Dzīvē šis ekrāns izskatās tā: no priekšējā paneļa horizontālās daļas uz vējstikla tiek projicēta svarīgākā braukšanas informācija: ātrums, navigācija, kā arī multivides un telefona info. Projekcijas sistēmām pilnveidojoties, attēls ir padarīts ārkārtīgi ass, un jaunākajos variantos vadītājs bildi redz it kā 4,5 metru attālumā. Tāds ir uzstādīts, piemēram, nesen debitējušajā «Citroën C5 X». Galvenais ieguvums – skatiens jākoncentrē nevis uz instrumentu paneļa zonu, bet tālāk uz priekšu.
Rezultātā redzi nākas pārfokusēt mazākā attālumā, kas pozitīvi iespaido drošību un arī vadītāja pašsajūtu. Patlaban projekcijas ekrānu piedāvā lielākā daļa ražotāju, vienīgi kāds to iekļaut bāzes komplektācijā, bet kāds – papildu aprīkojuma sarakstā.
Saknes – kara aviācijā
Kad tika izstrādāti pirmie projekcijas ekrāni, sākumā tos lietoja militārajās lidmašīnās. Sākotnējos variantus uzstādīja Otrā pasaules kara iznīcinātājos un bumbvedējos. Šāds jaunievedums ļāva pilotiem lasīt svarīgākos mērinstrumentu rādījumus, neatraujot skatienu no horizonta, un ātri pamanīt ienaidnieku, kurš varēja uzrasties jebkurā mirklī.
Citi lasa
Pēc kara vienkāršākos projekcijas ekrānus sāka izmantot civilās aviācijas lidaparātos, bet pirmā norāde, ka tie varētu noderēt arī mašīnās, bija 1965. gada konceptuālais modelis Mako Shark. Tomēr vajadzēja vēl vairāk nekā divas desmitgades, līdz tehnoloģija beidzot tika ieviesta sērijveida auto. Un tas notika, pateicoties faktam, ka «General Motors» iegādājās aviācijas uzņēmumu «Hughes Aircraft». Tādā veidā autobūves milzis ieguva piekļuvi specifiskajām zināšanām, un 1988. gadā tika izlaists sērijveida auto – «Oldsmobile Cutlass» kabriolets, kam uz vējstikla tika projicēti digitālā spidometra un pagriezienu rādītāji.
Ļoti svarīga ir sistēmas vadība
Pirmie projekcijas ekrāni nebija ne īpaši glīti, ne ērti. Kaut realitātē par novatorisku risinājumu sauktā ietaise bija vien papildu stikls virs instrumentu paneļa, ražotāji tos ievietoja dārgākajos modeļos un iekļāva papildaprīkojuma sarakstā. Kopš pirmajiem paraugiem tehnoloģija ir ievērojami uzlabojusies, ir samazinājušās izmaksas un paplašinājusies lietojamība.
“Patiesību sakot, sākotnējo variantu lietderība ir apšaubāma, jo tie traucēja saskatīt ceļu. Tagadējie ekrāni darbojas citādi – kad pierodi lasīt informāciju uz vējstikla, instrumentu panelis kļūst sekundārs. Pat visvienkāršākie mūsdienu projekcijas ekrāni ar ātruma un navigācijas norādēm ir visnotaļ ērti,” saka Žurnāla «Profi Latvija» redaktors Guntars Pulss.
Daži ražotāji projekcijas ekrānā iekļauj plašāku informāciju – bez ierastajiem rādītājiem projicē arī navigācijas karti, atskaņotā skaņdarba nosaukumu, degvielas atlikumu un citas noderīgas lietas.
Par uzskatāmu ilustrāciju vadītāja ieguvumiem Guntars uzskata sistēma, kas uzstādīta «Citroën C5 X». Taču viņš piebilst arī, ka ekrāns un izvērstā informācija ir apsveicama lieta vien tad, ja tā cilvēkam palīdz, nevis traucē. Tas attiecas ne vien uz projekcijas saturisko pusi un dizainu, bet arī uz iestatījumu regulēšanas vienkāršumu.
“Uz projekcijas ekrānu attiecas visi tie paši ergonomikas un dizaina principi, kas jāievēro, projektējot instrumentu paneli, multivides saskarni un principā visas sekundārās funkcijas. Projekcijas laukums ir ierobežots, tāpēc pārdomāti jāizvēlas, ko tajā rādīt. Savukārt, ja informāciju var pārslēgt, tad šis process nedrīkst novērst uzmanību. Pašlaik tirgū ir daži modeļi, kuros pats projekcijas ekrāns ir lielisks, taču darvas karote medus mucā ir tā vadība,” piebilst «Profi Latvija» redaktors.
Nākamais solis – papildinātā realitāte
Patiesībā nedārgiem ikdienas braucamajiem pilnīgi pietiktu ar vienkāršu projekcijas ekrānu. Galvenais, lai ir viegli lasīt informāciju, respektīvi – lai būtu optimāls burtu un ciparu izmērs, šifrs un kontrasts, kā arī korekts attēla novietojums – vējstikla apakšdaļā.
“Būtībā nepieciešams pats minimums – braukšanas ātrums un navigācija. Tagad, kad parādījušās elektroauto un daudzām iekšdedzes mašīnām ir automātiskā kārba, tahometra rādījumam vairs nav nozīmes. Papildu informācijai būtu jāparādās īslaicīgi – atkarībā no izmantotajām palīgsistēmām, multimedijiem un paša vadītāja izvēles. Vēlami būtu braucienam svarīgie paziņojumi, piemēram, par atlikušo degvielas daudzumu u.tml.,” uzskata Guntars.
Jaunās paaudzes projekcijas ekrānos jau tiek ieviesta arī papildinātā realitāte. Tādos auto kā «Audi Q4 e-tron» un «Mercedes-Benz S-klase» navigācija tiek attēlota patiesi iespaidīgi – autovadītājam izskatās, ka tā ir uzklāta uz ceļa. Tā ir diezgan sarežģīta tehnoloģija, jo ir nepieciešama vesela spoguļu sistēma un ārkārtīga precizitāte. «Citroën C5 X» papildinātās realitātes risinājums ir nedaudz vienkāršāks, bet darbojas līdzīgi un ir pieejams par pievilcīgāku cenu.
“Informācija par attālumu diezgan precīzi atbilst navigācijas datiem, tāpēc šāda sistēma ne vien satriecoši izskatās, bet arī padara braukšanu mazāk stresainu un jūtami ērtāku. Pašlaik ir grūti prognozēt, kā tieši ražotāji mašīnās attīstīs papildināto realitāti, bet salonā paredzamas daudzas pārmaiņas, un mūs noteikti gaida daži interesanti pārsteigumi,” rezumē Guntars Pulss.