Palīgā! Kaimiņu bērni blakus dzīvoklī nemitīgi trokšņo. Kā rīkoties?

Raksturojot situāciju kopumā, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka birojs saņem iesniegumus jeb sūdzības no abām pusēm – gan no kaimiņiem, kas sūdzas, ka bērni trokšņo, gan no bērnu vecākiem, kas, baidoties no kaimiņu neapmierinātības, vairs nesaprot, kā lai uzvedas.

«Viena daļa sūdzas par to, ka kaimiņu bērni nepārtraukti trokšņo un neļauj normāli dzīvot – bērni neiet ārā, uzturas tikai istabās un tur gan dauza bumbu pret grīdu, gan skrien ar apaviem, gan skaļi klausās mūziku. Otra puse ir bērnu vecāki, kas vaicā, ko darīt, jo kaimiņi mūs vajā, mēs un mūsu bērni ir iebiedēti, ka tikai nepaskrien, ka tikai nepasaka skaļāku vārdu, ka tikai netraucētu kaimiņiem. Pie mazākās kustības viņi zvana pie durvīm, draud, ka tūlīt izsauks policiju, rakstīs bāriņtiesai. Šādā situācijā galvenā ir māksla atrast līdzsvaru. Taču, ja runājam par bērniem, viņiem ir tiesības brīvi spēlēties, augt un attīstīties. Viņiem nav jāstaigā uz pirkstgaliem vai jāsēž rāmi, lai tikai kādam netraucētu. Bērniem ir tiesības dzīvot normālu bērna dzīvi ar rotaļām, aktivitātēm, kādreiz arī paskriet. Taču šeit ir arī robeža – ne bērns, ne pieaugušais nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savas tiesības:

«Esmu bērns, un man vienalga, tagad skaļi driblēšu bumbu pret grīdu.»

Tāpēc vecākiem ir ļoti liela nozīme audzināšanā, un viņiem bērnam jāiemāca cienīt vienam otru un cienīt kaimiņus, bet saprāta robežās. Arī otrai pusei ir jāsaprot – ja dzīvoju dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvo ģimene ar bērniem, ir jārēķinās, ka būs sadzīves trokšņi, saprātīgi sadzīves trokšņi. Dažreiz kaimiņi pārmet, kāpēc bērni istabā skraida ar apaviem? Bet tā var būt, un diezgan bieži ārsts iesaka nevis staigāt ar zeķītēm, bet vilkt apavus ar stingru zolīti arī iekštelpās, lai pēdiņa pareizi attīstītos, un tā ir objektīva vajadzība. Taču atkal – ja ir tik slikta skaņas izolācija, vecāki var padomāt un varbūt uzlikt grīdas celiņu, paklāju vai ieklāt mīksto grīdas segumu, lai slāpētu troksni. Tā ir laba kaimiņu sadzīvošana, kas var būt tikai tad, ja kaimiņi sarunājas. Reizēm varbūt kaimiņi nemaz neiedomājas, ka viņu troksnis citiem traucē, un to bez sarunāšanās nekādi nevar uzzināt,» norāda Laila Grāvere.

Robežām arī jābūt

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantu bērna tiesības un intereses, salīdzinot ar pieaugušo interesēm, ir prioritāras. Līdz ar to, ja bērns spēlē klavieres, kaimiņiem tas ir jāpieņem, jo bērnam ir jātrenējas, talants ir jāattīsta un viņa intereses ir prioritāras. Vaicāta, kur ir samērīgums starp bērna un kaimiņu tiesībām, piemēram, kundzei pagulēt pusdienlaiku, Laila Grāvere vēlreiz uzsver – lai gan bērna tiesības ir prioritāras, tās jāīsteno saprātīgi. Līdz ar to bērns nevar darīt visu bez robežām un trokšņot tik, cik vēlas, – nē, tikai saprātīgi un tik, cik vajadzīgs attīstībai. Ja bērnam jātrenējas spēlēt mūzikas instrumentu, tas arī jādara, taču varbūt to var salāgot ar kaimiņienes dienas režīmu. Piemēram, ja zināms, ka kaimiņiene vēlas atpūsties precīzi tajā laikā, tad muzicēšanu var pārcelt stundu vēlāk vai agrāk, vai tad, kad kaimiņiene dodas uz veikalu vai pie ārsta. Un šeit atkal būtiska ir sarunāšanās un laba sadzīvošana.

«Nevienam nav jācieš un jāpārdzīvo, bet puses var vienoties un atrast kompromisu, kurā laikā bērns spēlē klavieres un kurā visi atpūšas,»

uzsver Laila Grāvere. Vienlaikus Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis atgādina, ka dialogam un kompromisam jābūt tādam, kas respektē abas puses: «Ja kāda no pusēm ir pabērna lomā un viņš paliek turpat, kur bija pirms sarunas, tad šādu risinājumu nevar saukt par kompromisu. Tas nav pareizi, un no cilvēktiesību viedokļa tas nav akceptējams.»

Runāt, ne naidoties

Daudzdzīvokļu mājā var sadurties arī divu vai vairāku bērnu tiesības. Piemēram, vienā dzīvoklī mitinās skolēns, kam ir savas aktivitātes, bet otrā dzīvoklī – mazs bērniņš, kam jāguļ diendusa un kam blakus troksnis traucē. Tad, kā skaidro Laila Grāvere, abu intereses ir prioritāras, abu tiesības ir vienlīdz svarīgas, un vecākiem ir jāvienojas, lai katrs bērns var īstenot savas tiesības un likumiskās intereses.

«Saprāta robežās bērna dzīvei nebūtu jāatšķiras – vai viņš dzīvo privātmājā vai daudzdzīvokļu namā. Bērnam tāpat jābūt iespējai brīvi staigāt pa savu mājokli, brīvi darīt bērnu nodarbes, spēlēties. Ir taču dabiski, ka bērni rada troksni, arī rotaļlietas, sevišķi stumjamās un velkamās. Bet kāpēc bērnam liegt prieku pavilkt vilcieniņu no koka klucīšiem? Taču arī pieaugušajam savā mājoklī ir tiesības justies brīvi. Tāpēc, ja kāds ieplānojis ballīti, būtu labi iepriekš pabrīdināt kaimiņus, ka rītvakar pie mums būs skaļāk. Sarunāt un vienoties, nevis uzreiz kļūt aizkaitinātiem un naidīgiem. Tad kaimiņš sūdzas, sauc policiju, bet nevienam nav patīkami dzīvot šādā atmosfērā. Tiesībsarga birojā arī redzam, ka bieži problēmas kaimiņu starpā rodas tad, ja blakus vai augšējā stāvā dzīvoklis ilgi stāvējis tukšs vai tajā dzīvojuši gados vecāki cilvēki un kaimiņi ir pieraduši pie klusuma, bet tad ievācas ģimene ar bērniem, un tad ir šoks – kas te notiek? Jāmācās sadzīvot, un nevajadzētu katru situāciju risināt ar policijas iesaistīšanu, jo cilvēks dienas laikā ar sadzīves troksni patiesībā neko nepārkāpj. Taču nedrīkst būt arī otra galējība – darīšu visu, ko gribu, un arī mani bērni darīs, ko grib, jo mēs neko nepārkāpjam un drīkstam. Tāpēc ļoti labs ir Civillikuma 1. pants, kurā teikts, ka tiesības jāizmanto labā ticībā. Jā, man ir tiesības uzvesties brīvi un reizēm varbūt arī skaļi, bet labā ticībā – tad, kad to tiešām vajag, nevis lai kaitētu citam. Tad tā būs ļaunprātīga rīcība,» uzsver Laila Grāvere.

Tiesības uz nakts mieru

Lai gan robeža starp bērnu, arī pieaugušo tiesībām un kaimiņu mieru ir trausla, pieņemts uzskatīt, ka laikā no pulksten 23 līdz 7 būtu jāievēro klusums un nevienam šajā laikā nevajadzētu trenēties vijoļspēlē. Tomēr likuma vai noteikumu, kas šo laika periodu liktu ievērot un kas attiektos uz kaimiņiem, nav. Kā skaidro Raimonds Koņuševskis, ir Ministru kabineta noteikumi Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība, kas regulē vides troksni – satiksmes, ielu troksni, lidostas, rūpniecisko troksni un tur šis laiks ir minēts, bet šī kārtība neregulē kaimiņu trokšņus. Tomēr arī sadzīvē pulksten 23 un 7 ir pieņemti kā robežšķirtne, un šajā laikā katram ir tiesības uz nakts mieru.

Kā runāt un risināt konfliktu?

Kad ir runa par trokšņiem, bieži katrai pusei ir sava taisnība, tāpēc jāatrod līdzsvars. Kā sarunāties, ja kaimiņu kundze ir dusmīga, jo bērns traucē viņai mierīgi skatīties vakara ziņas, bet bērna mamma ir dusmīga, ka kundze pukojas, bet bērnam ir jāaug un jāattīstās? Kā to līdzsvarot?

«Tā arī pateikt – man ļoti žēl, ka jums traucē, mēs to nemaz nezinājām, labi, ka jūs pasakāt. Mēs uzklāsim paklāju. Un pēc tam kaimiņienei pavaicāt, kā ir tagad? Vai ir labāk un klusāk? Vērst par labu to, ko var izdarīt ar dažādiem pielāgojumiem. Jo tiešām – kāpēc ar apaviem skriet pa laminātu, ja var uzklāt segumu, kas troksni absorbē. Likumā ir arī teikts, ka bērns, izmantojot savas tiesības, nedrīkst aizskart citu bērnu un arī pieaugušo tiesības. Arī kaimiņienei ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un to garantē Satversme. Labvēlīga vide nozīmē arī vidi, kas ir brīva no trokšņiem, bet veselībai kaitīgiem, ne sadzīviskiem trokšņiem. Jā, tie varbūt ir kaitinoši, bet ar tiem, dzīvojot dzīvoklī, ir jārēķinās un jāsaprot, ka bērnam ir jāaug un jāattīstās – tātad jāvienojas par laiku un jāatrod abām pusēm pieņemams risinājums,» vēlreiz uzsver Laila Grāvere.

Kad noteikti jāvēršas policijā vai bāriņtiesā?

To skaidri nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. pants – katram ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam, ja ir aizdomas par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu un viņa tiesībām. Laila Grāvere uzsver: pietiek, ka dzīvoklī bērns izmisīgi raud vai vecāki skaļi kliedz – pietiek ar aizdomām un nevajag baidīties, bet ziņot. Citādi notiek kas traģisks un visi brīnās, kāpēc par kritisko situāciju ģimenē sociālais dienests neko nezināja.

Arī vecāku vardarbība vienam pret otru bērna klātbūtnē ir emocionāla vardarbība pret bērnu, un par to jāziņo uzreiz, tajā pašā dienā!

Vēršoties dienestā, cilvēks var lūgt neizpaust savu vārdu, var ziņot anonīmi, bet jāsaka, ka ir aizdomas, ka tajā dzīvoklī notiek kas nelāgs, lai atbrauc un paskatās. Labāk lieku reizi pārliecināties un pārbaudīt, un būs labāk, ja atklāsies, ka bērnam nāk zobi un tāpēc viņš ilgi raud, nekā ja bērnam tiešām dara pāri un neviens neziņo.

Ņem vērā!

Klāt ir vasara, un uz pilnu klapi darbojas arī āra kafejnīcas, klubi un citas izklaides vietas. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu viņiem ir atļauts strādāt un atskaņot mūziku arī naktī bez laika ierobežojuma. Ja šie trokšņi traucē kaimiņu nakts mieram, iedzīvotājiem vispirms jācenšas vienoties ar iestādes vadību, bet, ja tas neizdodas, var saukt policiju, kas pārbaudīs situāciju un, ja fiksēs pārkāpumu, iespējams, piemēros sodu.