Gudrais spītnieks — ēzelis

Interesanti
Zane Piļka-Karaļeviča
11. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Attieksme pret ēzeļiem nav viennozīmīga. No vienas puses, ēzelis ir muļķības un spītības simbols. No otras, tas ir svēts dzīvnieks, kas minēts Bībelē un citos pasaules senajos reliģiskajos sižetos. Vienlaikus apķērīgs un muļķis, paklausīgs un spītīgs, strādīgs un slinks. Kāds tad viņš īsti ir?

Nav nekāds muļķis

Kādā indiešu pasakā ēzelis apskauda suni: «Saimnieks viņu mīl vairāk par visiem, bet man pat uzmanību nepievērš, kaut es viņu visur vadāju, stiepju kravas, cenšos un raujos, cik vien varu. Laikam tas tāpēc, ka suns ir pielīdējs. Viņš saimnieka priekšā luncina asti, priecīgi lēkā viņu ieraugot, klēpī lec. Vajag arī man tā darīt, varbūt tad saimnieks mani iemīlēs.»

Saimnieks atgriezās no lauka un apsēdās uz sola pagalmā atpūsties. Ēzelis to redzēdams, pieskrēja pie viņa, ar priekškājām uzlēca virsū, luncināja asti un, skaļi baurodams, cenšoties atdarināt suņa draudzīgās rejas, mēģināja ierausties arī klēpī. Saimnieks aiz izbīļa sāka kliegt, un ēzeļa sapnis kļūt par mīļāko mājdzīvnieku tā arī palika tikai sapnis.

Šī pasaka atspoguļo milzīgo netaisnību attiecībā pret ēzeli. Kāpēc cilvēkiem vārds ēzelis ir teju sinonīms vārdam muļķis? Par kādiem grēkiem viņš iemantojis šādu slavu? Nez kāpēc ēzeļu rīcība vienmēr salīdzināta ar citu dzīvnieku rīcību. Piemēram, ēzeļu slavenais ieradums sastingt uz vietas, ja viņiem kaut kas nepatīk. Par to viņus lamā un kā labo piemēru min paklausīgo zirgu. Zirgs tik tiešām rīkojas pretēji: ja pārbīstas, tad noraujas un skrien, kas ir ne visai prātīgi kalnu apvidū.

Nevar ne saskaitīt, cik zirgu ievēlušies aizās, kamēr ēzelis līdzīgā situācijā sastingst un, uzmanīgi tipinot, apiet bīstamās vietas.

Nu, un kurš šajā situācijā ir gudrāks? Ēzelis ir mazāks par zirgu, bet uz muguras var panest līdz pat 130 kg smagu kravu. Zirgs tikai 70–80 kg. Ēzelim ir izturīgi nagi, pakavi viņam nav vajadzīgi pat kalnos. Arī šajā ziņā ēzelis ir pārāks.

Savvaļas ēzeļi maz pētīti

Mājas ēzeļa sencis esot Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus). Mūsdienās gan eksistē tikai divas savvaļas ēzeļa sugas – Somālijas un Nūbijas. Viņi mīt Sarkanās jūras piekrastē, Somālijā un Ziemeļu Etiopijā.

Somālijas ēzelis ir nedaudz lielāks nekā Nūbijas, un arī apmatojums viņam ir tumšāks, uz kājām viņam ir tumšas līnijas. Vairāki simti šīs sugas savvaļas ēzeļu dzīvo tikai Adenas līča piekrastes tuvumā Somālijā un, iespējams, arī Etiopijā. Nūbijas ēzelim apmatojums ir gaišāks, tas vairāk izplatīts Eritrejā, Sudānā un Etiopijas ziemeļos. Savvaļas ēzeļi gandrīz nemaz nav pētīti, jo tie uzvedas ļoti, ļoti uzmanīgi un izvairās no cilvēkiem. Zināms vien, ka viņi dzīvo tuksnesī un pustuksnesī, kur lielākoties pārtiek no zālaugiem un krūmājiem.

Senatnē cienīja un godāja

Mājas ēzelis tika piejaucēts apmēram 3000 gadu pirms mūsu ēras Ēģiptē. Ir avoti, kuros minēts, ka jau 6000 gadu pirms mūsu ēras. Katrā ziņā tas ir noticis aptuveni tajā pašā laikā, kad cilvēki centās pieradināt zirgu. Mājas ēzelis kļuva populārs kā darba dzīvnieks un strauji izplatījās visā pasaulē. Senatnē pret ēzeli izturējās ar pelnītu cieņu. Tolaik zirgus cilvēki tā īsti vēl nebija piejaucējuši, tāpēc ēzeļi veica visus darbus – ara, pārvadāja kravas. Taču ar laiku zirgi izkonkurēja ēzeli.

Arī Bībeles varoņi pret ēzeļiem izturējās labi. Uz tiem pārvietojās Ābrams, Mozus, citi patriarhi un valdnieki. Senajā Grieķijā ēzeļus ziedoja Dionīsam, zemes auglības spēku un vīnkopības dievam. Romā ēzelis bija svēts dzīvnieks mājas pavarda dievietei Vestai.

Ēzelis tika uzskatīts par dziedējošu dzīvnieku: slavenais grieķu ārsts Hipokrāts ar ēzeļu pienu ārstēja daudzas slimības.

Bet romiešu zinātnieks Plīnijs Vecākais ieteica galvassāpes ārstēt ar ūdeni, kuru dzēris ēzelis. Visdrīzāk ēzeli par muļķi sāka uzskatīt viduslaikos, kad par dzīvnieka ideālu tika uzskatīts zirgs – bruņinieka līdzgaitnieks un kaujinieka uzticams draugs. Lai izceltu zirga dižciltīgumu un prātu, ēzelim pasakās sāka piešķirt pamuļķa īpašības. Pasaulē ir milzīgs skaits pasaku, kurās ēzeli apmuļķojuši visi, kam nav slinkums, – lapsa un vilks, bullis un zirgs, zaķis un vārna.

Sāk izmantot armijā

Negaidīti pēc daudziem netaisnas izturēšanās gadsimtiem ēzeli novērtēja mūsu laikabiedri. Ēzeļa pozitīvo īpašību dēļ – spītības, uzmanības, izturības – par viņu ieinteresējās militāristi. Pagājušajā gadsimta 80. gados Irākas dresētāji panāca brīnumainus rezultātus. Pēc apmācības ēzeļi varēja iziet cauri mīnu laukam un neuzsprāgt, viņi spēja uzspridzināt stratēģiski svarīgu ienaidnieka objektu (piemēram, nevis vienkārši jebkuru mašīnu, bet tieši to, kuras fotogrāfiju viņiem parādīja). Tur, kur cits dzīvnieks izbītos un visu saputrotu, ēzelis aizies līdz galam. Ir liecības, ka Irānas un Irākas kara laikā ar ēzeļa palīdzību tika iznīcināts viens no irāņu ģenerāļiem.

Ēzeļi piestrādājuši arī par spiegiem.

Norijot maziņu kapsulu, ar kuras palīdzību var noklausīties skaņas 3 kilometru rādiusā, ēzelis pienāk štāba vai tehniskas novietnes tuvumā un stāv – kurš gan turēs aizdomās muļķa ēzeli?

Daudz humānāka ēzeļa militārā profesija – sanitārs. 1997. gadā Austrālijas Sarkanais Krusts atzinīgi novērtēja ēzeļu darbu un nopelnus, dienot armijā 1915.–1916. gadā. Ēzelis Mērfijs, kurš iznesa tūkstošiem ievainotu zaldātu no frontes līnijas līdz lauka hospitāļiem, ieguva pat apbalvojumu. Tiesa, jau pēc nāves.

Kopšanas un barošanas ziņā pieticīgi

Dienvideiropā – Itālijā, Spānijā un Francijā – ēzeļi nonāca ļoti sen un uzreiz iekaroja milzu popularitāti. Ātri kļuva skaidrs, ka saimniecībā labāku palīgu par ēzeli neatrast. Bija radītas spēcīgas, paliela auguma mājas ēzeļu šķirnes, tādas kā Katalonijas ēzelis Spānijā, Buhāras ēzelis Vidusāzijā u. c. Visi viņi ir kopšanas un barošanas ziņā pieticīgi, prasa daudz mazāk rūpju nekā zirgi.

Ēzeļi pārtiek no dzelkšņainiem krūmiem un asas zāles, ko neēd neviens cits mājdzīvnieks, turklāt ēzeļiem vajag mazāk barības nekā tāda paša izmēra un svara zirgiem. Ēzeļi arī reti slimo un tiek uzskatīti par ilgdzīvotājiem. Zināmi gadījumi, kad ēzeļi nodzīvojuši līdz 50 gadiem. Viņi slikti panes aukstumu un īpaši – ilgstošu lietu, toties ir izturīgi pret daudzām infekcijas slimībām.

Kaut arī ārēji mājas ēzelis neizskatās pēc smagsvara, viņš spēj nest kravu, kas sver pusi no viņa ķermeņa masas. Zirgs uz ko tādu nav spējīgs. Pieticīgais ēzelītis var nest nastu un braucēju ne tikai par ceļiem, bet arī šaurām kalnu takām un smiltīm, ne par matu neatpaliekot no leģendārajiem tuksnešu kuģiem – kamieļiem. Turklāt viņš to dara ar nemainīgu ātrumu – līdz septiņiem kilometriem stundā.

Ēzelis un likums

Āfrikā labi apmācītus ēzeļus izmanto kontrabandisti. Vienā robežas pusē ēzeli apkrauj ar lētām (salīdzinoši ar kaimiņu pusi) precēm un palaiž vienu pašu pa kalnu takām aiz robežposteņa. Otrajā pusē sūtni jau gaida. Ja viņš iekrīt policistu nagos – ko no dzīvnieka var prasīt? Turklāt apķērīgais ēzelis apmācīts slēpties no cilvēkiem formās. Ieraugot robežsargus, viņš aizslēpjas aiz klintīm, nogaida un dodas tālāk.

Tiem, kas tomēr šaubās par izcilajām ēzeļa prāta spējām, vajadzētu izlasīt šo teiku: «Reiz dzīvoja zemnieks, kuram piederēja vecs ēzelis. Kādu dienu ēzelis iekrita kādā pamestā akā. Saimnieks izdzirdēja ēzeļa baurošanu, taču nolēma, ka ēzelis jau ir pārāk vecs un nav vērts viņu glābt. Zemnieks pasauca kaimiņus, izstāstīja viņiem notikušo un palūdza aizbērt aku ar zemi, lai pārtrauktu dzīvnieka mocības. Sākumā vecais ēzelis bija šausmās un neredzēja izeju no šīs situācijas. Taču, ņemot vērā, ka cilvēki turpināja bērt akā zemi, viņam iešāvās prātā ideja. Viņš saprata, ka vajag nopurināt zemi no muguras un pakāpties uz kaudzes. Un viņš turpināja to darīt atkal un atkal. Pēc kāda laika ēzelis, galīgi pārguris, uzkāpa uz akas augšējās malas.»

Labu attieksmi novērtēs

Ēzeļus bieži vaino spītībā. Gadās, ka kaprīzo dzīvnieku no vietas neizkustināsi – viņš spārdās, cenšas iekost savam pāridarītājam. Patiesībā ēzeļa uzvedība liecina, pirmkārt, par humora izjūtu, jo viņam patīk provocēt cilvēku uz neprātīgu rīcību (tas lieliski atainots filmā Kaukāza gūstekne), otrkārt, par viņa dziļu pārliecību, ka cilvēka prasības ir jocīgas un nejēdzīgas.

Bet, ja nopietni, viss atkarīgs tikai un vienīgi no cilvēka attieksmes. Gādīgam fermerim parasti arī ēzelis ir paklausīgs, mierīgs, labi izskatās. Viņš vienmēr pazīst saimnieku, savu pagalmu, bērnus, kuri stundām var ar viņu jādelēt. Viņš ir pacietīgi arī pret to, kurš pirmo reizi mūžā iesēdies seglos. Tomēr ēzeļu vidū gadās arī viltnieki, kas uzreiz piefiksēs, ka mugurā uzrāpies iesācējs, un ļoti akurāti, nemanāmi, ar veiklu kustību nometīs jātnieku zemē.

Ēzeļu muzejs

Ēzelis ir viens no nedaudzajiem dzīvniekiem, kam cilvēki izveidojuši pieminekli. Uzbekistānas pilsētā Buhārā tas lepni nes mugurā gudro Hodžu Nasredinu, bet Bulgārijas pilsētā Gabrovā – Viltīgo Pēteri, bulgāru un maķedoniešu folkloras personāžu.

Bulgāri gājuši vēl tālāk. Gurkovā viņi nesen atvēruši muzeju, kas veltīts ēzeļiem. Tādā veidā ierēdņi nolēma izteikt pateicību šiem dzīvniekiem, kuri veicinājuši šīs industriāli agrārās valsts ekonomisko izaugsmi. Šādu uzmanību pret šiem cilvēka četrkājainajiem palīgiem viegli izskaidrot. Ēzeļi ir neatņemama Bulgārijas lauksaimniecības daļa. Tieši šie dzīvnieki visplašāk tiek izmantoti lauku darbos ražas sezonas laikā. Muzeja ekspozīcijā ir vairāki stendi ar ēzeļu fotogrāfijām un visdažādākajiem aksesuāriem, kas paredzēti šiem dzīvniekiem.

Interesanti

  • Budismā ēzelis ir askētisma simbols.
  • Senie ebreji ēzeļa ādas siksnu izmantoja, lai sodītu vainīgos ar tiesas lēmumu.
  • Kristus dzimšanas aina – ēzelis simbiozē mieru un pieticību.
  • Viduslaikos – neuzticības simbols, uz ēzeļa vadāja sievietes, kas pieķertas laulības pārkāpšanā.
  • Neoficiāls Katalonijas, Horvātijas un Neapoles simbols – ēzeļa darbaspēju, neatlaidības un centības dēļ.
  • Ar ēzeļu daudzumu tika mērīta cilvēka bagātība.
  • Romas imperatoru sievas peldējās ēzeļmātes pienā, lai uzturētu ādas bālumu. 

PASAULES SLAVENĀKIE ĒZEĻI

  • Ēzelītis I-ā
  • Brēmenes muzikantu ēzelis
  • Ēzelis no filmas Kaukāza gūstekne
  • Sančo Pansas ēzelis
  • Ēzelītis no multfilmas par Šreku
  • Ēzelis, uz kura Jeruzalemē iejāja Jēzus Kristus.
  • ASV Demokrātiskās partijas simbols

1828. gadā nākamā ASV prezidenta Endrū Džeksona pretinieki, apspēlējot viņa uzvārdu, attēloja viņu zīmējumos kā glupu un ietiepīgu ēzeli (angliski vārds jackass nozīmē gan ēzelis, gan muļķis). Tomēr Demokrātiskā partija, kas izvirzīja Džeksonu, šo salīdzinājumu pavērsa sev par labu. Ēzeļa attēlu sāka izvietot uz aģitācijas materiāliem, liekot akcentu uz viņa darbaspējām, pieticību un neatlaidību – īpašībām, kas piemīt daudziem parastiem amerikāņiem. 1870. gadā karikatūrists Tomas Nasts sagādāja jaunu popularitātes vilni demokrātu salīdzinājumam ar ēzeļiem, pie viena uzzīmējot Republikāņu partiju ziloņa tēlā. Kopš tā laika šie dzīvnieki nostiprinājušies masu apziņā kā šo partiju simboli.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs