• Šobrīd

    weather img

    Rīga +5°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    FOTO: Latvijas lidojošās gleznas – tauriņi

    Latvijas daba
    Aiva Kanepone
    Aiva Kanepone
    29. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Lielais skābeņu zeltainītis. Aizsargājams, dzīvo mitrās pļavās.
    Foto: Sintija Elferte
    Lielais skābeņu zeltainītis. Aizsargājams, dzīvo mitrās pļavās.
    Ak, šie tauriņi, pļavu baletdejotāji! Šovasar daudzus ieintriģēja jocīgs Latvijas kolibri, kurš izrādījās tikai vietējais tauriņš. Taču karstā vasara bija vilinoša arī retiem ieceļotājiem. Varbūt kādai palaimējās ieraudzīt, piemēram, rezēdu balteni? Konsultē entomologs Voldemārs Spuņģis.

    Vai tiešām kolibri?

    Maza eksotiska radība lidinās virs ziediem un lidojumā ar garu snuķi sūc nektāru? Vai tiešām globālā sasilšana no Dienvidamerikas atvilinājusi kolibri? Nē, izrādās, tie ir tikai retāk pamanīti un neparastāki Latvijas tauriņi – pētereņu sfings un sausseržu sfings, kuri dievina karstas un saulainas dienas.

    «Atšķirībā no citiem tauriņiem tie neapsēžas, bet tiešām kā kolibri lidinās virs zieda un sūc nektāru lidojumā. Un viņu garais snuķītis ļauj iekļūt ļoti dziļos ziedos,» stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis. Arī šo divu sfingu spārni ir neparasti – tie ir caurspīdīgi, un viņi paši mazliet līdzinās lielām kamenēm. Tas esot tādēļ, lai neizraisītu putnu interesi. Pētereņu sfingiem vairāk patīk ziedošas pļavas, sausseržu sfingiem saulainas mežmalas. Vairums citu sfingu ir nakts lidoņi, tāpēc mēs tos gandrīz nesatiekam. Dažu vasaru Latvijā ielido arī pa līdzīgam ārzemniekam, piemēram, rudens sfings.

    Sfingi ir vieni no ātrākajiem lidotājiem un var traukties pat ar 60 kilometriem stundā!

    Kurš ir viskrāšņākais?

    Protams, sasilšana ietekmē visus kukaiņus, jo tie ir aukstasiņu radības, kam patīk pasildīties. Tomēr pagaidām jaunas sugas uz palikšanu pie mums vēl neierodas. Tiesa, tauriņi ir lieli migrētāji, un palaikam kā vasarnieki pie mums mēdz iemigrēt ap divsimt sugu pārstāvji.

    Tā pirms pāris gadiem visu Latviju pārņēma dienvidnieks dadžu raibenis. Šovasar toties bija daudz balteņu – kāpostu, kāļu un rāceņu. Vairāk bija arī bērzu raibeņu. Vietējo tauriņu mums ir 105–107 sugas. Visas precīzi saskaitīt grūti – kāds tauriņš palaikam pazūd uz gadiem un tad uzrodas, kāds cits, piemēram, tālu purvu tauriņš, dzīvo cepuri kuldams, bet viņu neviens nesatiek. Tāds ir brūnvālīšu zilenītis, kas dzīvo tikai divās vietās Latvijā.

    Zilenīši, astainīši, rensgalvīši – vai nav mīlīgi nosaukumi? Nosaukuma otru daļu parasti dod tauriņa iemīļotie augi – drudzeņu zilenīša kāpuri dzīvo uz drudzenēm, kazeņu raibeņa kazenēs… Reizēm vienā ziedošā dabiskajā pļavā var saskaitīt pat 20–30 sugu tauriņus!

    Divas sugas mums ir īpaši krāšņas, tie ir dižtauriņi – čemurziežu un cīrulīšu. Bet arī katrs mazais tauriņš izskatās kā izsmalcināta glezniņa!

    Tauriņiem ir laba krāsu redze, un cits citu tie atpazīst pēc spārnu zīmējuma – tas ir svarīgi, lai satiktu savu tauriņdzīves mīlestību.

    Protams, piepalīdz arī feromonu smaržu ziņas.

    Nenotrauc zvīņas!

    Gleznu uz spārna veido zvīņas – tie ir saplacināti matiņi, kas gan dod krāsu, gan aizsargā, jo viegli notraucas un, putnam satverot knābī, taurenis izslīd cauri. Zvīņas sargā arī no ūdens un specifiski lauž gaismu, radot spārnam zilganu mirdzumu. Mammas mēdz bērniem teikt: «Neaiztiec taureni, noberzīsi krāsu, un viņš vairs nevarēs palidot!» Tā gluži nav, tauriņi var lidot arī ar nobružātām zvīņām, tāpat lido arī putnu saplēsti veterāni. Pēc spārnu svaiguma var pateikt, ka tauriņš ir nesen izkūņojies jaunulis.

    Savukārt antenas uztver gaisa vibrācijas, nodrošina līganu lidošanu un ļauj izsmaržot apkārtni, meklējot barības augus.

    Starp citu, iemesls, kāpēc taurenis uzlaižas cilvēkam, ne vienmēr ir romantisks – reizēm viņš sajūt, piemēram, sviedru smaržu un vēlas palaizīt minerālsāļus.

    Taču parasti cilvēks – liela un tāpēc bīstama būtne – tauriņus tikai izbiedē. Ja gribi pielabināt taureni, mēģini viņam piedāvāt kādu mazliet ierūgušu augli.

    Jā, tauriņu kāpuri mēdz būt kaitnieki. Piemēram, krāšņā čemurziežu dižtauriņa kāpurs ēd dilles, ka šņakst vien. Bet vai gan tāda skaistuma vārdā nevar noziedot kādu dilli?

    Fotografēt tauriņus

    Visus šeit redzamos tauriņus fotografējusi Sintija Elferte. Viņa ir tauriņu fotogrāfe, kas iemūžinājusi teju visu Latvijas sugu dienas tauriņus, arī ļoti retus, par savām fotogrāfijām saņēmusi apbalvojumus.

    Šī aizraušanās sākās, kad Sintija tika pie fotoaparāta ar makroobjektīvu. Sākumā viņa fotografēja visus kukaiņus, bet tieši tauriņi likās īpaši interesanti – žigli un nenoķerami. Ar laiku Sintija iemācījās tiem pielavīties, nopirka tauriņu noteicēju, pētīja attēlus internetā – jo īpaši Dabas datos, kur savus atradumus publicēja citu tauriņu fotogrāfi, izpētīja sarakstu ar Latvijas sugām.

    Sintija stāsta, ka reti ir tā – tauriņu fotogrāfs ņem noteicēju un dodas medīt konkrētu taureni konkrētā mežiņā. Parasti, īpaši sākumā, nofotografē kādu neredzētu eksemplāru un pēc tam meklē noteicējā. Un liels ir prieks, kad izrādās – tas ir diezgan rets tauriņš, piemēram, lielais mārsila zilenītis vai kāds cits retums. Sintijai laimējies iemūžināt arī ieceļotāju, dienvidnieku rudens sfingu un rezēdu balteni.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+