Glābēji, palīgā – kaķis kokā!

Astes
Vija Vāvere
12. decembris, 2016
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Publicitātes foto
Ko darīt, ja kaķis uzrāpies kokā un saviem spēkiem netiek lejā? Ja suņa izmisīgie rējieni atskan no kanalizācijas akas dziļumiem? Ja putns skrāpējas ventilācijas šahtā un nespēj aizlidot? Skaidrs – jāzvana glābējiem uz 112!

Cāļus skaita rudenī, kaķus kokā – visu gadu. Esam palīdzējuši nokļūt brīvībā apmēram četriem simtiem kaķu un tikpat daudz citiem nelaimē nonākušiem dzīvniekiem un putniem, saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 3. daļas komandieris kapteinis Krišjānis Mincenbergs. 3. daļa atrodas Rīgā, Matīsa ielā 11, un galvenokārt tieši no šejienes uz notikuma vietu dodas glābēji, ja palīdzība vajadzīga četrkājainajiem vai putniem. 3. daļas rīcībā ir speciāli aprīkots tehniskais automobilis, kurā atrodas viss glābšanai darbiem nepieciešamais – īpaši biezi, ar metālu tapsēti cimdi, kam ne suņa zobi, ne kaķu nagi netiek cauri, būri, somas, tīkli čūsku ķeršanai, ķekši, izbīdāmās kāpnes desmit metru augstumā un pat alpīnistu ekipējums. Ja kāpnes nesniedzas līdz vajadzīgajam augstumam, var izsaukt palīgā arī autokāpni. Kā zināms, beidzamajā laikā apciemot pilsētas vidi pasākuši arī meža zvēri – lapsas, mežacūkas, stirnas, pat aļņi. Ja jāglābj kāds pilsētā ieklīdis savvaļas dzīvnieks, palīgā sauc medniekus, tiesa gan, bez stroķiem, jo pilsētā šaudīšanās nav atļauta.

Glābēju rīcībā ir speciāli aprīkots tehniskais automobilis, kurā atrodas viss nepieciešamais – ar metālu tapsēti cimdi, būri, somas, tīkli čūsku ķeršanai, ķekši, izbīdāmās kāpnes desmit metru augstumā un pat alpīnistu ekipējums.

Pirms stāšanās darbā glābēji pēc īpašas iekšējās metodikas ir apmācīti sniegt palīdzību dzīvniekiem. Glābšanas dienestam noslēgts līgums ar Dr. Beinerta diennakts veterināro klīniku Rīgā, uz kurieni vispirms nogādā visus izglābtos, lai pārbaudītu to veselības stāvokli, saārstētu savainojumus un nogādātu tālāk pēc piederības – uz patversmēm, Rīgas zooloģisko dārzu, uz mežu vai uz mājām pie saimniekiem. Izņēmums: ja palīgus izsaucis pats kaķa saimnieks un gaida savu mīluli lejā zem koka, – tad brauciens uz klīniku nav nepieciešamas. 

Ņem vērā!

Ja visi glābēji devušies dzēst ugunsgrēkus, kaķim kokā būs vēl kādu laiciņu jāpasēž, gaidot savu rindu. Ja nosēdēja dienu, divas, pacietīsies arī vēl kādu stundiņu!

Ķezā visbiežāk ie

kuļas kaķi

«Visvairāk darba mums sagādā kaķi. Par laimi, cilvēki ir saprātīgi un pēc kaķa pirmā ņaudiena glābējus nesauc. Bet, ja kaķis kokā vaimanā jau otro dienu, skaidrs, ka bez palīdzības tas lejā netiks. Ierodas mūsu vīri, izbīda kāpnes un rāpjas viņam pakaļ. Vispār kaķi ir gudri dzīvnieki, to es spriežu pēc savas kaķenes Džeinas. Tikai nevajag cerēt, ka pārbijies, sastresojies kaķis, kurš jūtas apdraudēts, pats nāks glābējiem klāt. Tur nelīdzēs nekādi piedāvātie kārumi, » skaidro Krišjānis. Kokā sākas pakaļdzīšanās: peļu junkurs rāpjas augstāk, un glābējs viņam seko. «Tikšanās parasti nav draudzīga – kaķis turas pretī ar nagiem un zobiem. Gadās arī, ka koka zars kaķa svaru neiztur un tas nonāk lejā ar visu zaru. Laime, ka kaķim ir deviņas dzīvības un tas parasti piezemējas uz kājām. Diemžēl dažkārt, gan ļoti reti, piezemēšanās nav tik veiksmīga. Ko lai dara, acīmredzot konkrētais kaķis savas deviņas dzīvības jau bija iztērējis… Uz notikuma vietu ļoti steidzamies, ja kaķis, brīvības gaisa alkdams, ir iestrēdzis puspievērtā pakešu loga spraugā. Rīgā šādu logu ir ļoti daudz, un ne jau visiem kaķiem ir tik gudri saimnieki, kas apzinās un paredz šādus riskus.» Dīvaini, bet suņi glābējiem ir mazāk bīstami par kaķiem: sunim taču ir tikai zobi, bet kaķim vēl arī nagi! Glābējs kāpj lejā akā, apsien sunim ap vidu virvi un, vairīdamies no asajiem zobiem, velk to augšā. Taču izvilkt kanalizācijas akā iekritušu suni ir jāsteidzas ātri, jo vaļējais caurums ir bīstams arī cilvēkiem, sevišķi bērniem.

