Tērpa vēsture ir cieši saistīta ar latviešu kultūras vēsturē nozīmīgās Grosvaldu dzimtas vēsturi 20. gadsimtā, ko varēja iepazīt 2018. gadā Kristīnes Želves filmā Mērijas ceļojums.
Filma bija stāsts par vienu no Grosvaldu dzimtas pārstāvēm – Mēriju Grīnbergu jaunāko (1909–1975), muzeja darbinieci, kura 1944. gadā devās līdzi nacistiskās Vācijas izlaupītajām Latvijas muzeju vērtībām un 1946. gadā tās atveda atpakaļ uz Latviju.
Grosvaldu dzimtas – advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka Frīdriha Grosvalda (1850–1924) un viņa sievas Marijas (1857–1936), viņu bērnu – etnogrāfes Mērijas Grīnbergas vecākās (1881–1973), diplomāta Oļģerda Grosvalda (1884–1962), mākslinieka Jāzepa Grosvalda (1891–1920), māsu Līnas Grosvaldas (1887–1974) un Margaretes Grosvaldas (1895–1982), kuras darbojās ārlietu dienestā, kā arī mazbērnu – Mērijas Grīnbergas jaunākās un viņas brāļa Emanuela (1911–1982) – dzīvesstāstus atspoguļoja izstāde Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2019. gadā. Grosvaldu dzimtai ir veltīta arī nupat iznākusī Kristīnes Želves grāmata Grosvaldi.
Kāda Grosvaldu ģimenes stāsta daļa kopā ar Bārtas tautastērpu turpmāk glabāsies Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Tērps piederēja Oļģerda Grosvalda kundzei Fanijai. Brunči 20. gadsimta 30. gados darināti Mērijas Grīnbergas vecākās salonā Rīgā. Arī pārējās tērpa daļas – krekls un ņieburs – tapušas tālaika Rīgā.
Oļģerds Grosvalds kopš 1934. gada bija ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Francijā, Spānijā un Portugālē ar sēdekli Parīzē. Domājams, ka Fanija Grosvalde tērpu valkājusi, apmeklējot izstāžu atklāšanas ceremonijas. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Grosvaldi palika Francijā. Oļģerds Grosvalds mira 1962. gadā. Pēc vīra nāves Fanija Grosvalde atstāja Franciju un tērpu uzdāvināja Ainai Nagobads-Ābols, kura šogad nosvinēja 101. dzimšanas dienu. Bārtas tautastērpu Nagobads-Ābols kundze un viņas meita valkājušas dažādos latviešu svinīgajos sarīkojumos.