņu, ko nezinātājs var viegli sajaukt ar putna čivināšanu un dziedāšanu.Līdz šim nav atklāts, kāpēc jūrascūciņas tā dara.

Dažkārt šīs skaņas parādās, kad viņas ir ieraudzījušas ko jaunu un pārsteigtas, bet dažkārt jūrascūciņas čivina bez acīmredzama iemesla. Kā novērojuši jūrascūciņu saimnieki, dziedāšana var ilgt no pāris sekundēm līdz pat minūtei un ir ausij ļoti tīkama.

Vēl interesantāks ir fakts, ka citas jūrascūciņas, kuras dzird šo dziesmu, mēdz reaģēt krasi atšķirīgi – vienas stāv mierīgi un uzmanīgi klausās, citas nobīstas un izmisumā pat mēģina tikt ārā no būrīša. Ja mazais grauzējs uz būrīša biedrenes dziesmu reaģē tik saasināti, saimniekam nemiera cēlāja jāizolē, kamēr viņa pārstāj dziedāt, lai neradītu stresu otrai jūrascūciņai.

Sauciens pēc uzmanības

Jūrascūciņas ir salīdzinoši pašpietiekami mājdzīvnieki, taču, kad patiešām kaut ko ļoti vēlas, viņas rada skaņu, kas līdzinās niķīga kucēna čīkstēšanai, – nepārprotamu, monotonu un uzstājīgu.

Ar šādu skaņu mazie jūrascūcēni norāda savai mātei, ka ir izsalkuši. Paaugušās jūrascūciņas šādā veidā pievērš saimnieka uzmanību.

Visbiežāk šo skaņu var izdzirdēt tad, kad tuvojas ēdienreizes laiks vai saimnieks rosās skapītī, kur glabājas jūrascūciņas pārtika, – šo daudzsološo troksni jūrascūciņa nesajauks ne ar ko citu. Tātad galvenokārt spalgā čīkstēšana norāda uz to, ka zvēriņam gribas ēst, bet, ja tā ir paēdusi, tai vienkārši vajadzīga uzmanība.

Viss ir slikti

Īdzīgā noskaņojumā jūrascūciņa klusiņām pie sevis vaid. Vaidēšanu var dzirdēt, kad mērs ir galīgi pilns – jūrascūciņa ir samiegojusies, bet mājas trokšņi vai sugas māsa neļauj aizmigt; jūrascūciņa grib palikt vienatnē, bet kāds cenšas spēlēties un ņemt rokās. Ja traucēklis turpinās, jūrascūciņa vaid aizvien skaļāk un skaļāk. Ja vēl arvien dzīvnieciņam kaut kas neliek mieru, tas bezpalīdzībā var kļūt agresīvs un sist ar galvu vai spert tam, kas viņu tramda.

Šajā gadījumā saimniekam jādod savam lolojumam miers. Pēc neilga brīža omulīgais noskaņojums atgriezīsies. Galu galā, katrai dzīvai radībai ir nepieciešams brīdis tikai sev.

Dusmas un agresija

Ja tava jūrascūciņa ātri klabina zobus, viņa par kaut ko ir dusmīga. Zobu klabināšana ir signāls sugas māsām un brāļiem, kā arī cilvēkiem, lai turas pa gabalu. Savukārt, kad divas jūrascūciņas viena otru satiks pirmo reizi, viņas laipni neapsveicināsies un nedibinās draudzību no pirmā acu skatiena.

Tā vietā abas, visticamāk, nikni klabinās zobus, kamēr noskaidros, kas ir kas, piemēram, kurš būs dominējošais jūrascūciņu tēviņš būrī. Dusmu un agresijas izpausme līdzās zobu klabināšanai ir arī pakauša apmatojuma sacelšanās, lai izskatītos iespaidīgāk un biedējošāk, kā arī pretinieka lenkšana.

Ja redzi šādi uzvedamies divas jūrascūciņas, labāk noliec tās atsevišķos būros uzreiz, kamēr nav uzsākušas kautiņu. Ņemot rokās piktu jūrascūku, uzmanies, jo emociju uzplūdā tā tev var iekost. Reizēm zobu klabināšanas vietā dusmīga jūrascūciņa svilpj.

