Rīga +18°C 
Izpildi testu
ReceptesNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
2
-
«Cik simboliski un skumji, šodien, Pasaules asinsdonoru dienā pavadījām mūžībā dakteri Irēnu Danilāni, kura 36 savus darba mūža gadus veltījusi Latvijas asinsdienestam, donoriem un donoru kustības veidošanai, vienlaikus esot kluss, stabils un mīlošs balsts savam dzīvesbiedram profesoram Anatolijam Danilānam.
Paldies, dakter. par skaisto mūžu un atstāto mantojumu,
satikties, lai smeltos jūsu atmiņās par to kā bija diemžēl nepaspējām,» Facebook ar skumju ziņu dalījusies Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.
Danilāni laulībā nodzīvoja gandrīz 60 gadus. Irēna un Anatolijs iepazinās jaunībā, kad abi stājās Rīgas Medicīnas institūtā. Irēnai pirmais iespaids par Anatoliju nav bijis no tiem pozitīvākajiem – neliela auguma, bravūrīgs, skaļš. Taču tas bijis maldīgi. Viņa žurnālam Ieva stāstīja: «Reiz abas ar draudzeni un grupas biedri nospriedām: tā gan būs laimīga meitene, kura ar viņu apprecēsies. Es viņu izvēlējos gudrības un godprātības dēļ,» atzinās Irēna. Anatolijs par savu mīļo sieviņu stāstīja:
«Irēna bija tiešām skaista meitene,
un ap viņu grozījās vairāki braši čaļi. Skaistuļi. Es taču nevarēju izskata ziņā konkurēt, tāpēc nācās izdomāt paņēmienus, lai viņu nokantētu. Vēl tagad atceros, kā Irēnīti lencu. Piemēram, kolhoza talkā Salienā uzlīdu uz kādas lauku mājas jumta, uzkāpu uz skursteņa un tur sēdēju ar neaizdegtu cigāru rokā. Pašam šķita, ka skats ir varens… Visi skuķi no apakšas uz mani lūrēja, bet tie pārējie mani neinteresēja, tikai Irēna…»
Tā bija saskanīga un laimīga kopdzīve. Pirms pieciem gadiem profesors Anatolijs Danilāns žurnālam Privātā Dzīve atzina – ar Irēnu nekad nav bijuši lieli strīdnieki. «Jau sen esmu sapratis – ja notiek vārdu pārmaiņa, jāpadomā, kāpēc otrs cilvēks tā uzskata. Iejušanās otra ādā ļoti palīdz,» pauda Anatolijs.
«Ir jābūt kopā ar sieviņu. Drusciņ jāieklausās, ko viņa saka. Jāpieņem arī sievas viedoklis,» atgādināja viņš.
«Mums ir trīs nelielas istabiņas. Visu laiku divatā, un drusciņ ir tā kā par maz izklaižu. Tad mēs parunājam, izdomājam kaut ko. Ar sievu daudz staigājam pa parku. Eju uz fiziskajiem treniņiem, bet viņai ļauju iet uz tirgu. Nelaime tik tā, ka viņa reizēm mani velk līdzi uz to tirgu, jo negrib stiept smagas tašas. Man tur ne visai patīk, taču piekrītu iet… Bet man ir garlaicīgi un, kamēr viņa iepērkas, es ar skuķiem amzieri dzenu, tā uzsitot greizsirdības asinis sieviņai,» sadzīviskas un saulainas laulības ainiņas žurnalam atklāja Anatolijs.
Nu viņu ilgais, skaistais, kopējais ceļojums ir galā. Izsakām dziļu līdzjūtību dakterim un visai Danilānu ģimenei.