Glābj arī kāmīšus, bebrus un gulbjus

Krišjānis norāda, ka lielākā ķēpa glābējiem ir ar putniem, kas iekļuvuši ventilācijas šahtās, kāmīšiem, kas ielīduši grīdas spraugās, un citām sīkbūtnēm. «Brīnumsvilpes mums nav, tāpēc dzīvniekam varam piekļūt, pirms tam attiecīgo iekārtu demontējot vai izlaužot grīdā, sienā, griestos caurumu. Jā, mēs to varam, taču remontdarbi vēlāk būs jāveic pašiem saimniekiem. Ne jau visi tam piekrīt. Domāju, nav viegli dzīvot istabā, klausoties, kā zem grīdas pēdējiem spēkiem skrāpējas jūsu mīļais kāmītis. Gadās, ka saimnieks neiztur un sauc mūs otrreiz. Man pašam agrāk, vēl strādājot Ventspilī, ir sanācis glābt bebru, kas iekritis bedrē kanāla malā. Mani vīri tikko no kāda Teikas rajona pagraba izķeksēja ļoti niknu caunu – nenāc tādai par tuvu, viņa centās pārkost pat būra restes! Esam glābuši arī gulbi, kas sapinies un nosēdies uz mājas jumta.»

Gadās arī pārpratumi

Eksotiskie zvēri ugunsdzēsējiem glābējiem jāglābj reti. «Ir dzirdēts par Bauskā izbēgušu pitonu, par odzi, kas apdraudējusi cilvēkus Salaspils stacijā, bet maniem vīriem ir laimējies ar tādām briesmām nesaskarties. Vairākkārt esam maldināti: cilvēks ierauga zaru kaudzē krāsainu rāpuli un, zinādams, ka Latvijā krāsainas čūskas nedzīvo, tātad attiecīgais eksemplārs droši vien ir īpaši indīgs, tūdaļ zvana mums. Taču rezultāts ir smieklīgs: bērni gribējuši pajokoties un iemetuši starp zariem rotaļu čūsku…» stāsta kapteinis.

Gadoties arī citi pārpratumi. «Šovasar mūs izsauca kādas mājas iedzīvotāji, jo manījuši, ka pa pretējās mājas jumtu, bīstami tuvodamies tā malai, jau vairākas dienas klīst kaķis, acīmredzot nespēdams tikt lejā. Ieradušies glābēji atklāja, ka otrpus mājai ir dzīvoklis ar terasi, kur saimnieki cienā savu kaķi ar gardumiem, un nekādas briesmas tam nedraud. Pastaiga pa jumtu kaķim bijusi tikai kāju izvingrināšanai.» Glābēji priecājas, ka cilvēki tā rūpējas par mūsu mazajiem brāļiem un ir līdzjūtīgi, taču atgādina, ka nevajadzētu riskēt pašiem ar savu dzīvību, cenšoties viņiem palīdzēt. «Zinu kādu baisu gadījumu pirms vairākiem gadiem Bolderājā: saimnieks aizmeta uz kanāla ledus sprunguli, viņa suns skrēja tam pakaļ un ielūza ledū. Saimnieks, mēģinādams glābt suni, noslīka. Viņu savukārt centās glābt kāds puisis no tuvējām mājām un arī noslīka. Ieradušies glābēji izvilka no ūdens tikai suni, kuram brīnumainā kārtā bija izdevies noturēties virs ūdens. Tāpēc visiem gribu teikt: nekautrējieties saukt glābējus un neriskējiet ar savu dzīvību, tieši tādēļ taču esam mēs – glābēji!» piekodina kapteinis Krišjānis Mincenbergs.         

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+