Dekoratīvā dīķa rota — gudrās koi karpas

Zivis
Raivo Skrastiņš
23. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ļoti bieži koi karpas cilvēki jauc ar zelta zivtiņām vai dekoratīvajām karūsām. Jā, visas ir karpu dzimtas zivis, un arī līdzīgas viņas ir, bet koi izaug stipri vien lielākas. Koi karpa ir diezgan liela saldūdens zivs, kuras garums spēj sasniegt vienu metru. Un mutes stūros koi ir mazas ūsiņas, ko viņas izmanto, meklējot sev barību. Koi karpām nepieciešams arī daudz vairāk ūdens nekā zelta zivtiņām. Taču par visu pēc kārtas…

Pastāv uzskats, ka koi karpu dzimtene ir Japāna, taču vispirms tās pirms vairāk nekā 2500 gadiem tika atklātas Ķīnā un tikai tad atvestas, sāktas pavairot un selekcionēt Japānā. Nav gan precīzi zināms, kad koi nokļuva Japānā, taču pirmo reizi par tām tiek minēts 14.–15. gadsimtā.

Sākotnēji karpas japāņi audzēja speciālās ūdenskrātuvēs, lai tās vēlāk apēstu. Dažkārt atsevišķām karpām radās novirzes krāsojumā, zivis ar interesantu zīmējumu barībā nelietoja, tās sāka turēt mājās vienkārši skaistumam. Ar laiku visdažādāko krāsu karpu audzēšana japāņu zemniekiem kļuva par īstu aizraušanos, bet vēlāk iekaroja popularitāti arī augstdzimušu cilvēku vidū.

Mūsdienu Japānā koi karpas ir ļoti populāras, tās tur kā mājdzīvniekus, gluži tāpat kā pie mums suņus vai kaķus.

Japāņi krustoja savas zivis, iegūstot arvien jaunas krāsu varietātes. Vēlāk koi karpas sadalīja šķirnēs un grupās, un tagad ir jau vairāk nekā 80 šo zivju šķirņu.

Ar laiku koi audzēšana kļuva populāra visā pasaulē. Daudzās valstīs notiek koi karpu izstādes un šovi, eksistē koi karpu mīļotāju klubi un asociācijas. Koi karpas, kuru materiālā vērtība ir ļoti augsta, pēdējos gados ieņem nozīmīgu vietu arī Latvijas dīķu dekoratīvajā dizainā.

Saimnieku pazīst pēc balss

No visām dīķu zivīm koi karpas visvairāk piemērotas turēšanai mājas apstākļos. Tās ir viegli pieradināmas, nebaidās no cilvēkiem, koi karpas var pat paglaudīt, viņas nav izvēlīgas barības ziņā un lieliski jūtas pat nelielos dārza dīķos. Koi karpas saviem saimniekiem sniedz lielu prieku. Tās nav vienkārši daudzkrāsainas zivtiņas, kas peld tavā ūdenskrātuvē, viņas ir visīstākie mājdzīvnieki.

Japāņi spilgtas un krāsainas zivis uzskata par laimes un saimnieka augsta statusa simbolu.

Ar laiku koi karpas sāks piepeldēt klāt, kad sadzirdēs tavu balsi, lai iegūtu barību un parunātos ar tevi. Koi ir ļoti apķērīgas zivis, viņām ir laba atmiņa. Mīļoto saimnieku zivs pazīst ne tikai pēc balss, bet pat pēc soļiem. Vislabākais veids, kā pieradināt karpu, ir barot viņu no rokas.

Pēc šādas kontaktēšanās zivīm veidojas absolūta uzticība savam saimniekam. Ja dosi savām karpām vārdu, ar laiku viņas uz to atsauksies. Koi karpas ir ilgdzīvotājas – labos apstākļos viņas var nodzīvot 25–35 gadus. Ir ziņas, ka šīs cēlās karpu dzimtas zivis teicamos apstākļos, ar pastāvīgu atbilstošu aprūpi sasniegušas pat 50 gadu vecumu.

Koi karpu šķirnes

Gadsimtiem senas selekcijas rezultātā iegūtas vairāk nekā 80 koi karpu krāsu varietātes, kas pašlaik pēc kopīgām iezīmēm apvienotas 16 grupās.

