Priekšvēlēšanu laikā Reinis Pozņaks uz savas ādas dabūja sajust arī neapmierināto dusmas. Intervijā žurnālam Klubs viņš atzīst: «Bija dažādi pārmetumi – sākot ar izglītību un beidzot ar mašīnu tirgošanu un atņemšanu nabaga ģimenēm.»
Ne visiem pa prātam valsts iniciatīva dzērājšoferiem atņemtos auto sūtīt ukraiņiem.
«Kopumā tviterkonvojs uz Ukrainu aizdzinis gandrīz 3000 mašīnu,
Citi lasa
no tām ap 400 – dzērājšoferiem konfiscētās. Mēs ņemam tikai ceturto daļu no visām, jo nosūtīšana arī maksā naudu,» skaidro Pozņaks. Reiz kāds dzērājšoferis pat draudējis viņam: «Atkal bija iedzēris un zvanīja.
Bija sašutis par to, ka tviterī kāds ieraudzījis viņa mašīnu.
Daudzi slēpj mašīnas konfiscēšanu. Stāsta, ka pārdeva vai vēl kaut ko. Acīmredzot kauns. Šoferis, kurš man zvanīja, bija no ģimenes dabūjis pa galvu.»
Paklīdušas arī baumas, ka uz Ukrainu sūtot tikai vecos, nederīgos auto, bet labākos izšeptējot tepat Latvijā. «Mēs neko neizšeptējam, to pat nevarētu izdarīt, jo kārtība ir dzelžaina,» saka Pozņaks. «Katrai mašīnai vispirms piesakāmies, tad saņemam no Ukrainas konkrētā saņēmēja pieprasījumu, ko apstiprina mūsu Ministru kabinets, pēc tam katru mašīnu Ukrainā muito – jāaizpilda deklarācija. Nav tā, kā cilvēki domā – mēs paņemam mašīnas un izdalām, kam un kā gribam. Turklāt dārgās mašīnas nemaz neņemam.
Dārgākā bija Land Cruiser džips ar tirgus vērtību kādi 18 000.
To pārtaisīja par ievainoto evakuatoru no ierakumiem.
Vidējā vērtība mašīnām, kuras ņemam, ir trīs četri tūkstoši eiro. Nav jēgas sūtīt dārgu mašīnu, kas tur nemaz neder. Lētā brauc tāpat un veic tās pašas funkcijas, bet raķete var uzkrist arī dārgajai.»