Lielais, mīlīgais ūdens astronauts

Zivis
Viktors Sapnovskis
28. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Astronauti ir intelektuālas zivis, kas pierod pie sava saimnieka, ēd viņam no rokas un ļauj pat sevi paglaudīt. Astronauts nav vienkārša zivtiņa, bet gan liela un solīda zivs! Varbūt tieši tāpēc astronautus iecienījuši pieredzējuši akvāristi – nevis skaistuma, bet solīduma un, ko tur slēpt, arī iespaidīgo izmēru dēļ.

Brīvā dabā astronauti (Astronotus ocellatus) sastopami Venecuēlas austrumos, Gviānā un Amazones baseina vidusdaļā. Šīs zivis uzturas tā saucamajā melnajā – mīkstā un pilnīgi caurspīdīgā ūdenī. Skatoties no augšas, ūdens izskatās melns. Pirmo reizi akvārijā tās ir turētas ASV 1929. gadā, bet Eiropā ievestas 1934. gadā.

Acīgie skaistuļi

Astronauts ir viena no lielākajām akvārija zivīm, ko var veiksmīgi pavairot un selekcionēt. Brīvā dabā astronauti sasniedz 35 cm garumu, akvārijos – apmēram 25 cm. Ķermeņa forma tiem ir ovāla, no sāniem nedaudz saplacināta, spuras lielas. Acis lielas, galva spēcīgi izliegta. Ķermeņa nokrāsa ir nevienāda – no pelēcīgi brūnas līdz pat melnai, pa visu ķermeni izmētāti plankumi un nenoteiktas formas dzeltenīgi raksti. Sastopami arī eksemplāri, kam šie raksti ir oranži. Pie astes pamatnes ir liels melnas plankums, kas atgādina lielu aci. Iespējams, tieši šīs acs dēļ astronauts ieguvuši nosaukumu acīgais (tulkojumā no latīņu valodas ocellatus nozīmē acīgais). Ir sastopami astronauti, kas selekcijas rezultātā izveidoti gaiši (albīni). Akvāristu vidū populāri arī sarkanie astronauti ar baltām spurām.

Ievēro! Ja akvārijā ir arī citas zivis, sajūtot briesmas, astronauti var iedzīt stūrī vai savainot pat ievērojami lielākus kaimiņus.

Astronautu jaunā paaudze gan nelīdzinās saviem vecākiem, tomēr arī mazie astronauti – melni ar baltiem plankumiem – izskatās iespaidīgi. Lai sasniegtu maksimālos izmērus, astronauti aug vairākus gadus, savukārt akvārijā dzīves ilgums ir virs 10 gadiem.

Uzturēšanas prasības

  • Astronautu akvārijā obligāti jābūt gruntij, ieteicams no lieliem akmeņiem izveidot arī alas.
  • Augus jāizvēlas ar cietām lapām, piemēram, Bolbitis heudelotii un microsorium pteropus, noder arī peldošie augi. Stādāmos augus ieteicams stādīt podiņos, jo astronautiem tīk rakņāties gruntī un viņi akvārijā tik un tā ieviesies savu kārtību.
  • Pret ūdens sastāvu astronauti nav prasīgi, tomēr ieteicamā ūdens temperatūra ir plus 22 – 26 C. Neilgu laiku zivis iespējams turēt arī vēsā ūdenī, līdz plus 16 C, taču būtībā tas nav ieteicams.
  • Pārējiem ūdens parametriem jābūt šādiem: dH – līdz 25, bet pH 6,5 – 7,5.
  • Nepieciešama patstāvīga ūdens airācija un filtrācija, ūdens regulāri, apmēram reizi nedēļa, jāmaina (vismaz trešā daļa no akvārija tilpuma).

Sajūtot barību, zivis ar sparu metas pēc tās un, ja akvārijs nav pārklāts ar stiklu vai vāku, var pat izlēkt no akvārija.

Nārsta laikā – agresīvi

Noteikt astronauta dzimumu ir grūti pat pieaugušām zivīm, taču tēviņu nokrāsa ir intensīvāka un pie astes spuras pamatnes melnais punkts ir izteiktāks nekā mātītēm. Apmēram diennakti pirms nārsta mātītēm parādās un atveras olvads, savukārt tēviņiem – neliels sēklvads. Tā kā atšķirt dzimumu ir grūti, ieteicams iegādāties 4 – 6 pusaudžu grupu, lai zivis pašas izveido pāri, bet pārējās jāpārvieto uz citu akvāriju. Kamēr zivtiņas vēl ir mazas, tās lieliski sadzīvo ar citām zivīm, bet, kad tās sasniedz 10 – 12 cm garumu un ir nobriedušas nārstam, kļūst arvien agresīvākas. Nārsta laikā to agresivitāte tikai pieņemas spēkā. Ja akvārija izmēri atļauj, visu grupu var atstāt vienā traukā.

No citām zivīm ar astronautiem var sadzīvot dažas lielākās Cichlasoma, Synodontis vai Pterygoplichtys dzimtas zivis. Diemžēl pārējās astronauti var sakost vai pat apēst. Tomēr ārpus nārsta laika astronauti ir mierīgas, lēnas un bailīgas zivis, ko var nobiedēt pat uzķeramais tīkliņš, ko iemērc akvārijā. Tad šīs milzenes cenšas noslēpties akvārija stūros vai pat nogulties uz sāniem. 

Ārpus nārsta laika astronauti ir mierīgas, lēnas un bailīgas zivis, ko var nobiedēt pat uzķeramais tīkliņš, ko iemērc akvārijā.

    Kā tikt pie mazuļiem

    Dzimumgatavību astronauti sasniedz divu gadu vecumā, kad izauguši 12 cm gari. Superlielos akvārijos divu gadu laikā astronauti var izaugt pat 25 cm gari. Sasnieguši dzimumgatavību, astronauti var nārstot akvārijā, kurā tie dzīvo. Tā kā astronautus parasti tur atsevišķi no citām zivīm, jaunos astronautus var izaudzināt bez speciāla nārsta akvārija.

    Tomēr jāņem vērā: lai arī šim zivīm ir iespaidīgi izmēri, tās ir visai bailīgas un nervozi reaģē uz jebkuru troksni vai straujām kustībām akvārija tuvumā. Sliktākajā gadījumā astronauti savus ikrus vai jauno paaudzi vienkārši apēdīs. Ja gribi astronautus pavairot nārsta akvārijā, tad tā tilpumam jābūt vismaz 150 litru, bet izmēriem 100×50×50. Uz grunts jānovieto liels plakans akmens, uz kura astronauti nērsīs ikrus. Ir atrodamas ziņas, ka astronauti veiksmīgi nārstojuši arī 120 litru akvārijā. Ūdenim jābūt mīkstam, ar neitrālu reakciju, ieteicamā temperatūra plus 26 – 28 C, apgaismojumam gan nav īpašas nozīmes. Astronauti var nārstot arī kopējā akvārijā, taču tad citas zivis jānodala atsevišķi.

    Nārstošanas īpatnības

    Nārsta laikā zivis kļūst ļoti košas. Ķermenis ir izteikti melns ar koši sarkaniem plankumiem. Dažreiz tēviņš nav pārāk uzmanīgs pret mātīti, bet, ja vaisliniekus uz pāris dienām atdala ar stiklu, tad tēviņš kļūst galantāks. Apmēram diennakti vai divas abi topošie vecāki ar savām biezajām lūpām kārtīgi tīra lielo un plakano akmeni. Mikrogruzīšus uz tā saskata tikai paši astronauti. Pēc tam nārsts var sākties.

    Ikrus mātīte nelielās porcijās nērš uz liela akmens, nārsts ilgst apmēram 3 – 4 stundas un ikru skaits ir atkarīgs no zivs izmēriem: mazajām ir 300 – 600 ikru, bet lieli astronauti spēj iznērst pat tūkstoti. Abi vecāki ar aizkustinošu maigumu rūpējas par ikriem, vēdina tos ar spurām, atlasa neapaugļotos vai sabojātos ikriņus un uzmanīgi seko kāpuriem, kas izšķiļas.

    Pēc 6 – 7 diennaktīm kāpuri pārvēršas par zivju mazuļiem, sāk peldēt un baroties. Dzīves pirmajās dienās mazuļi, piestiprinājušies pie vecāku ķermeņa, barojas ar speciālu sekrētu, ko pieaugušās zivis izdala tikai nārsta laikā. Amizants ir skats, kad mazuļu mākonītis seko lielajām zivīm. Pēc apmērām trim diennaktīm mazajiem astronautiem var piedāvāt arī artēmijas, mazos ciklopus un dafnijas, nedēļu vēlāk tie jau pārtiek no sagrieztiem tubifeksiem. Mazuļi aug nevienmērīgi. Lai izvairītos no vājāko mazo zivtiņu bojā ejas, ieteicams tos šķirot pēc izmēriem. Apmēram pēc mēneša mazuļi būs sasnieguši jau divu centimetru garumu. Obligāti katru dienu jānomaina 20% ūdens no akvārija kopējā tilpuma, ūdens pastāvīgi jāfiltrē.

    Pieredzējuši akvāristi ir novērojuši, ka reizēm vecāki apēd savu lolojumu. Atkārtots nārsts var notikt pēc 2 – 3 nedēļām. Šādos gadījumos akmeni ar ikriem ieteicams pārnest uz mazāku (50 – 100 l) akvāriju, kura ūdens parametri ir tādi paši, bet klāt vēl pievienots metilēnzilais.

    Ieteicamā barība

    Priekšroku astronauti dod dzīvajai barībai jeb gaļai.

    • dzīvā – sliekas (iepriekš 4 – 5 stundas jāpatur atsevišķā traukā ar ūdeni, lai attīrītos no zemes), sienāži, kurkuļi un nelielas zivtiņas;
    • gaļa – liesa liellopa gaļa, sirds, aknas, arī astoņkāju vai jūras zivju fileja;
    • sausā – ieteicams barot ar speciālo granulēto barību, kas paredzēta lielajām cihlīdām, jo neapēstās pārslas var sabojāt ūdeni;
    • jaunos astronautus jābaro divas reizes dienā, pieaugušajām zivīm pietiek ar vienu ēdamreizi, bet barībai jābūt sātīgai. Sajūtot barību, zivis ar sparu metas pēc tās un, ja akvārijs nav pārklāts ar stiklu vai vāku, var pat izlēkt no akvārija.

    Lasi citur

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Privātā Dzīve

    Mans Mazais

    Astes

    AutoBild.lv

    Māja

    Receptes

    Dārzs