  • Kohaku – balta ar labi izteiktiem sarkaniem vai sarkanoranžiem plankumiem uz muguras.
  • Taisho sanshoku vai sanke – balta ar sarkaniem un melniem plankumiem. Nosaukta par godu imperatoram Taišo.
  • Showa sanchoku vai showa – melna ar sarkaniem un baltiem plankumiem. Nosaukta par godu imperatoram Šovam.
  • Tancho – jebkuras krāsas ar sarkanu plankumu uz galvas. Tancho var saukt gan par tancho shova, gan tancho sunke.
  • Asagi – ar zilām zvīņām uz muguras un sarkanām vai sarkanoranžām uz sāniem.
  • ShusuiAsagi šķirnes versija, proti karpas aizmugures daļa zila, bet sānos ir sarkani vai sarkanīgi oranži plankumi.
  • Bekko – karpas ķermenis var būt balts, sarkans vai dzeltens, bet plankumi melni.
  • Utsurimono – melna ar sarkaniem, dzelteniem vai baltiem plankumiem.
  • Goshiki – galvenokārt melnas ar sarkaniem, baltiem, brūniem un pat ziliem plankumiem.
  • Ogons – vienkrāsas, visizplatītākās krāsas ir sarkana, oranža, pelēka, dzeltena, balta un gaiši dzeltena.
  • Kinginrins – koi karpa ar sudrabainām (kinina) zvīņām vai dzirkstoši zeltītām (ginrina) zvīņām.
  • Kavarimono vai kavarigo – dažādas koi karpas, kuras nevar attiecināt ne uz vienu citu šķirni.
  • Doitsu-goi – vācu koi karpas, kurām nav vai kurām ir tikai vairākas zvīņu rindas, kā, piemēram, spoguļu karpām.
  • Koromo – baltas, bet to ķermenis pārklāts ar akurātiem melniem vai sarkaniem plankumiem.
  • Hikari-moyomono – ar metālisku spīdumu un kombinētu zeltīti sudrabotu nokrāsu.
  • Caurspīdīgais koi (ghost koi) – ogano un savvaļas karpas hibrīds, bet nav nishikigoi.
  • Plīvurastainā koi jeb karpa pūķis – visgarākā koi, bet nav nishikigoi.

Prasīgas pret ūdens kvalitāti

Patiesībā koi karpas nav prasīgas zivis, tas izpaužas it visā, izņemot ūdens tīrību. Pret ūdens kvalitāti šīs zivis ir ļoti prasīgas. Vispareizāk būtu, ja dīķī tiktu ierīkota ūdens caurtece. Īstie šo zivju fani vispirms ierīko salīdzinoši sarežģītas caurteces sistēmas, bet tas attaisno ieguldītos līdzekļus.

Ūdens filtrācijai jābūt pastāvīgai un spēcīgai. Filtru varētu uzskatīt par dīķa sirdi, jo filtrs attīra ūdeni, lai zivis tajā varētu dzīvot bez bēdām. Dīķa filtrācija sastāv gan no mehāniskās, gan bioloģiskās filtrācijas.

Dažkārt tiek ierīkots vēl viens filtrs, tā sauktais priekšfiltrs, kas savāc lielos atkritumus, proti koku lapas, zivju izdalījumus, kā arī aļģes, kas atdalījušās no ūdens augiem un citām iespējamām dekorācijām. Veidojot un gatavojot dīķi, filtra izmaksas obligāti jāiekļauj. Nedrīkst izvēlēties pārlieku spēcīgu filtru, jo tas varētu radīt dīķī centrifūgas efektu un zivīm būs diskomforts.

Ūdens parametri

Koi karpām ir vairākas prasības pret ūdens kvalitāti. Optimālais pH 7–7,5. Ūdens temperatūra 2–30 grādi, proti, vasarā vēlams, lai ūdens temperatūra būtu 20–25 grādu robežās, savukārt ziemā 2–4 grādi.

Kad ūdens temperatūra atdziest līdz 8–10 grādiem, koi karpu ķermenis apmēram 10–12 diennakšu laikā pielāgojas ziemas apstākļiem, proti, gremošanas process un elpošana palēninās, tāpēc nav ieteicams šajā periodā zivis barot vai jābaro tās pavisam minimāli.

Tas tāpēc, lai izvairītos no barības pūšanas uz gultnes, kas var izraisīt zivju toksikozi un pat nāvi. Citi vēlamie ūdens parametri ieteicami šādi: karbonātu cietība (KH) 4–7 dKH, kopējā cietība (GH) 4–10 dGH. Amonijs un nitrīti nav vēlami vispār, bet nitrāti – līdz 40 vienībām. Gandrīz visi ūdensaugi un koi karpas šādos ūdens parametros jūtas lieliski. Ņem vērā, ka dīķis nedrīkst būt pārāk sekls, jo vasarā dīķa seklumā, kur ir tikai 20–30 cm, ūdens temperatūra uzsilst līdz 35–38 grādiem, kas var būt par iemeslu zivju bojāejai.

