Dezinformācijas sekas var būt tikpat bīstamas cilvēku veselībai un drošībai, kā pati pandēmija, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. «Vienlaikus mēs nevaram izlikties neredzamam, ka atsevišķas valstis izmanto dezinformāciju savu ārpolitisko mērķu sasniegšanai,» atzīmēja Mūrniece.
Paneļdiskusijā, kas veltīta parlamenta darba atvērtībai, pārredzamībai un pieejamībai kontekstā ar drošību, politiķe akcentēja sabiedrībā pieaugošo skepsi pret parlamentāro demokrātiju, sabiedrības sadrumstalotību un nogurumu no ierobežojumiem, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas laikā.
Naida runas un dezinformācijas apkarošanai internetā ir nepieciešama tehnoloģiskajai realitātei atbilstoša normatīvā vide, kolēģiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Vienlaikus Mūrniece uzsvēra, ka, cīnoties ar šīm parādībām, jāvērtē, kā neapdraudēt vārda brīvību.
Citi lasa
«Internetā jāpiemēro un jāgarantē tādas pašas tiesības un brīvības, kā citviet. Vārda brīvības aizsardzība ir parlamentu galvenais pienākums demokrātiskā sabiedrībā,» par Mūrnieces pausto informēja Saeimā.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka jebkāda veida naida runa ir stingri jānosoda, tostarp parlamentā, jo tā grauj ne tikai vārda brīvību, bet arī pašu parlamentāro debašu būtību. «Kritika par pieņemtajiem lēmumiem un paustajiem viedokļiem ir demokrātiskās kultūras sastāvdaļa, taču tā nekad nedrīkst pārvērsties par draudiem un iebiedēšanu,» sacīja Mūrniece.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja aicināja kolēģus stiprināt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un veicināt mediju lietotprasmi.
Mūrniece uzturas Vīnē, Austrijā, kur piedalās 5.Pasaules parlamentu spīkeru konferencē, 13.Parlamentu spīkeru-sieviešu samitā, kā arī Pirmajā globālajā parlamentārajā pretterorisma samitā.