Bailes vai sāpes

Pievērs uzmanību, ja dzirdi, ka jūrascūciņa augstā tonī spiedz. Tas nozīmē, ka viņai ir bail vai kaut kas sāp. Spiedzienus visbiežāk izraisa būrīša biedra kodiens vai kāds skaļš troksnis, kas nobiedē smalkās un niansētās dzirdes īpašnieces. Ja viena no jūrascūciņām kļūst agresīva pret otru, miermīlīgs upuris var spalgi spiedzot norādīt, ka nevēlas cīnīties, bet padodas uzreiz, lai to liek mierā.

Dzīvības un nāves jautājums

Esi modrs un nekavējies reaģēt, ja jūrascūciņa ir sastingusi vienā pozā un neizdveš ne skaņas.

Tas nozīmē, ka bailes ir paralizējošas un mājdzīvniekam nekavējoties nepieciešama palīdzība. Visbiežāk paralizējošas nāves bailes pārņem jūrascūciņu, kuras tuvumā iedarbināta skaļa sadzīves tehnika, piemēram, putekļusūcējs.

Tas, ne mirkli negaidot, jāizslēdz, un dzīvnieks jānovieto citā telpā, ļaujot tam pilnīgi nomierināties, pirms citā telpā atkārtoti iedarbināt putekļusūcēju. Atgūties no milzīgām izbailēm var palīdzēt mierīga, klusa runāšana, maiga glāstīšana (tomēr jāuzmanās, jo baiļu reakcija var būt ass kodiens).

Jūrascūciņu ķermeņa valoda

  • Haotiska skraidīšana ar palēcieniem

Visbiežāk šādi uzvedas jaunas un draiskas jūrascūciņas, kas ir labā omā un rotaļīgas. Tad tās kā popkorna graudiņi sprēgā šurpu turpu pa būrīša teritoriju. Arī vecākas jūrascūciņas var uzvesties līdzīgi, tikai mierīgāk – atbilstoši vecumam.

  • Sastingšana

Jūrascūciņa uz neilgu brīdi sastingst, kad ir par kaut ko izbrīnīta vai uzmanīgi iepazīst, piemēram, jaunu objektu būrītī. Ja dzīvnieks sastingst un paliek pilnīgi kluss uz ilgāku laiku, tas ir pārbijies.

  • Ošņāšanās

Jūrascūciņas ošņājoties iepazīst un pārbauda apkārtējo vidi, kā arī noskaidro, kas notiek citas jūrascūciņas dzīvē (sasveicināšanās procesā īpaši tiek apošņāts otras jūrascūciņas purniņš, zods, ausis un dibengals).

  • Sabakstīšanās ar deguniem

Tas nozīmē draudzīgu sveicienu.

  • Agresīva uzvedība

Par gatavošanos kaujai liecina dīdīšanās šurpu turpu ar stīvām kājām, galvas celšana augšup, dibengala sliešana augšā, spalvu sabošana, zobu rādīšana (kas līdzinās žāvām).

  • Riņķošana ap pretējā dzimuma jūrascūciņu murrājot

Riesta deja.

  • Berzēšanās

Berzējot zodu, vaigus vai dibenu gar noteiktiem priekšmetiem, jūrascūciņa tos iezīmē kā savus.

  • Kāpšana vienai uz otras

Seksuāla uzvedība starp jūrascūciņu tēviņu un mātīti vai pārākuma norādīšana (sevišķi starp divām jūrascūku mātītēm).

  • Nervoza dīdīšanās

Ja jūrascūciņa nervozi trinas, paņemta rokās, visdrīzāk viņai steidzami vajag nokārtot dabiskās vajadzības vai arī ir apnicis sēdēt rokās.

  • Galvas atgāšana atpakaļ

Dzīvnieciņš ir nokaitināts un vēlas, lai tu pārtrauc viņu paijāt un čubināt.

  • Cilvēka ādas laizīšana

Daļa saimnieku uzskata, ka šādi jūrascūciņas izrāda pieķeršanos, taču tikpat iespējams, ka tām vienkārši tīk ādas sāļā garša.

  • Skriešana prom, kad cilvēks grib to pacelt

Tā nav saimnieka noraidīšana, bet gan dabisks aizsardzības mehānisms, kas īpaši raksturīgs jaunām, pie cilvēka vēl nepieradušām vai iebaidītām jūrascūciņām.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs