Prezidents skaidroja, ka viens no Krievijas taktikas veidiem ir radīt stresu rietumu sabiedrībās, taču mēs nedrīkstam iekrist uz šādu taktiku, tāpēc Latvijai ir jārīkojas aukstasinīgi un jāturpina atbalstīt Ukrainu visos iespējamos līmeņos.
Latvija darot daudz Ukrainas atbalstīšanai. Valdība darot visu iespējamo, lai politiski atbalstītu Ukrainu, tāpat tiek sūtīti pretgaisa aizsardzības ieroči, bet vislielāko pienesumu dodot pati sabiedrība – gan ar ziedojumiem, gan palīdzības kravu nosūtīšanu.
«Atbalsta kā katrs māk, un tāda ir solidaritāte, ko piedzīvojam no atmodas laika,» piebilda prezidents.
Runājot par Latvijas drošību, prezidents arī mierināja, ka NATO ir lēmusi vēl vairāk pastiprināt savu klātbūtni alianses flangā. Jau patlaban Latvijā vairākus gadus rotācijas kārtībā uzturas NATO kaujas grupa, kā arī pēdējās nedēļās ir nosūtīti ASV karavīri.
Latvija, protams, vēlētos pastāvīgu NATO bāzi, un jautājums par ASV spēku un spēju klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā ir pārrunāts ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
Krievija 24.februāra rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Putins devis pavēli Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam Valērijam Gerasimovam un aizsardzības ministram Sergejam Šoigu izsludināt Krievijas atturēšanas spēkos jeb kodolspēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.