• Šobrīd

    weather img

    Rīga -5°C Mākoņains, Z vējš, 1.03 m/s

    Lielākā daļa Stradiņa slimnīcas pacientu pēc aknu pārstādīšanas neizdzīvo, ziņo portāls

    Medicīna
    Ziņu aģentūra LETA
    5. decembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    No Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā veiktajām 13 aknu transplantācijas operācijām tikai pieci pacienti atguvušies, bet astoņi aizgājuši no šīs dzīves, nenodzīvojot ilgāk par desmit dienām, vēsta portāls «Delfi».

    Minētā statistika esot sliktāka par daudzām Eiropas valstīm, tai skaitā arī par Lietuvu, kur gan aknu transplantācija tiek veikta biežāk nekā Latvijā.

    Stradiņa slimnīcas aknu ķirurgs un transplantologs Jānis Vilmanis portālam skaidro, ka aknu transplantācija, pirmkārt, ir ļoti sarežģīta, otrkārt, donoru ir maz, līdz ar to maz ir arī operāciju un mazas iespējas praktizēties. Treškārt, konkrētie pacienti, kas nomira Latvijā, esot bijuši tik smagi slimi, ka būtu tāpat nomiruši tuvāko gadu laikā.

    Kā vienu no būtiskiem iemesliem Vilmanis min arī to, ka Latvijā nav stabilas komandas, kas veiktu aknu transplantāciju. «Tā ir mainīga, salasīta, jo privātajās iestādēs mediķi pelna vairāk nekā valsts. Es veicu plānotās operācijas un dažas reizes gadā pārorientējos uz transplantāciju,» saka Vilmanis.

    Tāpat, meklējot skaidrojumus vājajam sniegumam, viņš min to, ka finanses transplantācijas attīstīšanai Latvijā nav atbilstošas. «Un tad gaidīt, ka birs briljanti, ir neloģiski. «airBaltic» arī valsts iegulda, un tad lietuvieši un igauņi lido no Rīgas,» salīdzina ārsts.

    Aknu transplantācijas ķirurgs no Lietuvas Vitālijs Sokolovs, kura komanda gadā transplantē vidēji 20 aknas, «Delfi» norādījis, ka Latvijas pacientus, kuriem nepieciešams transplantēt aknas, varētu vest uz Lietuvu, kur dzīvildze pēc šādas operācijas esot daudz augstāka. Viņaprāt, visā Baltijā pietiktu ar vienu transplantoloģijas centru.

    Lietuvieši aknu transplantācijā ir pieredzējušāki, jo to darīt sāka teju desmit gadus agrāk nekā Latvijā. «Visa komanda stažējās Berlīnē, Hannoverē un Heidelbergā. Visi – ķirurgs, gastroenterologs, anesteziologi, medicīnas māsa. Nav jēgas, ja stažēties aizbrauc tikai viens ārsts. Jātrenējas ir uz kaķiem, nevis cilvēkiem,» norāda Sokolovs.

    Viņa komandā visi darbojas gan pie aknas izņemšanas, gan operēšanas, un komandas sastāvs ir nemainīgs. Pārējā laikā, kad nav transplantāciju, Sokolovs darbojas aknu ķirurģijā.

    Tikmēr Spānijā pieredze ar orgānu transplantēšanu ir vēl augstākā līmenī. Ķirurģe Laura Lago no «Hospital Unversitri de Bellvitge» Barselonā portālam stāsta, ka viņas valstī aknas transplantāciju ķirurgs var veikt tikai tad, ja gadā ir bijusi pieredze vismaz ar 20 pacientiem. Līdzko ir mazāka pieredze, tiek uzskatīts, ka šādam mediķim transplantēt ir riskanti.

    «Latvija ir tik liela kā Barselona, donoru maz, iespēju praktizēties – maz. Tas izskaidro ļoti daudz ko,» saka Lado. Ļoti būtiski esot, ka nemainās mediķu komanda. Latvijai viņa ieteiktu cieši sadarboties ar kaimiņvalstīm, kur ir lielāka pieredze. «Tas ir politisks un ekonomisks lēmums: veidot stabilu komandu un transplantēt pašiem vai pirkt to kā ārpakalpojumu.»

    Tomēr Latvijas ārsts Vilmanis uzskata, ka pareizākais būtu valstij atrast resursus, lai aknu transplantēšana kā ilgtspējīgs projekts varētu notikt šeit pat, nedodoties uz citām valstīm. «Gatavot pacientu svešai valstij – no miruša donora [iegūt aknu] un transportēt – tas ir neprātīgi dārgi un sarežģīti,» argumentē Vilmanis.

    Stradiņa slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga, vaicāta, kāda ir vīzija par tranplantoloģiju Latvijā turpmākajos gados, sākotnēji saka – plāns ir, bet tā arī nav saprotams, kāds. Kā norāda portāls, viss viņas teiktais ir nekonkrēts un pilns šablonisku frāžu par slikti apmaksāto mediķu darbu un aizlaisto Latvijas medicīnu. «Par to, cik cilvēku nomira, vajag runāt medijos, bet nevajadzētu cilvēkus biedēt,» saka Kreicberga. Uz norādi, ka šādi dati parāda, ka Latvijā aknu transplantēt patlaban nav droši, ārste saka: «Es jums piekrītu.» Lai būtu labāks līmenis, esot jāmācās.

    «Vajadzību veselībā ir daudz. Un ar piecām kapeikām nevar pabarot divdesmit cilvēkus,» atzinusi Kreicberga. Tajā pašā laikā slimnīcas valdei neesot izplānota budžeta, cik būtu vajadzīgs, lai transplantāciju uzlabotu. Pēc «Delfi» intervijas slimnīcas vadība esot aplēsusi, ka, ņemot vērā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēgto līgumu par septiņām aknu transplantācijas operācijām gadā, aknu transplantācijas komandas izveide izmaksātu 984 771 eiro gadā.

    Saskaņā ar minētajām aplēsēm, divu komandu sastāvā ietilptu divi ārsti ķirurgi, divas medicīnas māsas, viens ārsts anesteziologs-reanimatologs, viena anestēzijas intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa, viens transplantācijas koordinators – māsa. Komandas uzturēšanas izmaksu ziņā viena aknas transplantācija izmaksātu vairāk nekā 140 000 eiro.

    Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka uzskata, ka Stradiņa slimnīcai vajadzētu izanalizēt savas kļūdas un vērsties pie ministrijas ar plānu, kā situāciju uzlabot. «Kamēr ir pirmsākumi aknu transplantācijās, varbūt kādu pacientu var kopā ar komandu operēt Lietuvā,» pieļauj Janka. Neesot problēmu sasaukt konsīliju, no NVD iegūt S2 veidlapu un operāciju veikt Lietuvā. «Ir jāizvērtē – investēt šeit vai maksāt ārzemniekiem. Pusgada laikā to varētu atrisināt,» norāda VM pārstāve.

    Tomēr ilgtermiņā viņa raugās uz pakalpojuma attīstīšanu Latvijā, jo ir jau sākta pievienošanās «Scanditransplant». Tiek veidota laboratorija, taču pagaidām pietrūkst veikto operāciju skaita un pieredzes, lai izpildītu kritērijus iekļūšanai aliansē.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+