Šodien viņa svinētu 9. dzimšanas dienu. Nežēlīgi nogalinātās Justīnes stāsts

Pazūd pirms savas dzimšanas dienas 

Par mazās Justīnes pazušanu pavasarī pirms diviem gadiem runāja visi. Nepilnus septiņus gadus vecā meitenīte esot spēlējusies smilšukastē pie mājas Rogovkas ciemā Rēzeknes novadā un tad… pazudusi bez pēdām. Vietējie, nežēlojot laiku un spēkus, pārmeklēja tuvējo apkārtni. No sirds juta līdzi Justīnes ģimenei, atbalstīja viņas tēti un pamāti. Daudziem acīs iezagās valgums, kad tētis kameras priekšā stāstīja – mazajai nupat bijusi dzimšanas dienā. «Mēs nesvinējām, jo mēs gaidām Justīni mājās, tad svinēsim visi kopā,» sacīja Vladimirs Reinikovs, bet pamāte kaimiņiem teikusi, ka nopirkuši Justīnei dāvaniņu, kas nu mazo gaida mājās… 

Cilvēki līdz pēdējam ticēja, ka tūlīt, tūlīt meitenīte atradīsies.

Policija Justīni atrada pēc pusotra mēneša, īsi pirms Jāņiem. Mazā meitenīte bija nežēlīgi noslepkavota un paslēpta nomaļas, pamestas mājas pagrabā ciematā Dubļi. Saimniece nomirusi, un māja jau daudzus gadus stāvējusi tukša.

Pēcāk tiesu medicīnas ekspertu slēdzienā tika ierakstīts –

Justīnei bijuši asins izplūdumi galvas apvidū, kas varētu liecināt par spēcīgu triecienu, vairāki nobrāzumi uz sejas un lauzts deguns.  

Taču vēl šausmīgāks šis stāsts kļuva, kad tapa zināms – Justīnes slepkavības lietā aizturēti viņas tuvākie cilvēki. Pašas tētis un pamāte.
 

Kas notika Justīnes pēdējās dzīves minūtēs?

Kas gan varēja pamudināt tik nežēlīgi izrīkoties ar paša bērnu? Kad Justīnei bija trīs gadi, viņas vecāki izšķīrās. Māte devās peļņā uz ārzemēm, un par Justīni gādājis tēvs un vecmāmiņa. Tēvam izveidojās jauna ģimene, un Justīne auga viņa aprūpē. Meitenītei bija  attīstības traucējumi, un viņa apmeklēja speciālo skolu. Bijusi saulains un mīļš bērns, taču reizēm viņai bijušas psihozes – kritusi gar zemi, atteikusies kaut kur iet. Tuvinieki, runājot ar Justīnes bērnudārza darbiniekiem, neslēpuši – reizēm nezinot, kā ar to tikt galā. Lai gan bērns bijis sakopts un paēdis, radināts pie kārtības un tīrības, tomēr bijis jūtams tas, ka viņas attīstības labā ģimenē netiek darīts pietiekami. Vai tiešām meitenītes uzvedība bija kļuvusi par nepārvaramu apgrūtinājumu tēva jaunajā ģimenē?

Kas tad notika tajā liktenīgajā – Justīnes pēdējā dzīves dienā? Prokuratūra informēja, ka saskaņā ar apsūdzību abas personas – Justīnes tēvs un pamāte – savā dzīvesvietā, būdamas alkohola ietekmē, sākušas savstarpēju konfliktu par sadzīviska rakstura pretenzijām pret mazo Justīni, jo

nespējuši tikt galā ar meitenes audzināšanu un aprūpi.

Apsūdzētie, apzinoties, ka tajā brīdī kopā ar viņiem atrodas arī Justīne, kura ir mazgadīga un nevar fiziski pretoties pret viņu vērstajām vardarbīgām darbībām, sāka uz meiteni kliegt un tīši sist pa viņas ķermeni un galvu, nodarot meitenei smagus miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājās Justīnes nāve…

Justīnes lieta teju divu gadu garumā tika skatīta aiz slēgtām durvīm. Janvārī apsūdzētie teica pēdējo vārdu, un Latgales rajona tiesa Daugavpilī nolēma – meitenes tēvs un pamāte ir vainīgi Justīnes Reinikovas slepkavībā. Tēvam piespried 20 gadus cietumā, viņa sievai – 17 gadus.

Latvijas Radio izskan stāsts par meiteni, kuras vairs nav

Šim neiedomājami cietsirdīgajam notikumam tieši Justīnes dzimšanas dienā veltīts Latvijas Radio dokumentāls stāsts Justīne, kuras nebija. Raidierakstam Dokumentārijs to sagatavojušas Linda Spundiņa, Renāte Lazdiņa un Madara Bērtiņa.

Soli pa solim notiek atgriešanās šo drūmo dienu notikumos, aptaujāti mazās meitenītes un tēva pedagogi, apmeklēta vieta, kur tika atrasts viņas ķermenis… «Šī raidieraksta veidošana bija emocionāli un profesionāli izaicinoša –

saskārāmies gan ar nevēlēšanos ar mums runāt, gan pārmetumiem un aicinājumiem «likt mierā nabaga dvēselīti».

Notikums jau iepriekš bija izraisījis plašu sabiedrības interesi, taču informācijas trūkums un «aizvērtās durvis» gan tiesās, gan iestādēs lika meklēt atbildes pa druskai. Šis nav tikai kriminālstāsts – tas ir mēģinājums dot balsi Justīnei – meitenītei, kura bija īpaša un kuru daudzi nepazina un nepaguva iepazīt. Taču viņas liktenis neatstāja cilvēkus vienaldzīgus,» uzsver podkāsta autore, Latvijas Radio žurnāliste Linda Spundiņa.