Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
3
-
1
-
0
-
0
-
Augumā mazā, bet ar lielajām ausīm apveltītā lapsiņa bija prototips rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī stāstā Mazais princis aprakstītajai lapsai, kurai pieder vārdi: «Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.»
Par radniecību lapsām vēl diskutē
Feneka zinātniskais nosaukums ir Vulpes zerda, tas savvaļā mīt Ziemeļāfrikas tuksnešainajās vietās un arī Arābijas pussalā – Izraēlā, Kuveitā, Omānā. Fenekus uzskata par vismazākajiem suņu dzimtas pārstāvjiem. Lai arī feneku atzīst par piederīgu lapsu ģintij, ir arī tādi dabas pētnieki, kuri to apstrīd, jo lielausainajam zvēriņam ir tikai 32 hromosomu pāri, savukārt citām lapsu sugām to ir no 35 līdz 39.
Viņi iesaka izdalīt patstāvīgu feneku ģinti. Arī mazo lielausaiņu dzīvesveids ir atšķirīgs, jo lapsas pārsvarā ir vientuļnieces, bet feneki dzīvo baros. Vienā feneku barā mēdz sadzīvot līdz pat 10 indivīdiem. Feneki ir monogāmi un veido pāri uz mūžu
Lielās ausis atvēsina ķermeni
Atšķirīgi no citu sugu lapsām ir arī mazās lapsiņas auguma parametri. Skaustā tikai līdz 18–22 centimetriem, garumā ap 30–40 centimetriem, bet aste līdz 30 centimetru gara. Feneka lapsiņa ir vidēji ap vienu līdz pusotra kilograma smaga. Taču šai sīkaļai ir vislielākās ausis attiecībā pret ķermeņa izmēriem visu citu plēsēju vidū. Ausis fenekam palīdz labāk sadzirdēt medījumu tuksnešainajos apvidos, piemēram, kukaiņu rāpošanu smiltīs.
Tā kā feneki medī naktīs, tad dzirde tiem ir svarīgāka par redzi. Izslietas ausis paceļas 10–15 centimetru virs galvas. Ņemot vērā, ka ķermeņa augstums ir tikai divreiz lielāks par ausīm, mazais lapsēns ar gaisā saslietām ausīm izskatās īpaši amizanti un mīlīgi. Ausis arī kalpo, lai atvēsinātu ķermeni – tās izdala siltumu. Savukārt ar biezām spalvām apaugušās ķepiņu apakšas pasargā no karstajām smiltīm.
Saķert medījumu palīdz ne tikai dzirdīgās ausis, bet arī spēja augstu lēkt. Pieaudzis feneks var stāvus palēkties 0,7 metru augstumā un 1,2 metru tālumā.
Feneki ir apdraudēti
Feneka kažoks ir gaišā smilšu krāsā, kas ļauj tam saplūst ar tuksneša smiltīm un atstarot saules gaismu. Diemžēl kažoka dēļ feneki tiek arī medīti un ir iekļauti apdraudēto sugu sarakstā. Dažviet pasaulē fenekus savvaļā sagūsta un nelegāli pārdod kā mājdzīvniekus. Daudzos ASV štatos un citur fenekus turēt kā mājdzīvniekus ir aizliegts, jo tie iekļauti Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES).
Īpaša attieksme pret fenekiem ir Alžīrijā. Tur feneks ir pasludināts par nacionālo dzīvnieku, tā vārdā nosaukta Alžīrijas futbola izlase Les Fennecs. Feneka attēls rotā arī Alžīrijas dināra monētas.
Feneks mājās
Turot feneku nebrīvē, jāņem vērā, ka tas ir visai aktīvs un ziņkārīgs dzīvnieks, šai ziņā pilnībā atbilstot aprakstiem par lapsas raksturu. Kā mājas dzīvnieks feneks prasīs daudz uzmanības, jo ir sociāla būtne. Tāpat tas ir liels racējs, jo savvaļā medījumu var izrakt no dziļiem alu labirintiem smiltīs. Tāpēc, turot lapsu pagalmā, jārēķinās, ka tā var parakties zem sētas žoga un doties ar saimnieku iepriekš nesaskaņotā pastaigā. Tajā pašā laikā fenekam ir jānodrošina iespēja arī parakņāties.
Rakstura ziņā feneku var salīdzināt arī ar suni – to viegli apmācīt iet pavadā, tas ir draudzīgs un rotaļīgs, iemācās atsaukties uz savu vārdu. Mazais lielausis nebaidās no svešiniekiem, saniknots var arī sāpīgi iecirst mazos zobiņus. Ar citiem mājdzīvniekiem tas prot labi sadzīvot, vienīgi sava aktīvā un draudzīgā rakstura dēļ rāmākam sunim vai kaķim feneks var šķist par daudz uzmācīgs. Dažkārt feneks var apdraudēt mājputnus, jo medību instinkts tam ir izteiktāks nekā sunim, kurš jau gadsimtiem mīt kopā ar cilvēku un respektē saimnieka pārziņā esošos mājputnus.
