Satraucošā statistika: 50 gadu laikā savvaļas dzīvnieku populācijas pasaulē sarukušas par 68%

Daba
Santa.lv
Santa.lv
22. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Velga Vītola/Līgatnes dabas takas
Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas pasaulē mazāk nekā pusgadsimta laikā ir sarukušas vidēji par 68%. Populāciju sarukšanas iemesls galvenokārt saistīts ar dabiskās vides zudumu un ekosistēmu noplicināšanu, klimata pārmaiņām.

Dabas aizsardzības organizācijas WWF (World Fund for Nature) 13. Dzīvās planētas ziņojums, sniedz visaptverošu pārskatu par dabas stāvokli pasaulē, izmantojot Dzīvās planētas indeksu (LPI), kas norāda par izmaiņām vairāk nekā 20 tūkstošu dzīvnieku sugu populāciju stāvokļos visā pasaulē.

Dzīvās planētas ziņojums norāda, ka novēroto sugu populāciju dramatiskās samazināšanās cēlonis ir dzīvotņu zudums un ekosistēmu noplicināšana, tostarp mežu izciršana, kas saistīts ar veidu, kā ražojam un patērējam pārtiku.

Kopš 1970. gada dzīvnieku populācijas Eiropā un Centrālāzijā vidēji ir samazinājušās par 24%, bet Dienvidamerikā – par 94%.

Nākamajās desmitgadēs klimata pārmaiņu negatīvā ietekme tiek prognozēta kā viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās virzītājspēkiem. Tajā pašā laikā turpmāka dabas stāvokļa pasliktināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt klimatu, kas norāda par nepieciešamību klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes risināt vienlaicīgi.

Visvairāk apdraudētas ir saldūdens ekosistēmas – sastopamās savvaļas dzīvnieku populācijas ir samazinājušās par 84 procentiem. Saldūdens sugas ietekmē ūdenstilpju noplicināšana, tās piesārņojot un pārveidojot, svešzemju sugu ienākšana, klimata pārmaiņas, infekcijas slimības un jauni hidroenerģijas projekti.

Migrējošo saldūdens zivju sugu populācijas kopš 1970. gada pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, bet Eiropā par 93%.

 “Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka esam pilnībā atkarīgi no dabas un tās devums cilvēcei samazinās – dabas sistēmu stāvoklis cieši nosaka cilvēku labklājības līmeni. Savvaļas sugu populāciju samazināšanās ir brīdinājuma signāls par mūsu attiecību neizdošanos,” pauž Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors. “Šobrīd Eiropas Zaļā kursa plašais tvērums un mērķi ir ļoti svarīgi gan lokāli Latvijai un Eiropai, gan plašāk globālā mērogā. Ir nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu dabas daudzveidības izzušanu un katastrofālas klimata pārmaiņas.

Ja nerīkosimies, tad pēc zinātnes sniegtās informācijas ap 1 miljonam augu un dzīvnieku sugu draud izmiršana turpmākajās desmitgadēs, un daba vairs nespēs atbalstīt pašreizējās un nākamās cilvēku paaudzes.”

Eiropas Komisijas priekšlikumos par ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju iekļauti mērķi, nosacījumi par aizsargājamām teritorijām, dabas atjaunošanu, lauksaimniecisko ražošanu un ķīmisko vielu samazināšanu, tāpat par rīcību ārpus ES bioloģiskās daudzveidības stāvokļa uzlabošanā. Pasaules Dabas Fonds īpaši atzinīgi novērtē ES apņemšanos 2021. gadā nākt klajā ar papildu juridiski saistošiem dabas atjaunošanas mērķiem, kas sekmēs gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Dabas izzušanas ekonomiskā ietekme pasaulei izmaksās vismaz 479 miljardus dolāru gadā – līdz 2050. gadam tie būs aptuveni 10 triljoni dolāru, liecina WWF Globālās tirdzniecības analīzes un Dabas kapitāla iniciatīvu ziņojums. Visas saimnieciskās darbības ir tieši vai netieši atkarīgas no dabas. Pasaules ekonomikas foruma Dabas riska pieauguma ziņojumā konstatēts, ka vairāk nekā puse pasaules IKP – 44 triljoni ASV dolāru – ir ļoti vai daļēji atkarīgi no dabas un ekosistēmu pakalpojumiem.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+