Stjuarte, kas izdzīvoja aviokatastrofā, krītot no 10 kilometru augstuma: «Kolēģi zināja, ka mirs…»

38 gadus vecais Lielbritānijas pilsonis Ramešs Višvaškumars pagājušajā nedēļā dzīvs un bez bīstamām traumām izkļuva no Indijā avarējušās lidmašīnas. Viņš ir vienīgais izdzīvojušais lidmašīnas pasažieris. Vēl iespaidīgāku izglābšanos reiz piedzīvojusi serbiete Vesna Vuloviča. Viņa bija stjuarte uzsprāgušajā JAT Flight 367.

Vesna ir Ginesa rekorda īpašniece kritienā no 10 kilometru augstuma bez izpletņa, paliekot dzīvai. Liktenīgā aviokatastrofa notika 1972. gada 26. janvārī. Lidmašīna JAT Flight 367 devās no Stokholmas uz Belgradu, piestājot Kopenhāgenā un Zagrebā. Vesna vēlāk sacīja, ka, iespējams, viņai nebija lemts nomirt, jo darba devēji viņu bija sajaukuši ar citu stjuarti vārdā Vesna un kļūdas pēc nosūtījuši liktenīgajā lidojumā.

Vesnai bija tikai 22 gadi un viņa bija ļoti priecājās par iespēju lidot uz Kopenhāgenu – tā bija viņas pirmā reize Dānijas galvaspilsētā, un pilsētā lidmašīnas apkalpe drīkstēja pavadīt veselu dienu. Vesna gan nojauta kaut ko nelāgu. «Es devos iepirkties kopā ar kolēģiem, un šķita, ka viņi zināja, ka mirs. Viņi par to nerunāja, bet es to redzēju…Es to sajutu. Kapteinis ieslēdzās savā viesnīcas numuriņā un diennakti no tā neizgāja laukā. Viņš nekur negribēja iet. Nākamajā rītā brokastu laikā otrs pilots runāja par savu dēlu un meitu tā, it kā nevienam citam nebūtu bērnu,» pēcāk sarunās ar medijiem atminējās Vesna.

Pramugari asal Serbia ini selamat dari jatuh 10.160 meter (33.330 kaki!) setelah pesawatnya meledak di udara tahun 1972.

Gila, kan? Inilah kisah Vesna Vulović yang bikin merinding. – Sebuah Thread pic.twitter.com/wQkiJ8zSuH

— Biél (@datsbiel) May 25, 2025

Gan viņa, gan citi kolēģi lidostā pamanījuši kādu vīrieti, kurš savādi uzvedies. Viņš iekāpis lidmašīnā Stokholmā, bet izkāpis Kopenhāgenā, atstājot savu somu. «Es redzēju, kā visi pasažieri un apkalpe izkāpj no lidmašīnas. Viens vīrietis šķita ļoti jocīgs. Viņu pamanīju ne tikai es. Viņš šķita aizdomīgs arī citiem apkalpes locekļiem un Kopenhāgenas stacijas vadītājam. Domāju, tas arī bija vīrietis, kurš ielika bagāžā  bumbu. Domāju, viņš bija reģistrējis somu Stokholmā, izkāpis Kopenhāgenā, bet lidmašīnā vairs neiekāpa,» sprieda stjuarte.

Kad lidmašīna bija ceļā no Kopenhāgenas uz Zagrebu, bagāžas nodalījumā notika sprādziens – lidmašīnas aste atdalījās. Liela daļa pasažieru un apkalpes zaudēja dzīvības, jo, pazūdopt gaisa spiedienam, tika izrauti no lidmašīnas priekšpuses un nositās, krītot. Savukārt Vesna bija vienīgā palikusi astē un viņu bija iesprostojuši smagie pārtikas ratiņi, kas galu gala arī izglāba jaunās sievietes dzīvību. Lidmašīnas aste nokrita sniegota Čehijas kalna nogāzē, priežu mežā, un šādi apstākļi krietni mīkstināja triecienu. Sava loma bijusi arī Vesnas zemajam asinsspiedienam, jo tas ļāvis pārciest salona dehermetizāciju un neļāva stjuartes sirdij plīst trieciena laikā.

This Day in Aviation History.

January 26, 1972

JAT Flt. 367, a DC-9, suffers a bomb explosion. 27 of the 28 on board are killed; Vesna Vulović, was the only survivor.
Vesna Vulović was a Serbian flight attendant who survived the highest fall without a parachute: 33,338 feet. pic.twitter.com/acBx4yIEwR

— Joe (@jpr747) January 26, 2025

Kad Vesna bija piezemējusies, viņa pilnā balsī kliedza. Te nāca vēl viena liktenīga sakritība – turpat mežā darbojās mežsaimnieks Bruno Honke, kurš Otrā Pasaules kara laikā bijis ārsts. Viņš atsteidzās palīgā un stjuartei sniedza pirmo palīdzību līdz brīdim, kad viņa tika nogādāta medicīnas iestādē. Vesna pavadīja 10 dienas komā un bija īslaicīgi paralizēta. Viņai bija lauzts galvaskauss, divi saspiesti skriemeļi, lauzts iegurnis, ribas un kājas.

Taču viņa izdzīvoja. Pārējie pasažieri un apkalpes locekļi avārijā mira.

Vēlāk tika secināts, ka lidmašīnas JAT Flight 367 aviokatastrofa bija terorakts, kuru, visticamāk, organizējuši horvātu nacionālisti, kas pieprasīja Horvātijas atdalīšanu no Dienvidslāvijas. Laikā no 1962. līdz 1982. gadam horvāti veica 128 teroraktus, turklāt avārijas dienā notika vēl viens sprādziens – vilcienā no Vīnes uz Zagrebu eksplodēja bumba, ievainojot sešus cilvēkus. Nākamajā dienā pēc aviokatastrofas kāds horvātu nacionālists piezvanīja zviedru laikrakstam Kvällsposten un uzņēmās atbildību par lidmašīnas spridzināšanu. Tomēr varasiestādēm tā arī neizdevās atklāt, kurš to sarīkoja vai veica – tika vien apstiprināts fakts, ka lidmašīnā patiešām sprāga čemodānā noslēpta bumba.

Vesna pēc brīnumainās izglābšanās  kļuva par slavenību. Par viņu rakstīja grāmatas, viņas prototips izmantots  filmās, viņu intervēja mediji, par viņu dziedāja mūziķi, bet valsts prezidents piešķīra balvu. Ar viņu personīgi sazinājās Vesnas elks Pols Makkartnijs.

Taču stjuartes dzīve nebija laimīga. Divus gadus vēlāk nomira abi viņas vecāki, bet stjurate pēc gūtajām traumām nespēja ieņemt bērnu. Visu dzīvi Vesnu vajāja vainas apziņa. Viņa nomira 2016. gadā, 66 gadu vecumā, vientulībā, savā Belgradas dzīvoklītī. Viņas tuvinieki vēlāk medijiem atzina, ka Vuloviča pārtika no niecīgas pensijas. «Ja es patiešām būtu veiksminiece, es nekad nenonāktu šajā negadījumā un mana mamma un tētis vēl dzīvotu. Šis notikums izpostīja viņu dzīvi. Varbūt esmu dzimusi nepareizajā laikā un vietā,» uzskatīja Vesna.