Nav vērts mācīt paklausību
Vienmēr jāpatur prātā, ka feneks tomēr ir savvaļas, ne piejaucēts dzīvnieks. Lai arī tas būs draudzīgs un ātri apradīs ar dzīvi ģimenē, dažas lietas tam būs grūtāk iemācīties nekā sunim. Tostarp arī paklausību. Tāpēc nav vērts mazo palaidni rāt vai kā citādi sodīt, ja tas nočiepis no galda kādu gardumu, izrakņājis atkritumu tvertni vai nokārtojis savas dabiskās vajadzības ne tur, kur vajadzētu. Toties apmīļoti un laimīgi tie reizēm rada skaņas, kas atgādina skaļu kaķa murrāšanu.
Dzīves ilgums
Nebrīvē feneka mūža ilgums var sasniegt 12–16 gadus, tāpēc jau Antuāna de Sent-Ekziperī stāstā aprakstītā lapsiņa arī māca mazo princi būt atbildīgam par draugiem.
Mājoklis fenekam
Feneka turēšanai nebrīvē ir specifiskas labturības prasības. Kad no zvēriņa uzmanība tiek novērsta, feneku ieteicams turēt plašā sprostā vai voljērā. Jāņem vērā, ka dabā feneks ir labs alpīnists, kas cenšas visur uzrāpties. Vienlaikus mazā lapsiņa ir arī ātra skrējēja un viņu būs grūti noķert, ja paspruks savā vaļā. Norobežota dzīves teritorija nepieciešama arī tāpēc, ka tie var sākt grauzt un rakt alas paši pēc sava ieskata, piemēram, mīkstajās mēbelēs.
Raduši pie karsta klimata, feneki var sākt drebināties jau 20 grādu temperatūrā, jo tiem no mūsu platuma grādos mītošajām lapsām ir atšķirīga termoregulācija. Kaut arī feneka kažoks ir pabiezs, tas vairāk dzīvnieciņu aizsargā no liela karstuma nekā no aukstuma, tāpēc feneki ziemā jātur apsildāmās telpās. Feneku var arī iemācīt nokārtoties kastītē kā kaķi.
Barošana un aprūpe
Mājas apstākļos feneku var barot ar komerciālu dzīvnieku barību, kas piemērota savvaļas suņveidīgajiem. Ja tādu neizdodas iegādāties, var barot arī ar sunim vai kaķim paredzēto barību, kas papildināta ar svaigiem dārzeņiem un augļiem. Noder arī peles, kukaiņi, tārpi, tik diezin vai saimniekam patiks noņemties ar to medīšanu sava mīluļa ēdienkartes dažādošanai.
Savvaļā mazās lapsiņas pārtiek galvenokārt no maziem grauzējiem, kukaiņiem, reptiļiem, to olām un arī no tuksneša visai nabadzīgās augu valsts. Brīvā dabā feneki var iztikt bez dzeramā ūdens. Ja organismam nepieciešams šķidrums, feneks to uzņem ar tuksneša augiem.
Feneka kažociņš neprasa īpašu aprūpi, taču, tāpat kā suns, kaķis vai mājas sesks, arī feneks jāpotē pret trakumsērgu un citām infekcijas slimībām. Ne visi veterinārārsti būs saskārušies ar šī dzīvnieka aprūpi, tāpēc, pirms uzņemies rūpes par feneku, jānoskaidro, kuram no pieejamiem veterinārārstiem ir bijusi šāda pieredze.
Vairošanās
Dzimumbriedumu feneki sasniedz aptuveni gada vecumā, grūtniecības laiks ilgst vidēji 51–53 dienas. Metienā piedzimst no trim līdz sešiem mazuļiem, katrs feneka kucēns sver 50–100 gramu. Acis tiem atveras aptuveni divu nedēļu vecumā. Mātes pienu mazuļi uzturā lieto sešas līdz astoņas nedēļas.
Feneki vairojas ne biežāk kā reizi gadā, parasti agrā pavasarī. Pārošanās periodā tiem sānos mēdz izkrist spalvas, ko dēvē par mīlas plankumiem. Bērnu aprūpē piedalās arī feneku tēviņi, kas savvaļā gādā barību un nes mātītei, kura neiziet no alas, kamēr mazuļi nav pieņēmušies spēkā. Mazo feneku mamma mēdz būt agresīva un nevienu citu alā vai midzenī nelaiž. Kad jaunuļi ir paaugušies, tie aizvien turas mātes tuvumā un tikai aptuveni triju mēnešu vecumā sāk interesēties par patstāvīgām gaitām.
Feneku turēšana Latvijā
Rīgas Zooloģiskajā dārzā feneku vairošana notiek kopš 2001. gada. Rīgā dzimušie feneki aizceļojuši un tagad mīt un turpina savu sugu zoodārzos Francijā, Grieķijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Polijā, Šveicē un Vācijā. Feneki ir plēsēji, un Latvijā plēsējus turēt aizliegts. Tomēr likums pieļauj izņēmumu – feneku turēt nebrīvē drīkst tad, ja tas ir legālas izcelsmes (ar dokumentiem) un feneka turēšanas vieta ir reģistrēta Dabas aizsardzības pārvaldē. Šī institūcija pirms dzīvnieka mītnes vietas reģistrācijas izvērtē apstākļus, kādos iecerēts feneku turēt.
Cik maksā feneks?
Feneka tirgus cena ir aptuveni no 450 līdz 1800 eiro. Latvijā iegādāties feneku kā mājdzīvnieku pagaidām nevar.
