Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Lasītājs jautā: Vēlos uzzināt, kā pavairo betta splendens? Kā atšķirt tēviņu no mātītes? Esmu lasījusi, ka olas apsargā vīriešu dzimtas pārstāvis, bet mātīte ir jāņem ārā. Vai tā tiešām ir? Kādai jābūt ūdens temperatūrai? Kā un ar ko jābaro mazuļi?
Gailīšu pavairošanai nepieciešams izvēlēties jaunu pāri, kas būtu aptuveni astoņus mēnešus veci, turklāt tēviņam ir jābūt nedaudz lielākam par mātīti vai vismaz tāda paša izmēra. Kā jau minēju, dažādu krāsu eksemplāri labi krustojas savā starpā, un viņu pēcnācēji var būt visdažādākajās krāsās – gan mātītes un tēviņa krāsās, gan arī citās krāsu variācijās. Nārsts var notikt jebkurā gadalaikā. Pirms nārsta tēviņu un mātīti izšķir un tur dažādos akvārijos. Ūdens temperatūra par diviem grādiem ir jāpaceļ augstāka nekā kopējā akvārijā. Pēc pāra atdalīšanas tēviņš divas nedēļas ir kārtīgi jābaro ar dzīvo barību. Ieteicams barot ar trīsuļodu kāpuriem, tāpat gailīšiem nepieciešams dot sīksliekas.
Nārsta vietā pirmo ielaiž tēviņu, bet, kad viņš ir pieradis, pēc dažām stundām akvārijā var ielaist arī mātīti. Šajā brīdī jāieslēdz sildītājs un temperatūras regulētājs, jo nārsta akvārijā ūdens temperatūrai jābūt 26–28 grādiem. Šāda temperatūra un ūdens līmenis ir jāuztur, kamēr mazuļi sāk patstāvīgi peldēt un meklēt barību.
Tēviņš, ieraudzījis mātīti, burtiski pārvēršas, uzvelk savas kāzu drēbes, viņš izlaiž savas jau tā krāšņās spuras, kuru krāsa ir kļuvusi neparasti spilgta, varētu teikt, ka tagad tēviņš gluži vai laistās.
Uzmanīgi vērojot tēviņu, var redzēt, ka viņa ķermeņa krāsa mainās. Tēviņš uzreiz sāk savu kāzu deju, viņš visu laiku grozās pie mātītes, gan attālinoties no viņas, gan atkal pietuvojoties. Ja mātīte ir gatava nārstam, viņa atbild uz aplidojumiem, ja nav gatava nārstam, tad slēpjas ūdensaugos. Bet slēpšanās tēviņu nemaz neapbēdina, viņš turpina mātītei sekot. Viņš viņu izdzen no slēptuves, turklāt dara to visai bezkaunīgi, tā demonstrējot savu spēku. Šādas spēles var turpināties 2–4 stundas. Pēc tam tēviņš uzsāk ligzdas gatavošanu, izvēloties vislabāk apgaismoto stūri. Viņš savāc dažādus peldošos augus un savieno ar savām siekalām, kas izdalās tikai pirms nārsta.
Pēc piecām, septiņām dienām gailīšu jaunatnei var sākt dot, piemēram, nematodes. Pēc 12–14 diennaktīm mazuļus var sākt barot ar ciklopiem. Mazuļi aug nevienmērīgi, tāpēc pāriet uzreiz uz nopietnāku barību nevajadzētu, taču barībai vajadzētu būt dažādai izmēra ziņā.
Turēt gailīšus var jebkura tilpuma akvārijā, jo to žaunās ir papildorgāns, tā dēvētais labirints, kas ļauj zivīm dzīvot akvārijos ar ļoti trūcīgu skābekļa daudzumu, jo elpošanai gailīši izmanto atmosfēras skābekli.
Gailīšu jaunatne (tēviņi) ir ļoti kustīga un visu laiku peld barības meklējumos, bet šiem jaunajiem tēviņiem nav tādas krāšņas krāsas. Arī savas spuras tie izlaiž tikai spēcīga uzbudinājuma iespaidā, piemēram, ja akvārijā ielaiž mātīti vai iegremdē spoguli. Ieraudzījis spogulī savu atspulgu, jaunais tēviņš pieņem draudīgu stāju, izlaiž spuras un uzbrūk. Šādus eksperimentus bieži atkārtot nedrīkst, jo zivtiņa ātri nogurst un var sevi savainot.
Vecie tēviņi ir mazkustīgi, it sevišķi, ja ir paēduši. Viņi iekārtojās vienā no akvārija stūriem un var tur gulšņāt stundām.
Par nelabvēlīgu vidi jau liecina fakts, ka gailītis pirms nāves aplīp ar pūku, tas liecina par iespējamām problēmām ar akvārija ūdeni. Tad ir jāskatās, cik bieži tiek mainīts ūdens, cik bieži zivtiņa tiek barota? Vai no akvārija tiek izsūkta neapēstā barība?