Atceries!

Iekārtojot dīķi, jāņem vērā, ka vienai zivij, kuras garums ir 20–25 cm, nepieciešami apmēram 50 litri ūdens, bet ieteicamais dziļums zivju ziemošanai ir ne mazāks kā 2 metri. Dīķa saimniekam arī jāatceras, ka koi karpas ātri aug un drīz vien sasniegs savus maksimālos izmērus, kas atkarībā no šķirnes var izaugt 45–70 cm lielas un vēl lielākas.

Ūdenskrātuves izmēri

Ir kāds nerakstīts likums, ko ievēro pieredzējuši koi audzētāji, proti, katrai zivij nepieciešami vismaz 10 litri ūdens. Nav jābūt dižam matemātiķim, lai aprēķinātu, kāds tilpums vajadzīgs koi karpai, kas sasniegusi 70 centimetrus, turklāt tas ir ūdenstilpnes minimums, lielākiem eksemplāriem vienkārši nebūs, kur apgriezties.

Lielus izmērus un atbilstošu svaru koi karpas var sasniegt tikai dīķos. Normālai zivju attīstībai nepieciešams plašums un tīrs ūdens. Dīķa saimniekam jāatceras, ka, par spīti saviem izmēriem, koi karpas ir aktīvas zivis un tām vajag peldēt. Protams, nav konkrētu parametru, kādam dziļumam un tilpumam jābūt, viss atkarīgs, cik daudz zivju tur peldēs, bet ieteicamie minimālie dīķa parametri ir šādi:

  • Dziļums – no 1,5 metriem;
  • Tilpums – aptuveni 8 tonnas (3 × 2,46 × 1,23 m).

Ar ko barot?

Koi karpas var uzskatīt par visēdājām, tāpēc viņu uzturs var būt diezgan daudzveidīgs. Ēdienkartē var ietvert maizi, graudus, vārītas garneles, dažādus kukaiņus, tārpus utt. Koi labprāt ēd peletes (barība, kas līdzinās nelieliem stienīšiem). Pieredzējuši koi turētāji uzskata, ka jāizvēlas un zivīm jāpiedāvā viena ražotāja gatavotās peletes.

Dažas no barībām satur dabiskas vielas, piemēram, karotīnu, kas pastiprina krāsu. Jaunajām zivtiņām tas nav nepieciešams. Šīs papildu vielas var sabojāt tikai zivtiņas veselību, piemēram, radīt nopietnas problēmas jauno zivtiņu aknām. Ar šīm krāsainajām barībām jābūt uzmanīgam, barojot arī pieaugušās zivis. Audzētāji lēš, ka zivju krāsa kļūst izteikti dzeltena jeb zivs baltie plankumi kļūst rozīgi, kad zivju aknas nespēj tikt galā ar krāsvielām, ko satur šīs barības. Ja tomēr esat izlēmis barot zivis ar vairāku firmu barībām, vēlams būtu izveidot barošanas grafiku pa dienām un rūpīgi to ievērot.

Ņem vērā!

  1. Zivīm visa piedāvātā barība jāapēd 5–10 minūšu laikā.
  2. Barība nedrīkst saduļķot ūdeni.
  3. Labāk iedot mazāk nekā zivis pārbarot, ideāli, ja iespējams zivis barot 2–3 reizes diennaktī un nelielām devām.

 

Ko darīt ziemā?

Dīķa īpašniekam ir jāparūpējas, lai zivis komfortabli justos arī vēsos laika apstākļos. Ziemā ūdens temperatūra ir aptuveni +2 grādi. Karpas pārziemo dīķu dziļākajās vietās, kur ieteicamais dziļums ir vismaz 2 metri. Daudzi nelielo dīķu īpašnieki atslēdz filtru, bet izurbj ledū vairākus āliņģus.

Vienkāršākais variants ir iesaldēt āliņģī niedres, caur kurām dīķī nokļūst gaiss, savukārt cits variants, kas jau prasa ieguldīt zināmus līdzekļus, āliņģos ierīkot ūdens aerāciju un iegādāties speciālus ūdens sildītājus, lai āliņģi neizvilkos ar ledu. Protams jāuzmana, lai ierīce darbotos nevainojami un dīķis neaizsaltu. Kas attiecas uz barošanu ziemas periodā – aukstumā koi karpām zūd apetīte, un tā atgriezīsies tikai pavasarī. Samazinoties ūdens temperatūrai, karpas organisms sagatavojas ziemošanai, apstājas kuņģa darbība, un zivs barību nemeklē.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs