• Šobrīd

    weather img

    Rīga -1°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Vijciema apkārtnē siro pieci lāči, kuri var būt bīstami arī cilvēkiem

    Lācis
    Ziņu aģentūra LETA
    29. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Valkas novada Vijciema apkārtnē siro nu jau pieci lāči, secinājuši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti, veicot apsekojumu dabā.

    Kā aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par lāču postījumiem Vijciema pusē, DAP speciālisti 28.septembrī veica apsekojumu dabā, lai konstatētu jau esošos un potenciālos postījumus, kā arī preventīvi varētu lemt par iespējamajiem risinājumiem situācijas normalizēšanai.

    Kā stāstīja Ezeriņa, DAP speciālisti kopā ar Valkas novada Medību koordinācijas komisijas pārstāvi apsekoja četras viensētas un Vijciema čiekuru kalti. Pēc postījumu rakstura redzams, ka šajā teritorijā nu jau viesojas divas atsevišķas lāču grupas.

    Vienā kompānijā darbojas divi lāču pusaudži, kuri, spriežot pēc uzvedības, visticamāk, agri palikuši bez mātes un līdz galam nav apguvuši dabiskās prasmes sarūpēt sev pārtiku, tāpēc meklē pārtikas pārpalikumus cilvēku mītņu tuvumā. Savukārt otrā grupā ir trīs lāči, iespējams, māte ar pusaugu lācēniem, kuriem viņa māca pārtikas sarūpēšanas prasmes, tostarp, medus iegūšanu no bišu stropiem, skaidroja Ezeriņa.

    Viņa uzsvēra, ka netālu no Vijciema čiekurkaltes vairākās vietās postīti dārzi, dravas un viensētas, turklāt dzīvnieki ir mēģinājuši arī iekļūt telpās, kas norāda uz reālu apdraudējumu ne tikai infrastruktūrai, bet arī vietējiem iedzīvotājiem.

    «Mums ir jāsaprot, ka šī vairs nav nebēdnīga lācīšu draiskošanās un mielošanās ar plūmēm, kā tas sākumā pavīdēja sociālo tīklu komentāros. Lāči siro pa māju pagalmiem, lūkojas māju logos, ko apliecina ķepu nospiedumi uz stikla, skrāpējas gar sienām, nebaidās no auto, pārbiedējot un, iespējams, apdraudot vietējos iedzīvotājus. Tas, ka lāči ir mēģinājuši iekļūt ēkās, jau norāda uz to, ka runa ir par reāliem draudiem iedzīvotajiem, kurus nedrīkstam ignorēt,» situācijas nopietnību skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

    Tā kā Latvijā lāču populācija ir neliela, turklāt pamazām tikai atjaunojas ar lielākoties lāčiem, kas ieklīst no Igaunijas un Krievijas, tad Latvijā trūkst praktiskas pieredzes un zināšanu ar šiem savvaļas dzīvniekiem, kad to uzvedība un rīcība ir kļuvusi nekontrolējama un kad tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. Tāpēc DAP speciālisti ir apzinājuši kaimiņvalstu pieredzi līdzīgās situācijās un izstrādājuši rīcības plānu ar vairākiem alternatīvajiem risinājumiem, sacīja Strode.

    Risinājumi klātienē pārrunāti arī ar Valkas novada Medību koordinācijas komisiju, kuras pārstāvji ir izteikuši gatavību koordinēt lāču aizbaidīšanu, izmantojot gaismas un trokšņa salūtu munīciju – spēcīgus gaismas uzliesmojumus un troksni radošu munīciju.

    «Lāči šādā gadījumā tiktu, iespējams, vairāk nobiedēti. Un kā atzīst zinātnieki, lāči ilgstoši atceras vietu, kura radījusi tiem trauksmi, un apzināti turp vairs nedodas,» skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Strode, piebilstot, ka šo pasākumu mērķis ir panākt, lai lāči neiet mājās un nerada draudus viensētās dzīvojošajiem.

    DAP aicina Valkas novada iedzīvotājus ziņot par līdzīgiem postījumiem un konstatēto lāču viesošanos īpašumos, rakstot DAP uz e-pastu «pasts@daba.gov.lv», iespēju robežās pievienojot foto vai video fiksāciju, kā arī ziņot Valkas novada pašvaldībai.

    Kā vēstīts, Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir aizsargājami dzīvnieki un, lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies, lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt, iepriekš norādīja DAP.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+