Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas to izdomāja?
BARF barošanas modelis parādījās 1993. gadā, kad klajā nāca Austrālijas veterinārārsta Jana Bilinghērsta grāmata Dodiet sunim kaulu (Give Your Dog a Bone). Grāmatā autors apraksta priekšrocības, ko dod suņu barošana ar neapstrādātu barību, kas ir tuva savvaļas senču (vilku) dabiskajam uzturam. Sākotnēji saīsinājums BARF tika interpretēts kā kauli un neapstrādāta pārtika (Bones and raw food). Pēc tam šis skaidrojums tika pārveidots par bioloģiski piemērotu neapstrādātu pārtiku (biologically appropriate raw food). Jans Bilinghērsts daudzu gadu novērojumu rezultātā noskaidrojis, ka suņi, kas ēd rūpniecisko barību, dzīvo daudz mazāk nekā viņu sugas brāļi, kas ēd neapstrādātu, dabisku barību.
Bilinghērsta teorijas pamatprincipi
- Suns ir plēsējs ar spēcīgiem zobiem, kas piemēroti barības plēšanai un kaulu graušanai, kā arī ar gremošanas traktu, kas spēj sagremot neapstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.
- Barības sistēma BARF necenšas atgriezt pieradinātus dzīvniekus pie savvaļas senču dabiskā uztura, bet tikai imitē plēsēju uztura principus (jēla gaļa, kauli, medījuma iekšējie orgāni, tauki, olas, zāle un saknes) un pielāgo šo uzturu mūsdienu apstākļiem.
- BARF barošanas sistēmas mērķis ir uzlabot dzīvnieka veselību, palielināt paredzamo dzīves ilgumu un reproduktīvās spējas, izmantojot pareizi izvēlētu uzturu.
- Rūpnieciskā barība satur daudz kaitīgu vielu un komponentu, kas izraisa dažādas mājdzīvnieku slimības. Tajā ir konservanti, garšvielas un krāsvielas, zemas kvalitātes produkti.
- Bilinghērsts kategoriski noraida graudaugu pievienošanu suņa uzturam, uzskatot, ka plēsēja gremošanas sistēma nav pielāgota graudu sagremošanai.
- Autors apgalvo, ka pārtika, kas pakļauta termiskai apstrādei, zaudē uzturvielas.
Gaļa, kauli, orgāni un dārzeņi
Kauli, gaļa un orgāni nav vienīgie produkti, kas ietilpst BARF ēdienkartē. Tajā ir vieta arī dārzeņiem, augļiem un ogām. Gatavojot maltīti mājas mīlulim pēc svaigbarošanas principiem, vajadzētu ievērot šādas proporcijas: 60–70% muskuļgaļas, 10% orgānu gaļas, 10–20% kaulu un papildus 10–15% dārzeņu, ogu un augļu. Kaķu īpašniekiem vajadzētu atcerēties, ka dārzeņi kaķiem jādod mazākās devās nekā suņiem – aptuveni 5% no bļodas satura. Kāpēc tā? Jo peļu junkuru organisms nav līdz galam piemērots dārzeņu ēšanai, turklāt viņi ir ļoti izvēlīgi – ne katrs dārzenis tiem būs tīkams.
Taču tas, cik daudz no katras produktu grupas jāliek mīluļa bļodā, nav tik viennozīmīgi – viss atkarīgs no tā, kā uz konkrēto proporciju reaģēs dzīvnieka organisms. Piemēram, viens no veidiem, kā noteikt, ka esi pārspīlējis ar kaulu daudzumu mīluļa ēdienkartē, ir viņa fekāliju cietība. Ja suņa izkārnījumi no vidēji mīkstiem kļuvuši ļoti cieti, zini – turpmāk kauli jāpievieno mazāk. Vai arī tie gluži vienkārši jādod retāk. Bet bez kauliem pilnībā arī nevar iztikt. Ja dzīvniekam dosi tikai gaļu un orgānus, tas veicinās mīkstu vēdera izeju. Tāpēc, sākot svaigbarošanu, pievērs pastiprinātu uzmanību dzīvnieka pašsajūtai un vēdera izejai, tā tev pateiks priekšā, vai esi uz pareizā ceļa.
Ar ko sākt?
Kā izvēlēties, kurus orgānus, kaulus, zivis un gaļu, dārzeņus, ogas, augļus, dzīvniekam dot? Tas lielākoties ir atkarīgs no saimnieka vēlmēm un dzīvnieka reakcijas uz konkrētajiem produktiem. Ir gadījumi, kad kaķa vai suņa organisms uz noteiktu produktu reaģē negatīvi – veidojas šķidra vēdera izeja, zūd apetīte, rodas vēdera sāpes vai alerģiska reakcija, piemēram, nieze un izsitumi uz ādas. Tāpēc esi vērīgs! Vislabāk būtu sākt ar viena dzīvnieka izcelsmes produktiem, piemēram, vistu. Četrkājainā drauga šķīvī ieliec vistas gaļu, kakliņu, sirdi un pievieno nedaudz samaltu dārzeņu pēc izvēles. Ja, apēdot vistas gaļas produktu, dzīvnieks ir apmierināts un viņam nav novērojama alerģiska reakcija, ar mierīgu sirdi vari vistas orgānus, gaļu un kaulus iekļaut arī turpmākajās ēdienreizēs. Taču neapstājies pie tā. BARF barošanas modelī liela nozīme ir dažādībai, jo no katra produkta dzīvnieks var iegūt dažādus vitamīnus. Līdz ar to, ja mājas mīlulis vistas gaļu ēd, asti luncinādams, nākamajā nedēļā papildini viņa ēdienkarti ar cita dzīvnieka izcelsmes produktiem, piemēram, liellopa. Ja suns vai kaķis labprāt ēd gan liellopu, gan vistu, tad turpmāk droši vari tos kombinēt vienā ēdienreizē, veidojot dažādību.
Līdzīgi ir ar dārzeņiem, augļiem un ogām. Sāc ar diviem līdz trim dažādiem pašmāju produktiem, piemēram, ķirbi, puķkāpostu un svaigu salātlapu maisījumu. Ja dažu dienu laikā nenovēro nekādas izmaiņas dzīvnieka pašsajūtā vai vēdera izejā, eksperimentē ar citiem produktiem. Vienīgi ņem vērā, ka neatkarīgi no tā, vai izvēlies mājas mīluli barot ar svaigiem, tvaicētiem vai vārītiem dārzeņiem, tie pirms pasniegšanas ir jāsablendē vai jāsaspaida ar dakšiņu putriņā, lai dzīvniekam tos būtu vieglāk sagremot. To pašu var darīt arī ar augļiem un lielākām ogām, piemēram, dārza zemenēm.
Tāpat, lai dažādotu iegūtās uzturvielas, barībai var pievienot arī citas sastāvdaļas, piemēram, jēlu vai vārītu olu ar čaumalu, zivis vai brūnaļģes, kas ir dabisks joda avots un palīdz uzturēt veselīgu gremošanas traktu. Šādu pārsteigumu dzīvnieka ēdienkartē vari iekļaut divas līdz trīs reizes nedēļā.
Atceries!
Jo daudzveidīgāks būs tava četrkājainā drauga bļodas saturs, jo lielāka iespēja, ka ēdienreižu laikā viņš uzņems visas nepieciešamās uzturvielas.
Galvenais – nesasteigt!
Svaigbarošanas atslēga ir pacietība un vērība, tāpēc pārejas process uz BARF ir jāveic, pamazām aizstājot sauso barību ar svaigiem produktiem. Pārejas posms var ilgt, piemēram, trīs līdz piecas dienas. Tad katru dienu daļu ierastās barības aizstāj ar svaigbarību, līdz bļodiņā ir tikai BARF filozofijai atbilstoši produkti.
Cik lielas porcijas mīlulim jādod?
Lai to aprēķinātu, jāzina dzīvnieka svars un aktivitātes līmenis. Apēstais produktu daudzums pieaugušam sunim ideālā gadījumā veido 2–4% no viņa ķermeņa masas, bet kaķim 3–4%. Savukārt kucēniem jāuzņem vairāk barības – aptuveni 5–10% no sava svara. Taču šo, tāpat kā citas lietas svaigbarošanā, var pielāgot tava dzīvnieka vajadzībām. Ja redzi, ka, apēdot konkrēto ēdiena daudzumu dienā, kaķis vai suns zaudē svaru un tas nav tavs mērķis, droši nākamreiz mīlulim pasniedz nedaudz lielāku porciju. Tāpat ēdiena daudzums var mainīties arī atkarībā no sezonas. Ziemā mēs parasti esam kuslāki un mazāk laika pavadām svaigā gaisā, kā rezultātā arī mūsu suņu aktivitātes līmenis samazinās, piemēram, vasarā dzīvnieka uzņemtā ēdiena daudzums bija 3% no viņa svara, bet gada aukstajos mēnešos to var samazināt uz 2%.
Galvenie ieguvumi
Suņu īpašnieki, kas savu mīluļu uzturā sākuši izmantot BARF barošanas modeli, apgalvo, ka, pārejot no rūpnieciskās barības un svaigbarošanu, viņi sāka novērot mājdzīvnieka veselības uzlabošanos: pazūd smaka no mutes, zobakmens, nav novērotas alerģiskas reakcijas, kažoks kļūst spīdīgāks, normalizējas svars, pazūd problēmas ar aizcietējumu, dzīvnieks kļūst aktīvāks. Savukārt, ja ar svaigo barību dzīvnieks tiek barots jau kopš agrīna vecuma, ir liela iespēja, ka viņš attīstīsies par spēcīgāku, veselīgāku un izturīgāku indivīdu nekā tad, ja uzturā lietos sauso barību vai konservus.
Ņem vērā!
Dzīvniekam nekādā gadījumā nedrīkst dot termiski apstrādātus kaulus, jo tie gatavošanas procesā zaudē mitrumu un maina struktūru, kā rezultātā dzīvnieka organismam tos ir grūtāk sagremot un var veidoties aizcietējumi vai pat zarnu vai kuņģa plīsumi.
Produkti, ko var iekļaut svaigbarošanā
- Ogas: mellenes, brūklenes, dzērvenes, jāņogas, ērkšķogas, zemenes, avenes, upenes.
- Dārzeņi: cukīni, kabači, puķkāposti, salātlapas, gurķi, tomāti, brokoļi, ķirbji, burkāni.
- Augļi: āboli, bumbieri, banāni, melones, arbūzi.
- Gaļa: truša, vistas, liellopa, jēra, cūkas, tītara u. c.
- Orgāni: nieres, aknas, sirds, liellopa kuņģis, plaušas, trahejas, barības vads, liesa.
- Kauli: vistas muguriņa, vistas spārniņi, liellopa kauli, vistas kakls, cūkas aste, pīles kāja, tītara kakls, liellopa aste.
- Zivis un olas: lasis, forele, reņģe, visas baltās zivis, svaigas vai vārītas vistu un paipalu olas.
Dzīvniekam nedod: sarkanās paprikas, zaļus kartupeļus, sīpolus un dzīvnieku smadzenes.
