• Sargi šinšillu no ūdens!

    Dzīvnieku audzināšana
    Santa.lv
    Santa.lv
    16. februāris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Šinšillas ir viegli kopjams mājdzīvnieciņš, taču, rūpējoties par viņu, jāievēro dažas īpatnības. Viena no tām – šinšillas kažoks nedrīkst nonākt saskarē ar ūdeni! Vairāk par šinšillu kopšanu konsultē grauzēju veselības speciāliste Aļona Prokopčuka.

    Šinšillas savulaik Eiropā tika ievestas no viņu dzimtenes – Andu augstkalnu apgabaliem Dienvidamerikā. Šiem mazajiem kalniešiem ir īpašs kažociņš, kas paredzēts dzīvei kalnu virsotņu vēsajā un sausajā klimatā. Dabiskajā vidē dzīvnieciņu tas pasargā no sala un sniega. Zvēriņa kažoka spalvas ir veidotas īpaši – katra matiņa struktūra sastāv vēl no ļoti smalkiem matiņiem.

    Siltā, biezā un īpatnējā kažociņa krāsojuma dēļ savulaik šinšillas tika intensīvi medītas, tāpēc tās bija nonākušas pat apdraudēto sugu sarakstā. Tikai aizvadītā gadsimta pirmajā pusē stājās spēkā aizliegums ķert šinšillas. Mazos grauzējus sāka audzēt fermās, un drīz vien tie kļuva par iemīļotiem mājdzīvnieciņiem, pēc uzturēšanās vēsajos kalnos pielāgojoties dzīvei neierastā vidē un daudz siltākos apstākļos.

    Veterinārārsti neiesaka iegādāties šinšillas, ja ģimenē ir mazi bērni, kas dzīvnieciņu vēlēsies bieži ņemt rokās, glaudīt un ņurcīt vai nemitīgi nēsāt apkārt.

    Tiesa, šinšillu īpašniekiem vērts ielāgot, ka telpās šo grauzēju būrītis novietojams tur, kur nekrīt tiešie saules stari, jo karstuma vai saules dūriens šinšillām ir ļoti bīstams. Taču šos dzīvnieciņus nevajadzētu turēt arī aukstumā, piemēram, ziemā uz balkona. Tāpat par labu nenāks krasas temperatūras svārstības.

    Smilšu vannas ūdens vietā

    Šinšilla ir tīrīgs dzīvnieciņš, kam patīk mazgāties, taču atceries, ka šinšilla drīkst vannoties vienīgi smilšu vannā! Ūdens tās kažokam ir ļoti bīstams, tāpēc būrītī nedrīkst atrasties pat vaļējs ūdens trauciņš slāpju dzesēšanai. Pēc saimnieka it kā labi domātās peldes ūdenī šinšilla var iedzīvoties pamatīgā ādas iekaisumā un zaudēt īpatnēji krāšņo kažociņu vai pat iet bojā.

    • Pat tad, ja šinšilla ir notraipījusies ar kaut ko lipīgu un salipušo kažociņa spalvu nav iespējams iztīrīt smilšu vannā, labāk savēlušos kumšķus apgriezt ar šķērēm, nevis mēģināt izmazgāt.
    • Ja tomēr zvēriņa kažociņš kāda iepriekš neparedzēta iemesla dēļ nonācis saskarē ar ūdeni, piemēram, šinšillai tuvumā nejauši apgāzusies vāze, mitrās kažoka vietas nekavējoties jāizžāvē. Šim nolūkam noderēs, piemēram, matu fēns.

    Kādām jābūt smiltīm?

    Smilšu vanniņai nederēs kuras katras smiltis. Tām jābūt tīrām, ļoti smalkām kvarca smiltīm. Tādas vislabāk iegādāties jau safasētas zooveikalos, nevis meklēt pludmalē. Mūsu jūrmalas vai upju smiltis šinšillai būs par rupju un drīzāk savainos tās apspalvojuma jutīgo struktūru. Smilšu vanniņai arī jābūt pietiekami lielai, lai šinšilla tajā varētu izvārtīties pēc sirds patikas.

    Vanniņas saturs ir regulāri jāmaina, jo nereti dzīvnieciņš mēdz smiltīs nokārtot savas dabiskās vajadzības. Vēlams vanniņā iebērt 5–10 mm biezu smilšu slānīti, atstāt uz pusstundu būrītī, lai zvēriņš smiltīs varētu izpērties, bet pēc tam smilšu vanniņu no būrīša izņemt.

    Kažoku apdraud stress un parazīti

    Ja vien šinšillām nodrošināti nepieciešamie dzīves apstākļi, viņas bieži neslimo. Tomēr reizēm gadās, ka dzīvniekam intensīvi sāk izkrist kažoka spalvas. Tam par iemeslu var būt gan nepiemērota barība, gan paaugstināts stress, gan dažādas ādas saslimšanas.

    Nemierīgos, pastiprināta stresa apstākļos var pat gadīties, ka dzīvnieciņam spalva nāk nost veseliem kumšķiem.

    Veterinārārsti neiesaka iegādāties šinšillas, ja ģimenē ir mazi bērni, kas dzīvnieciņu vēlēsies bieži ņemt rokās, glaudīt un ņurcīt vai nemitīgi nēsāt apkārt. Šinšillas nav īpaši sociālas būtnes, tāpēc šāda cilvēku mīlestības izpausme vairākumam šo grauzēju dzimtas pārstāvju ne visai patīk. Nemierīgos, pastiprināta stresa apstākļos var pat gadīties, ka dzīvnieciņam spalva nāk nost veseliem kumšķiem.

    Šinšillas apdraud arī dažādi ādas parazīti (blusas, ērcītes) un sēnīšu saslimšanas, ko mājās iespējams ieviest, piemēram, iegādājoties nekvalitatīvu pārtiku, īpaši jau pērkot sveramo barību bez iepakojuma vai nezināmas izcelsmes sauso sienu. Svarīgi arī rūpēties par būrīša uzturēšanu kārtībā un regulāru smilšu nomaiņu.

    Arī mitrs dzīvokļa gaiss, netīras, nemazgātas grīdas, putekļi var būt labvēlīga vide sēnīšu un citu acīm nesaskatāmu slimību ierosinātāju izplatībai. Ja zvēriņam ir novājināta imunitāte, infekcija var skart tā apspalvojumu un ādu, kas izraisīs pastiprinātu spalvas izkrišanu un kažokā veidosies neglīti plikumi. Par sēnīšu klātbūtni kažokā var liecināt, piemēram, blaugznām līdzīgas plēksnītes, bet blusas un ērcītes izraisīs biežu kasīšanos.

    • Tikai veterinārārsts pēc nepieciešamo izmeklējumu un analīžu veikšanas noteiks, kas ir īstais kažoka zaudēšanas iemesls, tāpēc problēmu gadījumā nekavējieties ar vizīti pie speciālista!
    • Tāpat kā cilvēkiem, arī šinšillām organismā var trūkt vitamīnu vai minerālvielu, un tas arī var būt iemesls problēmām ar dzīvnieka apspalvojumu. It īpaši tas novērojams mātītēm pēc grūsnības un mazuļu barošanas. Tāpēc svarīgi iegādāties sabalansētu, vitamīniem un mikroelementiem bagātu barību. Dzīvnieku barības kvalitātes rādītājs diemžēl ir tā cena. Jo barība lētāka, jo apšaubāmāk, ka tā patiešām būs pilnvērtīga, tāpēc netaupi uz sava mīluļa veselības rēķina! Pateicībā šinšilla tevi iepriecēs ar skaistu, biezu kažociņu.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē