Degu — draudzīgs un lecīgs

Nu jau vairākus gadus Latvijas mājdzīvnieku mīļotāju vidū stabilu popularitāti ir iemantojis nelielais, bet ļoti draudzīgais grauzēju dzimtas pārstāvis ar neierasto nosaukumu – degu. Šī radībiņa, kas atgādina kaut ko no peles, truša un jūrascūciņas, interesentiem bieži vien jāmeklē kā ar uguni, jo, līdzko tie parādās zooveikalu būrīšos, tā tūdaļ tiek izpirkti. Ar ko gan degu iekarojis tādas simpātijas?
Eksotiski mājdzīvnieki
Vineta Vizule
6. marts

Saglabāt

Foto: Shutterstock

No tālās Ziemeļamerikas atvestais degu ir ļoti sociāls dzīvnieciņš, tāpēc, no mazotnes uzaudzināts cilvēku vidē, sevi uzskata par pilntiesīgu ģimenes locekli, norāda veterinārārste BAIBA ŠEVCOVA. Degu vienmēr uzturēsies saimnieka tuvumā, interesēsies par apkārt notiekošo, ļaus sevi paņemt rokās un samīļot, kā arī iepriecinās ar neparasto spēju lēkāt. Pusmetru vai pat vēl augstāks galdiņš vai dīvāns viņam nebūs nekāds nopietns šķērslis. Degu labprāt atsaucas uz īsu vārdiņu un svilpieniem, un savus saimniekus pazīst arī pēc smaržas.

Cik dzīvnieku izvēlēties?

Ja vēlies sadraudzēties ar degu, vislabāk to iegādāties laikā, kad mazulis tiek atšķirts no vecākiem – 1–1,5 mēnešu vecumā. Adoptēt var gan vienu dzīvnieciņu (tā nodibināsi īpaši ciešu draudzību), gan vairākus šīs sugas pārstāvjus.

Brīvā dabā mītošie degu vislielāko aktivitāti izrāda naktīs, un arī mājas turēšanai piejaucētie var atcerēties šo paradumu.

Ja šķiet, ka tev nepietiks laika veltīt tik daudz uzmanības, cik degu gribētu, un nevēlies, lai dzīvnieciņš justos vientuļš, vari turēt arī vairākus. Vienīgi tad ieteicams izvēlēties meiteņu kompāniju, jo puikas savā starpā var sākt cīniņus par teritorijas sadali. Bet, ja tev nav iebildumu pret ģimenes pieaugumu, vari aprūpēt arī abu dzimumu pārīti. Nav gan garantijas, ka izvēlīgā degu meitene pieņems sava kavaliera bildinājumu. Nereti pāris var draudzīgi nodzīvot kopā kā brālis un māsa, nemaz nerūpējoties par dzimtas turpināšanu.

Taču, ja simpātijas izrādījušās abpusējas un degu ģimeni papildinājuši mazuļi, atšķirībā no daudzu citu dzīvnieku un arī cilvēku pāru savienības degu tētis izrāda lielu interesi par mazuļu aprūpēšanu. Viņš mātei palīdzēs tos pieskatīt un ar atvasēm iesaistīsies kopīgās rotaļās.  Jāpiebilst, ka degu mazuļi piedzimst ar kažociņu un jau pēc dažām stundām tiem atveras arī actiņas.  Bet vai kopā var sadzīvot dažāda vecuma degu peles, lasi šajā rakstā!

Ja mājās mīt kaķis, būtu rūpīgi jāapsver, vai degu viņam būs patiešām piemērots kompanjons, jo mincis nelielo dzīvnieciņu ar pelei līdzīgo asti var noturēt par medījumu.

Dzīvesvietas aprīkojums

Ja pieņemts lēmums iegādāties vienu vai vairākus degu, jāparūpējas par to izmitināšanu. Šim nolūkam vislabāk derēs metāla būris, jo kā jau grauzējs degu ar asajiem zobiņiem var apskādēt koku un plastmasu. Vienam dzīvnieciņam būs piemērots 60 × 40 × 40 cm plašs būrītis, taču garākajai malai vajadzētu būt vertikālai, jo degu ļoti patīk lēkāt, ložņāt un kāpelēt. Attiecīgi diviem vai vairākiem dzīvniekiem šie izmēri jāpareizina ar to skaitu.

Brīvā dabā mītošie degu vislielāko aktivitāti izrāda naktīs, un arī mājas turēšanai piejaucētie var atcerēties šo paradumu. Tāpēc būrīti nav vēlams novietot jūsu guļamistabā vai tās tuvumā, jo, iespējams, tieši naktīs degu izvēlēsies rosīties un grabinās ne vien trauciņus, bet arī savu iemīļoto vingrošanas rīku – tā dēvēto vāveres ritenīti. Taču tas nenozīmē, ka dienā degu būs miegains un pierimis. Pie mums tas var pāris stundiņu pasnaust gan dienā, gan naktī un pārējā laikā būt kustīgs un možs. Tāpēc vismaz diennakts gaišajā laikā degu vēlams izlaist paskraidīt pa istabu. Protams, iepriekš jāparūpējas, lai viņš nesagrauztu, piemēram, komunikācijas vadus un neapgāztu kādu trauslu priekšmetu.

Degu turēšanas apstākļi:

  • Degu labi pacieš mūsu klimatiskos apstākļus, ja vien būris netiek turēts caurvējā vai tiešos saules staros.
  • Ieteicamā istabas temperatūra ir 18–22 grādi, optimālais gaisa mitrums – 60–75 procenti.
  • Vasarā, kad saule nav zenītā, būrīti var droši iznest svaigā gaisā, vienīgi jāpieskata, lai tam ir nesagraužama pamatne, jo degu var sakāroties zem tā parakt aliņas.
  • Jāpiesargās arī, lai dzīvnieka tuvumā nav indīgu augu – piemēram, gundegu. Degu var izrādīties kaitīgs arī āboliņš.
  • Dodoties nelielos izbraucienos, degu droši var ņemt līdzi, pārvadājot viņu speciāli iegādājamā konteinerā.
  • Taču draudziņam nekas ļauns nenotiks, ja uz pāris dienām to atstāsit vienu mājās, protams, parūpējoties par barības un dzeramā ūdens krājumiem.

Degu turēšana neprasa īpašas rūpes. Dzīvnieciņš neizdala īpašu aromātu, kā arī jūtami nemaina kažoka apspalvojumu.

Turēšana nav sarežģīta

Degu turēšana neprasa īpašas rūpes. Dzīvnieciņš neizdala īpašu aromātu, kā arī jūtami nemaina kažoka apspalvojumu. Vienīgi jāatceras, ka dabiskos apstākļos tam patīk ložņāt pa aliņām, pērties smiltīs, asināt zobiņus ar kaut ko graužamu. Tāpēc, izvēloties ēdienu trauciņus, vēlams iegādāties tādus, kuros viņš nevar ielīst pasnaust un ko nevar tik viegli apgāzt.

Ūdens piegādei noderēs vertikāla, pie būrīša stiprināma pudelīte. Savukārt par vannu kalpos plakanas, dekoratīvas stikla vāzes, kurās iebērtas smalkas smiltis. Smilšu vanniņai vēlams izvēlēties šinšillām paredzētās smiltis, var izmantot arī baltās jūrmalas smiltis, taču iepriekš tās noteikti jāizkarsē, lai pasargātu dzīvnieku no iespējamiem parazītiem un citiem slimību izraisītājiem.

Smiltis regulāri jāmaina, jo degu patīk tajās gan pagulēt, gan atstāt kādu spiriņu. Būrītī pakaišu vietā noderēs koka skaidu granulas, kas labi uzsūc dzīvnieka izkārnījumus un urīnu. Nav ieteicams iegādāties kaķiem paredzētās cementējošās smiltis, jo mazais degu dažkārt mēdz pagrauzt koka granulas, arī cementējošās var pamēģināt uzlikt uz zoba un pat norīt, kas ir ļoti bīstami.

Tā kā degu dzimtenē viņa dzīvību apdraud ļoti daudzi dzīvnieki gan uz zemes, gan lielie putni no gaisa, daba degu apveltījusi ar īpašu pašaizsardzību – viņš gluži kā ķirzaka spēj nomest daļu astes. Tāpēc degu nedrīkst ķert aiz astes! Te būs padomi, kā apieties ar degu, lai nenodarītu viņam pāri.

  • Vislabāk dzīvnieciņu pārnēsāt, paņemot to ar plaukstu no augšas un satverot ar pirkstiem zem vēdera un aiz pleciņiem.
  • Dažkārt degu rotaļājoties ar asajiem zobiņiem var paskrubināt roku, tāpēc ieteicams pirms viņa satveršanas uzvilkt izturīgāku cimdu.

Ēdienkarte bez saldumiem

Savulaik degu Eiropā ieveda, lai medicīniskos eksperimentos izpētītu šo viņu organisma īpatnību un tādējādi meklētu līdzekļus, kā cīnīties ar cilvēkus apdraudošo diabētu.

Kā jau grauzējam degu pamatēdiens ir dažādi graudaugi un cita veģetārā barība. Dzīvnieka ēdināšanai var izmantot gan zooveikalos nopērkamos speciāli degu paredzētos graudu maisījumus, gan citiem grauzējiem (šinšillām, trušiem, jūrascūciņām) paredzētos. Vienīgi uz iepakojuma jāizlasa, vai barībā nav piejaukti produkti ar augstu cukura vai cietes saturu: rozīnes, kaltēti banāni, kartupeļi.

IEVĒRO!

Saldumi degu garšo, taču tie ēdienkartē nav pieļaujami, jo dzīvnieciņam ir ļoti liels risks saslimt ar diabētu.

Arī dārzeņi un augļi, ar ko degu labprāt cienājas, jāizvēlas pēc iespējas ar zemāku cukura saturu, tāpēc piemērotāki būs skābi āboli, kivi, dzērvenes. Degu var piedāvāt arī ekoloģiski audzētus gurķus, tomātus, salātus, spinātus un pētersīļus. Taču – ne garšaugus, kas satur spēcīgas ēteriskās eļļas: dilles, sīpollociņus. Nav ieteicamas pupiņas un zirņi, kā arī kāposti, kas uzpūš vēderu.

Pavasarī veselīgs kārums būs nomazgātas un noplaucētas pieneņu lapas, zaļās nātres un baltās panātres, vītināta zāle. Obligāta barības piedeva ir arī siens.

Zobu deldēšanai noderēs koku zariņi, bet ne kauleņi (ķirši, plūmes) un skujkoki, reizēm kā našķi var izmantot zemesriekstus un lazdu riekstus (ne mandeles), saulespuķu sēklas un veikalos nopērkamās dzīvnieku konfektes vai graužamos kociņus (bez saldumiem).

Ja degu brīvi pārvietojas pa māju, viņš var pamēģināt nogaršot arī telpaugus, taču daži no tiem var būt indīgi, tāpēc tos labāk turēt dzīvnieciņam nesasniedzamās vietās.

Degu CV

Izcelsme: Ziemeļamerika, Čīle, Andu kalnu rietumu piekraste

Pārstāv: grauzēju dzimtu, tāpat kā jūrascūciņas, nūtrijas vai šinšillas

Garums: līdz 25 cm,

Svars: 300–400 g

Dzīves ilgums: 5–8 gadi

Barība: graudaugi, dārzeņi, augļi, siens

Komunikabilitāte: draudzīgs un ziņkārīgs dzīvnieks

Pārošanās: sākot no 6 mēnešu vecuma, grūsnība ilgst 90 dienas, metienā piedzimst līdz 9 mazuļiem

Vārīgākā vieta: aste

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Māja

Receptes

Dārzs